Nu jau daudzus gadus augusta beigās Broņislavas Martuževas Dzejas klēts dārzā notiek Broņislavas Dzejas diena.
Dzejnieces simtgades gadā dienu pirms viņas vārda svētkiem kuplā apmeklētāju ietvarā te īstenojās Broņislavas Martuževas dziesmu grāmatas "Dzimst dziesmas tautā. Dzimts…" atvēršana, ko pavadīja iedvesmu skarts koncerts un iespēja apskatīt foto izstādi – veltījumu Broņislavai Martuževai simtgadē.
Atklājot sarīkojumu, dzejnieces un Latvijas patriotes piemiņas kopēja Anna Egliena uzsvēra, ka augusts ir īpašs laiks. Šogad 6. augustā ukraiņi iegāja Krievijas Kurskā; 1991. gada 21. augustā Latvijā izgāzās pučs; pirms 35 gadiem 23. augustā notika Baltijas ceļš. Šī gada augustā lubānieši kopīgiem spēkiem paspēja noorganizēt, lai lidotu lidmašīna ar uzrakstu "Lubāna", un 25. augustā "Dārziņos" notiek Broņislavas Dziesmu diena.
Kompozīciju pirmie uzmetumi
Pirmo dziesmu Broņislava savulaik esot radījusi apmēram 16 gadu vecumā – tā bija ar dzejnieka Kārļa Skalbes vārdiem. Vācu laikā Rēzeknes Skolotāju institūtā jauniete turpināja rakstīt pa dziesmai, mācīja tās saviem mājiniekiem, draugiem, bet neatklāja, ka autore ir viņa. Pagrīdes laikā Broņislava rakstīja dziesmas, un mežabrāļi tās iznēsāja pa pagastiem, nezinot, ka mūzikas un dažkārt vārdu autore ir tuvā novadniece.
– Broņislava bija pašpietiekama: krāja dziesmas, lika vienu pie otras, viņai nebija svarīgi, lai parādās pašas vārds, – vēstīja Anna Egliena. – Sākoties folkloras kustībai, Broņislava uzrakstīja vēstuli Latviešu folkloras krātuves cilvēkiem un Jāņa Rozenberga vadībā arī Māra Vīksna, Baiba Putniņa devās uz "Dārziņiem" ierakstīt Broņislavas dziedātās, spēlētās, sacerētās dziesmas. Dažas no tām aizgāja tautās, daļa tā arī palika viņas pašas pūrā. Pateicoties jaunajam izdevumam, šīs dziesmas tagad varēs dziedāt visā Latvijā.
Izdots apjomīgs dziesmu krājums
Krājumā "Dzimst dziesmas tautā. Dzimts…" kopumā ievietotas 83 vienības, no tām 47 dziesmām teksts sacerēts latgaļu valodā – Broņislava taču to uzsūca ar mātes pienu. Izdevums sakārtots 3 nodaļās: 21 Martuževas sacerētā solo dziesma, 54 Martuževas tautasdziesmu stilistikā sacerētās dziesmas un 8 viņas dziedātās dziesmas. Šo dziesmu apkopošanu, nošu salikumus veica Mārtiņš Egliens, krājuma izdevējs – "Musica Baltica".
Projekta vadītāja Anna Egliena sarīkojumā dāsni sadarbības partneriem dāvāja jauno izdevumu un, lai dziesmas nezustu, vēlēja tās dziedāt ikvienam.
Profesionālu mākslinieku klātbūtne
Dzejnieces un dziesminieces veikumu savās aranžijās koncertā izpildīja profesionāļi – uzstājās Jānis Strazdiņš (balss), Kaspars Zemītis (ģitāra, balss), bet tautasdziesmu stilistikā Broņislavas Martuževas sacerētās dziesmas izdziedāja folkloras kopa "Ceidari".
– Domājot par Broņislavas personvārdu, tā skanējumā dzirdu divus vārdus: "bruņas" un "slava", – vēstīja Kaspars Zemītis.
– Dzejnieces vārdu uztveru saistībā ar Ausekļa dzejoļa "Beverīnas dziedonis" rindām: "Dziesmu vairogs atsita bultas." Tas ir pats būtiskais, ar ko daudziem saistās arī latvieši – mēs varam pastāvēt nevis tāpēc, ka mums būtu daudz tanku, bet tāpēc, ka mēs dziedam.
Kā dziesmu ieraksti tapa
Aizkulisēs par to, kā tapa jaunā koncertprogramma, pakavējās mūziķis Jānis Strazdiņš: – Mani uzrunāja "Radio klasika", lai Broņislavas Martuževas simtgades gadā iedziedu kādu viņas dziesmu. Bija brīvas rokas, kā uz šo materiālu paskatīties, un pavasarī kopā ar Kasparu Zemīti ierakstījām četras dziesmas. Šim koncertam ar četrām bija par maz – vēru dziesmu kladi un izvēlējāmies vēl citas.
Tā kā daļai no Broņislavas Martuževas dzīves un dzejas pieraksta ir sadzīvisks raksturs, vairākas dziesmas izskanēja par dzīves svinēšanu un turēšanos prieka pusē.
Starp citu, omulību "Dārziņos" visas pēcpusdienas garumā sniedza arī Lubānas apkaimes labumu tirdziņš, kur vietējie ļaudis piedāvāja gan tikko ceptu maizi, gan medu, tomātus, pat vīnu.
Izdzied tautas likteni
To, ka dzejniece ar savu gara stiprumu deva un dod spēku tik daudziem, uzrunā uzsvēra Madonas novada domes deputāts Artūrs Grandāns: – Man Broņislava Martuževa asociējas ar visas latviešu tautas likteni: izturējusi represijas, Broņislava saglabāja siltumu acīs, ko redzam arī Pētera Korsaka uzņemtajās fotogrāfijās.
Piebildīšu, ka ieslodzījumu un izsūtījumu Broņislava Martuževa uzskatīja par savu augstskolu. Tur viņa tikās ar personībām: Elzu Stērsti, Mildu Grīnfeldi, Maiju Silmali. Atgriežoties dzimtene, Maija Silmane arī brauca pie Broņislavas uz "Lazdiņām" tulkot franču literatūru. Mājā nebija elektrības, toties bija svaigi sapļauts siens un svētkos – melleņu vīns. Bija cītara, ko Broņislava spēlēja, izdziedot savas un mūsu tautas dziesmas.
03.09.2024.