Piektdien, 12. jūlijā, visi tuvāk vai tālāk Madonai dzīvojošie vakarpusē
pulksten 20 aicināti uz danču vakaru ar „Stokholmas spēlmaņiem" un
citiem mūzikas draugiem.
Danču vakars iecerēts netālu no Madonas,
Aronas kalnā, un, piestājot pie skaistā kalna, „Stars" bija liecinieks,
kā top skatuve, tiek veikti nepieciešamie priekšdarbi.
Viesu grupa no Zviedrijas
„Stokholmas spēlmaņi" ir tautas mūzikas un danču grupa no Zviedrijas, kas turpina senu tradīciju – spēlē ļaužu kopā sanākšanai, lai ikviens gūtu prieku sadancojot un saspēlējot.
Aronas kalna apsaimniekotājs Lauris Galiņš uzsver, ka nesen kalnā jau tika organizētas balles, šoreiz būs danči: – Gribu atjaunot kādreizējo praksi – zaļumballes ar ugunskuriem. Mums ir desmit ugunskura vietas, lieliska apkārtne, cilvēki aicināti svinēt svētkus.
Gaida arī pasažierus elektromobiļos
Laukumā pie Aronas kalna izveidota automobiļu elektrības uzlādes vieta, astoņi kontakti. – Agri vai vēlu Latvijā sāks lietot elektromobiļus, – uzskata Lauris Galiņš. – Ārzemju tūristi jau tos izmanto. Pie kalna ir lēnā mobiļu uzlāde bez maksas, bet var elektromobiļus uzlādēt arī strauji – pusstundas laikā. Uz pirmo zaļumballi ārzemnieki bija klāt, šoreiz ārzemju ļaudis spēlēs uz mūsu skatuves. Būs lustīga mūzika, aicināsim bufeti, apmeklētāji līdzi var ņemt arī savus groziņus.
Muzikantus iepazīst brauciena laikā
Pasākuma koordinators Imants Pulkstenis vēsta, ka līdzi jāņem sēžamie, guļamie, lecamie.
– Ar kori „Lai top!" pirms gada biju Stokholmā, un sagadījās, ka pie Daces Balodes bija jānakšņo, – iepazīšanās vēsturi ar „Stokholmas spēlmaņiem" atceras Imants. – Noskaidroju, ka Dace spēlē „Stokholmas spēlmaņos", viņa parādīja video klipu, un radās ideja par tikšanos Madonā. Novada pašvaldības manu ideju neatbalstīja, proti, vēlējos organizēt muzikantu saietu „Kūlenis". Bija doma par pagalmu aiz veikala „Papīrs", bet tad pasākumu pārcēlām uz Aronas kalnu. Tā nu 12. jūlijā „Stokholmas spēlmaņi" un citi muzikanti – Tālis Karlsons, duets „Mūžam zaļi" – skanēs kalnā. Interesentiem vēlos pamācīt arī latviešu nacionālo spēli „Klimpas" – plašā teritorija to atļauj.
Dziesminieku saiets vēl tikai būs
27. jūlijā, kad Madonas estrādē notiks festivāls „Zelta Šlāgeris", Aronas kalnā kā laba iesildīšanās notiks dziesminieku saiets „Kūlenis". Pasākuma apmeklētājiem uzstāsies sabiedrībā zināmi mūziķi – Kārlis Kazāks, Vincents Kūkojs, Intars Zommers, Haralds Sīmanis. „Kūlenis" Aronas kalnā ritēs pa dienu, vakara stundās Madonas estrādē valdīs šlāgeris.
Kalns kā aktīva tūrisma atpūtas vieta
Jau labu laiku Aronas kalna teritorijā notiek aktīva rosība. Teritorijas apsaimniekotājs Lauris Galiņš šeit iecerējis izveidot aktīvās atpūtas tūrisma vietu. Apvienojot šīs vietas vēsturiskās un dabas bagātības ar mūsdienu iespējām, teritorija veidojas par interesantu pieturas punktu ceļotājiem. Ainaviski izteiksmīgais vēlā dzelzs laikmeta pilskalns atrodas Madonas-Pļaviņu šosejas malā, tieši pie Sauleskalna ciema robežas. Savulaik tas saukts par Pilskalnu vai Gultas kalnu, tagadējo nosaukumu ieguvis pirms aptuveni 30 gadiem līdzās esošās Aronas upītes dēļ.
Kalns slejas 16 m augstumā, un tas izveidojies četrstūra formā. Arheoloģiskie izrakumi pašā pilskalnā nav veikti, bet izrakumi netālu no tā liecina, ka cilvēki te dzīvojuši jau 11. un 12. gadsimtā. Aizgājušās paaudzes ļaudis bija pārliecināti, ka stāvo kalnu ar cepurēm sanesuši karavīri.
Lauris Galiņš to apstrīd: – Ja ticēt teikām un nostāstiem, tad 90% Latvijas pilskalnu ir sanesti ar cepurēm, tai skaitā arī Aronas pilskalns. Bet dabā var redzēt, ka tam apkārt bijuši cilvēku veidoti nostiprinājumi, lai uzpludinātu ūdeni. Šis kalns nav bērts ar cepurēm, tas veidots ar dambi, ar ūdeni atskalojot divas vietas vai divus kalnus. Tādējādi kalns ir izskalojies, bet pati augša noplacināta, pielīdzināta ar cilvēku staigāšanu, darbošanos.
Tīrākais avota ūdens
Lauris Galiņš veicis kalna izpēti, izzinājis pieejamos vēsturiskos materiālus, fotogrāfijas, apskatījis ģeotelpiskos teritorijas foto un ilgas stundas dabā izstaigājis apkārtni. Tādā veidā uziets un jaunatklāts Ledavots, kurā ūdens glabājas jau kopš Ledus laikmeta. – Ledavots sākas kalna augšā, uz leju ir novadīta caurule, kritums ir ap 11 metriem. Ledavotu atklāju, staigājot un pētot apkārtni. Te vienmēr bija mitrs, bija redzams liels, vecs baļķis. To novelkot, atklājās, ka avots ar baļķi ir aizbāzts. Iesūtot koksnes paraugu gadskārtu analīzei, ar augstu varbūtību tika secināts, ka gadskārta, kas veidojusies koka mūža pēdējā veģetācijas sezonā, datējama ar 1406. gadu. No vēstures zināms, ka tajā laikā latgaļi vienojās ar Rīgas arhibīskapu, ka visa Vidzeme pāries viņa īpašumā. Tāpēc cilvēki no šejienes pārcēlās un promejot, iespējams, to baļķi arī ielika – lai citiem avota ūdens netiktu, – domā Lauris Galiņš.
Pilskalna teritorijā atrodas vēl vismaz divi avoti-strauti. Tiem nosaukumu nav, un Lauris šīs ūdenstilpes cenšas attīrīt.
Teritorija tiek labiekārtota
Jau šobrīd teritorijā ir iekārtota atpūtas zona, kuras labiekārtošanā Lauris Galiņš ar palīgiem regulāri turpina strādāt. Uz Aronas pilskalnu ir ievilkta elektrība, uz galvenās kalna takas uzliktas rezonanses šūpoles – tās šūpina nevis tas, kurš sēž iekšā, bet gan blakus stāvošais. Šūpoles uzliktas arī citās vietās.
Apmeklētājiem brīvi pieejams Ledavota izcilās kvalitātes ūdens.
– Salīdzinot ar citiem, šis ūdens satur maz sāļu, tas nav minerālūdens, bet ļoti tīrs, tīrākais ūdens Latvijā, – slavē Lauris. – Cilvēki to ir novērtējuši, ņem kubiem.
Kalna piekājē plānots ierīkot telšu vietas, rīkot tematiskos tirdziņus, izzinošas spēles, tāpat izveidot laukumu māksliniekiem, kas strādā ar lielizmēra formām, piemēram, izgatavo skulptūras no akmens. Tās interesentiem viņi varētu parādīt Aronas kalna pakājē.
9.07.2019.