Līdz nākamā gada 13. janvārim Madonas muzeja izstāžu zālēs skatāma plaša rokdarbu izstāde „Raibus cimdus apsolīju".
Šī izstāde ir Piebalgā dzīvojošās tekstilmākslinieces Dzintras Vilks ideja – apspēlēt cimdu tēmu gan tradicionāli, gan netradicionāli. Dzintras Vilks izstāžu darbi lielākoties ir radīti no neparasta materiāla – sizāla, ko iegūst no dienvidzemju auga agaves. Šoreiz tekstilobjektu izejmateriāls ir ļoti dažāds.
– Cimdu mājiņas veltu savam mazdēliņam, kam decembrī ir dzimšanas diena, – izstādes atklāšanā vēstīja tekstilmāksliniece Dzintra Vilks. – Tās veltu arī citiem bērniem, jo veidotās instalācijas man pašai atgādina bērnību, kad būvēju lielus sniega kalnus, milzīgus cietokšņus un mājās atnācu slapjiem cimdiem. Izstāde ir bez kādiem zemtekstiem un domu noglabājumiem, tā veltīta mazajiem, bet pieaugušajiem atgādina viņu ziemīgās bērnu dienas.
– Kad Gundega Repše par mākslinieci Dzintru Vilks rakstīja grāmatu „Vilka albums", atslēgas vārdi tai bija jēdzieni „ligzda" un „putns", – uzsvēra izstādes atklāšanas dalībniece, valodniece Maija Baltiņa. – Arī šodien tas ir spēkā: ligzda kā māja un dūrainītis vai cimdiņš kā vieta, kur būt un justies labi. Baltu valodniecībā vārdu „raibs" pamatā saista ar putniem, bet to var saistīt arī ar sievietes vārdu. Laikos, kad nebija grāmatu, mammas savus bērnus vēlējās izglītot un uz mājām atnesa kādu no ligzdas izkritušu putnēnu – tik mazu kā dūrīte, tik pūkainu kā dūrainītis, lai parādītu to savam mazulim. Sapņodamas savus sapņus, viņas domāja, kā bērnu izaudzēt lielu. Par to šodien nākas domāt arī man, jo izstādē ir radīts liels notikums – tiek cildināta sieviete ļoti plašā nozīmē. Līdzās mākslinieces darbiem izlikti cimdi no visas Latvijas. Šo silto dūraiņu adītājas savus sapņus ir īstenojušas mazajos cimdiņos, kam katram ir noteikta forma, noteikts valdziņu skaits, bet bezgalīgs krāsu un rakstu izmantojums.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 19.12.2012.
Autore: INESE ELSIŅA
AUTORES foto