7. jūnijā Cesvaines pilī ar plašu pārstāvniecību tika atklāta izstāde “Sveiks, Meistar!”, kas veltīta izcilajam māksliniekam Georgam Barkānam.
Georgs Barkāns (1925-2010) ir tekstilmākslinieks, arhitekts, domātājs un skolotājs, kurš iedvesmoja laikabiedrus un mudināja domāt iespējami plaši. Par godu viņa 100. jubilejai Cesvaines pilī izveidota vērienīga mākslas izstāde, kas nav kā klusa piemiņa, bet dzīva tikšanās vieta, kur vienā telpā sastopas tekstilmākslinieku paaudzes. Līdzās Barkāna tekstilijām izlikti viņa skolēnu, kolēģu un Latvijas Mākslas akadēmijas tekstila nodaļas studentu darbi.
Brīvs un ar krāsu redzi
– Savus gobelēnus Barkāns īpaši nedatēja, – jau ejot pa izstādes līkločiem, Cesvaines pilī vēstīja māksliniece Ieva Krūmiņa. – Vairāk tos raksturo nevis gadskaitļi, bet ģeometriskums un strukturētās formas. No tehniskās puses – darbu malu apdarēs Meistars nav precīzs, bet par to nav stāsts. Viņš drīkstēja būt arī šķībs, tas viņa darbiem piešķīra šarmu. Un viņa krāsu izjūta bija ģeniāla – absolūtā krāsu redze, par ko joprojām klīst leģendas. Padomju laikos un trūcīgajos 90. gados ne vienmēr darbu radīšanai bija materiāls, ko gribējās. Reizēm tika izārdīti humānās palīdzības džemperīši, bet pirms šīs izstādes, tīrot ar putekļsūcēju Meistara gobelēnus un tos izpētot, redzēju – kaut dažkārt materiāls ir nejaušs, darbā viss lieliski sēž – ko tu ģēnijam padarīsi! Turklāt vēl kāds atklājums – nereti darba vienā pusē ir viens stāsts, otrā – pavisam cits. Darba kreisajā un labajā pusē ir atšķirīgas kompozīcijas – vienā ir figurāla, otrā – abstrakta, pie kam pat krāsas izmainās. Tas patiešām ir pārsteidzoši un maģiski.
Izcilība mūsu latviešu kultūras vēsturē
Tekstilmāksliniece Inga Skujiņa par Georga Barkāna personību saka, ka „ķieģeļi", ko viņš iemūrējis mūsu kultūras vēsturē, jāvērtē augstu: – Vai tik viņš nav pats „top top top" šejienes gobelēnu mākslā. Kā arhitekts juta mērogu, turklāt kolorists ar noliektu galvu dabas priekšā. Viņš nebija „pieclatnieks", kas visiem patiktu, diezgan untumains cilvēks, un tieši tāpēc – personība ar savām ambīcijām un „gājieniem". Mums viņš bija kolēģis, arī šarmants skolotājs Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolā, kas vedināja mākslā nebūt sīkam un sīkumainam. Reiz Barkāns pienāca un uz lapas, kur ar sausu, mazu otiņu izkrāsoju kādu detaļu, ar plašu žestu uzpludināja savu iecienīto silti zaļi dzelteno saulainas dabas krāsu triepienu, sakot, ka vajag ar vērienu ļauties plūdumam un nejaušībai, nevis padoties ierobežojošām līnijām un sastingumam. Barkāna stundas bija kā masāžas seanss, kas atbrīvo saspringtus muskuļus, iedvesmo un dod virzienu citādai darbībai.
Draudzīga atmosfēra, neformāla gaisotne
– Cesvaines pilī ieviesta jauna tradīcija – jau otrreiz nokļuvu izstādes atklāšanā, kas organizēta, apmeklētājiem sēžot pie galdiņiem, – "Staram" uzsvēra madoniete Laima Lupiķe. – Brīva, draudzīga atmosfēra, neparasti, bet tik omulīgi! Uz izstādes atklāšanu tālu ceļu bija mērojuši daudzi mākslinieki, priecājos satikt un sajust viņu klātbūtni. Tikšanās bija kupli apmeklēta, ceru, ka būs arī daudz cesvainiešu, kam izstāde tuvu klāt pie mājām, ej kaut katru dienu! Arī es braukšu vēlreiz skatīt un palasīt Ineses Jakobi apkopotos materiālus no Georga Barkāna arhīva.
Izstāde ir ļoti bagātīga, kopumā – ap sešdesmit Georga Barkāna un apmēram tikpat Tekstilmākslas asociācijas biedru un Mākslas akadēmijas studentu darbu. Pils ir lieliski pieņēmusi visu šo ekspozīciju, darbi tajā labi dzīvo. Pateicoties pilij, nav pat tik noteicoši, vai izdodas pilnvērtīga šo darbu apgaismošana. Vietām tā ir laba, vietām – aplūkošanai gribētos vairāk gaismas. Tomēr ir jau daudz paveikts, lai pilī varētu iekārtot izstādes. To nereti pat nepamanām, tik priecājamies par mākslu, kas pienākusi tik tuvu klāt.
Cesvaines pils dārgums
– Pirms izstādes Georga Barkāna darbi glabājās Cesvaines pils bēniņos, – atklāja viena no izstādes iekārtotājām, māksliniece Inese Jakobi. – Tie arī paliks šeit, jo 2013. gadā, kad bija Georga Barkāna darbu izstāde pilī, tās laikā mūžībā aizgāja darbu vienīgā mantiniece – mākslinieka sieva Dzidra. Tā kā pēdējie dokumenti saistīti ar Cesvaines pili, darbi ir šeit.
Jautājot par personību, Inese Jakobi atcerējās: – Georgs Barkāns vienlaicīgi bija mācījies divās augstskolās – studējis arhitektūru un Mākslas akadēmijā – gleznošanu; neklātienē viņš mācījās angļu valodu.
Atceros, ka reiz ar tekstilmākslinieku grupu bijām Gurzufā, kur bija jāveido tekstilminiatūras. Barkāns kompānijā bija vecākais kungs, viņam tika piešķirti apartamenti. Pēc mēneša viņš uzaicināja visu grupu pie sevis, jo viens pats bija paveicis 20 cilvēku darbu – izmantojis labos apstākļus, kārtīgi pastrādājis un izveidojis izstādi.
Figūra, kura jāatceras
– Galvenais, ka jaunizveidotā izstāde Cesvaines pilī ļauj atkal satikt Meistara darbus, – laikrakstam pauda mākslinieks Dainis Gudovskis. – Atmiņu par autoru man ir daudz, var stāstīt un stāstīt, bet tik spilgtu un piepildītu indivīda dzīvi pāris vārdos atklāt nav iespējams. Latvijā viņš bija mans vienīgais skolotājs. Tik jaudīgu cilvēku nekur citur vairs arī neesmu sastapis. Lietišķajā skolā (turklāt manas pubertātes vecumā) viņš veidoja mani, intelektuāli audzināja, vēlāk veicināja manu darbu izstādes Rietumos. Tā ir figūra, kura jāatceras, un mēs to šodien darām.
13.06.2025.