Laikraksta "Stars" lasītājiem šoreiz piedāvājam nākamo pastkarti (ar pirmo iespējams iepazīties avīzes 31. marta numurā), ko atsūtījis Eiropas Tautas partijas grupas (Eiropas Parlamentā) preses padomnieks ĢIRTS SALMGRIEZIS.
Ik sestdienu sociālo tīklu vietnē Ģirts ievieto Briselei veltītu aprakstu. Viena no autora vēlmēm ir atdzīvināt rakstīto par Eiropas Savienības galvaspilsētu, nomainot birokrātisko "plastmasas" valodu un sniedzot ļoti personisku un dzīvu Briseles portretējumu.
Lai tūrists redzētu vairāk
Brīdī, kad tūristu fotokameras apžilbina un mirklīgi tveras Grand Place (Lielā laukuma) seno celtņu ielokā, daudzi pat nespēj iedomāties, ko savās attēlu galerijās maz ir iemūžinājuši. Tūrists savā ziņā ir vieglprātīgs un gaisīgs svešzemju laipotājs. Viņš reizēm nezina neko! Ceļotājam var piedot itin visu, ciemiņš ir un paliek tikai viesis, bet labas uzvedības protokols vēsta – izturēsimies ar sapratni un ievilināsim atkal mūsu zemes apskāvienos. Mums taču interesē, lai ieceļotāju naudas lādes uzkrājumi nogruntētos, piemēram, Beļģijas, Rīgas vai Parīzes kontos.
Komunisma "ligzda" Briseles centrā
Skatos, kāda neliela tūristu organizēta kopiena braši bildējas Briseles Lielajā laukumā – pie ēkas ar greznu gulbīti. Man šādi gulbīši atsauc atmiņā labās un feinās Vāczemes lauku viesnīciņas. Ar tādiem pašiem vai līdzīgiem gulbiskiem nosaukumiem un izplestiem putna skulptūras spārniņiem namu ārpusēs. Un ar labām un gardām ceptām desiņām brokastīs. Tūristu iekarotāju cilts žilbinoši dāvā smaidus kā no zobu pastas reklāmas. Vai ir par ko – no visas sirds izjusti smaidīt? Vai zinām vēstures faktus, ko izstaro piesaistošās arhitektūras nams? Aiz greznām, karaliskām sienām tapusi Kārļa Marksa oda, manifests komunismam. Ja ciemiņu foto mērķis simbolizē performanci "Visu zemju proletārieši, savienojieties!", tad, iespējams, ir pat sasniegts kāds mākslas darba virsuzdevums, trāpīts desmitniekā. Aizdomājos, redz – lai izperinātu revolucionāras idejas, Kārlim Marksam tomēr bijusi nepieciešama iedvesmojoša, karaliska, skaista vide. Pats, pats Briseles centra sirdspuksts.
Paralēles atrodamas arī šodien
Ielūkojoties gan vēstures lappusēs, gan šodienas politikas dinamikā, saprotu, nekas jau nav mainījies. Arī pēc gadu simteņiem vērojams tas pats. Nesen lasīju par līdz šim maz zināmu Saeimas deputāti. Viņa kādā rītā pēkšņi mums uzausa kā visiem zināmā Saule debesīs. Ak, ne jau tāpēc, ka grasījās darbaļaudīm nest gaismu un laimi 24 stundas diennaktī, bet bija iegādājusies dārgu pulksteni Šveicē, ko nebija deklarējusi.
Marksam bija nepieciešams baroka nams, mūsu Saeimas deputātei – dārgs laikrādis. Un tas noteikti ir tikai stimulējošs fons, lai aizdomātos par visas tautas straujo labklājības izaugsmi? Tā var vilkt paralēles starp vēsturi un šodienu – šurpu turpu…
Skaistums ir svarīgs visiem
Skaistums allaž ir svarīgs. Tas nāk ne tikai no iekšām (Šlesera izteiksmes trikotāža), tam noteikti jābūt arī ārējam. Riebeklīgās revolūcijas pamatus var iecementēt pat grezna vide, kā to māca Marksa dzīves skola. Labi, pietiks liet vērmeļu uzlējumus politikai. Arī pašam, lai satamborētu šīs un citas rakstu rindas, reizēm uz galda jābūt svaigiem ziediem, iedegtai svecei, kas sprakšķ kamīnliesmās, un pasarg Dievs – tikai nelūkoties ledusskapja virzienā. Aktīva prātošana, rindu rakstīšana ne tikai sasprindzina smadzenes, bet arī atmodina gremošanas orgānus. Tā, lūk.
Saldētavas vārti atver robežu pie svaiga gurķīša, bet vēstures avoti atklāj vienu no pretrunīgākajiem domātājiem cilvēces vēsturē – Kārli Marksu un viņa dzīves gaitas Briselē no 1845. līdz 1848. gadam.
Visu zemju proletārieši…
Tolaik Brisele bijusi patvēruma vieta daudziem kreisi un atšķirīgi domājošiem cilvēkiem, kuri bija izkrituši vai izraidīti no savu valstu ligzdām. Markss kopā ar politisko sirdsdraugu Frīdrihu Engelsu 1847. gadā Briselē nodibināja vācu strādnieku izglītības asociāciju. La Cygne (Gulbis) bija regulāra tikšanās vieta šiem vācu sociālistiem Briselē (patlaban šai ēkā ir restorāns, kas pandēmijas laikā gan slēgts). Kārlis Markss 1847./48. gadu miju sagaidīja Grand Place. Par to vēsta plāksne uz nama sienas. Lozungs "Visu zemju proletārieši, savienojieties!" ir tapis ne jau strādnieku fabrikās, ne cukurbiešu vagās, ne ogļu raktuvēs, bet Beļģijas galvaspilsētas glamūrīgajā centrā.
Politikas metropole – Brisele
Jāteic, Brisele ir politiski apgarota. Pilsētas vārds jau gadiem ilgi un neskaitāmi tiek locīts dažādās sarunās, avīžu un žurnālu virsrakstos, un tas saistībā ar Eiropas Savienības lēmumiem. Lūk, Brisele norāda… Lūk, Brisele pie visa vainīga – par bezmiegu pilnmēness naktīs, gurķu un tomātu izmēriem, par visu! Lai gan vairākkārt esmu teicis – Brisele jeb Eiropas Savienība jau nav nekāda citplanētiešu apvienība. Tie paši latviešu, horvātu, zviedru, franču tautu dēli un meitas jau kopīgi pieņem visus tos lēmumus. Tikai, ja kas noiet greizi un īsti nepatīk kompromisa sastiķējums, tad var bez sirds pārmetumiem nogrūst vainu uz it kā mistisko birokrātijas ķēķi – Briseli.
Taču Briseles pilsētai piemīt veselais saprāts, savos tūrisma ceļvežos ar Marksa gaitām tā īpaši nelepojas. Ir citas zīmulīgas lietas – šokolāde, eļļā cepti kraukšķīgi tupenīši, cukurotās vafeles un galu galā – politikas metropole, kur dažādos institūciju skapjos, kabinetos, padomēs tiek kaldināta Eiropas rītdiena. Tas ir daudzveidības un dažādības stāsts. Esi sveicināta, Eiropa, un labrīt, mana mīļā Latvija.
09.04.2021.