Katru gadu augustā Martuževas Dzejas klēts dārzā notiek Broņislavas Dzejas diena. Šogad, dzejnieces simtgades gadā, notiks Dziesmu diena: Broņislavas Martuževas dziesmu grāmatas “Dzimst dziesmas tautā. Dzimts…” atvēršana.
Ar Broņislavas Martuževas dziesmām uzstāsies Jānis Strazdiņš (balss), Kaspars Zemītis (ģitāra) un folkloras kopa "Ceidari". Būs eksponēta Pētera Korsaka (1937-2024) fotoizstāde – veltījums Broņislavai Martuževai simtgadē. Izstāde tiks iekārtota Dzejas klēts terasē un pagalmā.
Katru gadu augustā Lubānā ir Broņislavas dzejas diena, katru gadu dzejnieces veikumu un vērtības daudzina gan novada ļaudis, gan profesionāli mākslinieki. Arī šogad esam sagatavojuši kvalitatīvu programmu, šogad tā būs Dziesmu diena.
Ir vispārzināms, ka Broņislava Martuževa (1924-2012) bija ne tikai dzejniece, bet arī dziesminiece, kura ar patikšanu dziedāja, labi orientējās muzikālajā mantojumā un ir pamatoti ieskaitīta tautas teicēju godā. Taču mazāk zināms ir tas, ka viņa ir arī daudzu dziesmu mūzikas autore, tātad – komponiste.
Rēzeknes Skolotāju institūtā kara laikā pavadītie gadi (1941.-1944.) ir bijuši ļoti nozīmīgi. Skolotājs Jūlijs Rozītis ielika labus mūzikas mācības pamatus, no šejienes ne reti Broņislava uz mājām pārveda arī pirmās pašsacerētās dziesmas, kuras samācīja savējiem, bet neviens nezināja, ka viņa ir arī autore. Pagrīdes gados tāpat tapa dziesmas. "Zem briesmu drauda ak, kā garšo prieks," – viņa rakstīja dzejā.
No pagrīdes viņa rakstīja konspiratīvas vēstules kursa biedrei Dzidrai Bebrei, un tajās ierakstīja arī četras dziesmas (notis un vārdus, tai skaitā tautā folklorizējušos "Jaunība, jaunība…"). Pūra lādē dziesmas sāka krāties. "Lai neskan dziesmas, dzīvas tās var būt!.. Kā pulki rezervē tās nedragātu spēku sevī glabā."
1990. gada žurnāla "Karogs" 1. numurā pirmo reizi Martuževa publicēta ar savu īsto vārdu (divi dzeju krājumi iznāca ar Evas Mārtužas vārdu) – beidzot dzejniece Martuževa iznāca no literārās pagrīdes. Bez īstās autores vārda tautās gāja ne tikai dzeja, bet arī dziesmas. 1973. gadā – Dziesmusvētku simtgades gadā – viņa raksta: "Dzimst dziesmas tautā. Dzimst / un nelasītas zūd…" Viņai bija svarīgi, lai tās saglabātos. Viņa uzrakstīja vēstuli Latviešu Folkloras krātuvei ar aicinājumu atbraukt. 1987. gadā tas notika – vairākas reizes brauca Jānis Rozenbergs, Māra Vīksna, Baiba Putniņa un citi, nedzejniece Martuževa savas pašsacerētās dziesmas iedziedāja kā tautasdziesmas.
Tagad daļa no tām ir folklorizējušās, bet bez autores vārda. Viņas arhīvā mazos blociņos ir pierakstīti gan vārdi, gan daļai – arī notis. Ir arī audio un video ieraksti. Muzicēšanai bija īpaša loma Martuževu dzimtā, mājās bija divas vijoles, cītara un pašu balsis. Broņislava spēlēja cītaru un akordeonu, arī savās likteņgaitās rada patvērumu dziesmā: "Kad es dziedu, es esmu vesela!" Vai arī: "Šī dzīve bija dziesmu diena, / Ar dziesmu mani pieminiet!"
Šogad, atzīmējot Broņislavas Martuževas simtgadi, likās svarīgi kā velti šajā nozīmīgajā gadskārtā izdot viņas dziesmu krājumu. Krājumā ir ievietotas 83 dziesmas, kuras sakārtotas
3 nodaļās: 21 Martuževas sacerētā solo dziesma, 54 Martuževas tautasdziesmu stilistikā sacerētās dziesmas un 8 viņas dziedātās dziesmas. Krājuma sagatavošanā izmantoti Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un māk-
slas institūta Latviešu Folkloras krātuves zinātnisko ekspedīciju materiāli, pašas dzejnieces pieraksti un audio ieraksti. Dziesmu apzināšanu un apkopošanu no dažādiem informācijas nesējiem (kasetes, CD, video, rokraksts) un nošu salikumu, izmantojot programmu Sibeliuss, veica Mārtiņš Egliens, rediģēja Andris Sējāns, grāmatas dizainu un maketu veidoja Ralfs Ozols. Krājumā 47 dziesmām teksts ir latgaļu valodā, šī teksta pareizrakstību rediģēja Edeite Laime.
Dziesmu dienā, atverot Broņislavas dziesmu grāmatu, solo dziesmas kopā ar ģitāristu Kasparu Zemīti izdziedās Jānis Strazdiņš un tautasdziesmu stilistikā sacerētās dziesmas dziedās folkloras kopa "Ceidari".
"Dižens mazums ved uz diženu lielumu!" – šie vārdi no dzejnieces dienasgrāmatas ir simtgades moto, aicinājums un iespēja ikvienam radīt savu mazo, izcilo pienesumu, kas veidos tālāk koncentriskos apļus.
Esiet laipni aicināti ierasties agrāk (sākot no pulksten 13), lai varētu nesteidzīgi iepazīties ar Dzejas klēti, Slēptuvi, Dzejas stropiem, Dzejas dārzu un tēlnieka Ģirta Burvja veidotajiem Rakstu akmeņiem.
Pateicoties Madonas novada fonda, Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstam (LEADER projekta finansējums), varēsim piedāvāt sēdēt uz dārza soliem, bet pa kādai sedziņai, kur apsēsties, var paņemt. Lietus nebūs, bet lietusmētelīšus gan jāpaņem rezervē!
Ieejas maksa EUR 5 (biļetes pirms pasākuma). Broņislavas Martuževas fonds RAKSTĪTĀJA arvien ir pateicīgs par ziedojumiem.
Pasākuma laikā būs iespēja iegādāties izdevumus: Broņislavas Martuževas dziesmu grāmatu "DZIMST DZIESMAS TAUTĀ. DZIMST…", 2024. Broņislava Martuževa. Rakstītāja. Faksimilizdevums (pagrīdes laika dzeja), 2022. Broņislavas Martuževas Likteņgaitu klade. 2020.
Darbosies Lubānas apkaimes labumu tirdziņš.
20.08.2024.