Jūlija pirmajā pusē Rīgu pieskandinās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Svētkos piedalīsies koru un vokālo ansambļu dziedātāji, tautas un mūsdienu deju dejotāji, pūtēju orķestru un simfonisko orķestru mūziķi, folkloras kopu un tautas mūzikas ansambļu dalībnieki, akordeonisti, koklētāji, jaunie mākslinieki, aktieri — dažādu māksliniecisko kolektīvu dalībnieki no Latvijas un diasporas.
Gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, ik mēnesi Madonas novada kultūras centrā notiek Madonas un Varakļānu novada skolēnu koru kopmēģinājums. Skate, kurā žūrija pēc noklausīšanās paziņos kolektīvus, svētku dalībniekus, mūsu koriem plānota 1. aprīlī.
Koru saimes sastāvs
Iepriekš koristi Madonas novada kultūras centrā kopā ar virsdiriģentu Kasparu Ādamsonu strādāja 23. janvārī. 28. februārī plānots nākamais koru kopmēģinājums, un uz to ieradīsies svētku potenciālie dalībnieki no Madonas un Varakļānu novada.
Atgādināšu, ka Madonas novadā ir 8 skolēnu kori un viens koris ir Varakļānu novadā. Vērtējot pēc sastāva, viens ir jauktais koris – Madonas Valsts ģimnāzijas jauktais koris, novadā ir zēnu koris, kurā dzied apvienotais Madonas un Bērzaunes skolas sastāvs. Savukārt pārējie septiņi ir 5.-9. klašu dziedātāju kori. Lielākais no minētajiem kolektīviem ir Madonas Valsts ģimnāzijas jauktais koris, kas apvieno rekordlielu jauniešu skaitu – 92 dziedātājus. Visi abu novadu koristi kopā veido varenu saimi – vairāk nekā 300 dziedātāju. Ar skolēnu koriem ikdienā strādā septiņi diriģenti, divus kolektīvus vada kordiriģents Oskars Jeske un divus – Artūrs Grandāns.
Skate Madonas novada kultūras centrā
1. aprīlī Madonas novada kultūras centrā žūrija noklausīsies visus deviņus mūsu novadu korus. Žūrijā darbosies svētku virsdiriģenti, kuru vārdi vēl nav zināmi. Kolektīviem katram būs jādzied trīs dziesmas. – Vienu dziesmu no svētku repertuāra, divas no šī repertuāra būs izlozes dziesmas – laikrakstam vēsta Oskars Jeske. – Desmit dienas pirms skates būs jāzvana uz Valsts izglītības satura centru, kur centra vecākā eksperte Antra Strikaite lūgs nosaukt kādu ciparu no 1 līdz 15. Tad pēc nosauktā viņa paziņos, kuras dziesmas kolektīvam skatē jādzied. Tā tas bijis gadu gadiem. Stress, protams, tai brīdī ir vienmēr – nedēļa pirms skates rit ļoti, ļoti spraigi.
Organizatoriskie jautājumi šobrīd
Kā atklāj Madonas Bērnu un jauniešu centra metodiķe, interešu izglītības skolotāja Dace Sināte, Rīgā mūsu koru kolektīvi dzīvos 49. vidusskolā, savukārt dejotāji apmetīsies Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā. Skolotāji atradīsies līdzās saviem kolektīviem. Kori, kuriem nesen ir šūti tērpi, svētkos tērpsies tajos, bet ir vairāki skolēnu kolektīvi, kuriem šobrīd tiek šūti jauni tērpi. Piemēram, Madonas Valsts ģimnāzijas korim šūdina tautastērpus. Jautājot, kas būtu jāzina, par ko jārūpējas vecākiem, Dace Sināte saka: – Vecākiem svarīgi atbalstīt savus bērnus, lai viņi piedalās mēģinājumos un gatavojas svētku nedēļai Rīgā.
28. februārī koristiem Madonā būs kopmēģinājums. Ja būs finansējums, uz to atbrauks kāds no svētku virsdiriģentiem, ja ne – ar kopkori strādās mūsu pašu koru diriģenti. Starpība, protams, ir tajā, ka virsdiriģenti zina prasības, un tas, ko viņi iemāca, skan vienoti visas Latvijas koros.
Zēnu koris ir liela bagātība
Kora veids, kura dalībnieki ir zēni, kam vēl nav noticis balss lūzums, tāpēc šim korim raksturīga dziedāšana augstajos reģistros, ikvienā novadā ir īpaša kvalitāte.
Diriģents Oskars Jeske neslēpj, ka ar nesen nodibināto zēnu kori Madonas novadā iet arvien cerīgāk: – Grūtākie šim sastāvam parasti ir pirmie pieci gadi, mums rit otrais gads. Ja salīdzina 2024. gada janvāri ar šī gada janvāri, kolektīva izaugsme ir milzīga, bet tāpat viegli nav, ir daudz, ko darīt, mācīties, pilnveidoties.
Diriģentam pašam zēnu koris ir kolektīvs, kas patērē vislielāko spēku. Jautājot, vai dziedātāju mērķis ir gaidāmie dziesmu svētki, Oskars Jeske uzsver: – Mūsu kā mūzikas skolotāju uzdevums ir iemācīt, pateikt un parādīt, ka svētki Mežaparka lielajā estrādē patiešām ir katra dziedātāja sapnis. Bērni jau to nav redzējuši, nav piedzīvojuši dziesmu svētkus. Viņiem par tiem priekšstata nav. Mēs, pieaugušie, zinām, kādas emocijas un kāds gandarījums rodas svētku vainagojumā, un, iespējams, to zina arī jaunieši vidusskolas posmā, jo pirms diviem gadiem, kad notika Vispārējie dziesmu un deju svētki, Madonas Valsts ģimnāzijas jauktais koris tajos piedalījās. Savukārt mazie bērni neko tādu neapzinās, tas ar viņiem nav noticis. Protams, iegūtā pieredze dažādos koncertos ir sniegusi kaut nelielu ieskatu svētku būtībā un atmosfērā, tomēr pats svarīgākais viņiem vēl priekšā. Mēs mācāmies un dziedam ne jau dziedāšanas pēc, bet tāpēc, lai no dziedāšanas rastos prieks un gandarījums. Dziedāt korī nozīmē rūpēties par savu un tautas veselību, tas nozīmē apzināties un nest tālāk mūsu tautas garīgo mantojumu.
07.02.2025.