11. decembrī Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs radoši brīvā atmosfērā tika atklāta izstāde „Brektes cauri gadsimtiem. Veltījums Jāņa Brektes 95 gadu jubilejai".
Izstādi esam aicināti skatīt līdz 24. janvārim, dzimtas jaunākās paaudzes mākslinieki Madonas muzejā sola uzrīkot arī meistarklases.
Izstāžu nama centrālajās zālēs izlikti slavenā Rīgas portretētāja Jāņa Brektes (1920-1985) akvareļi – gan Vecrīgas skati, gan ainas no urbanizētajiem Rīgas rajoniem, tāpat viņa portreti, ainavas un ceļojumu skati. Tālākajās zālēs aplūkojami mākslinieka meitas Ilonas gleznotie ziedi un mazbērnu – Patricijas Brektes un Kristiana Brektes – atšķirīgie rokraksti.
Atklājot izstādi, muzeja direktore Līvija Zepa atcerējās faktu, ka Jāņa Brektes darbu izstāde Madonas muzeja vecajās telpās notika jau 1981. gadā. Pēc tās vairāku madoniešu dzīvokļos ienākuši slavenā akvareļu meistara darbi. Patricija kopā ar dvīņubrāli Kristianu viņai saistās ar Lizumā reiz apgleznoto autoostu.
Un vēl būtiski, ka Kristians Brekte, kaut izstādes atklāšanā piedalīties nevarēja (bija aizņemts senāta sēdē), kādu laiku būs saistīts ar Madonas muzeju. – Kristians uz laiku ir mūsu darbinieks, jo atjauno muzeja arheoloģijas ekspozīciju, – apliecināja iestādes direktore Līvija Zepa. – Pēc izglītības viņš ir scenogrāfs, iekārtojis arī Liepājas muzeju.
Gulbenes novada domes pārstāve Edīte Siļķēna, nesot sveicienus no pārnovada, uzsvēra, ka Gulbenes novadā Brektes dzimta ienes pasaules elpu. „Pateicoties mākslinieku atvērtībai, spilgtajai dažādībai, mums pieskaras pasaules ritmi, jūs darāt mūs redzīgākus."
Tā kā Gulbenes novadā nav tik brīnišķīgu izstāžu telpu, kādas ir Madonas muzejā, tik apjomīgu izstādi pie sevis Brektes dzimtas novadnieki uzrīkot nevarētu. – Esam laimīgi un lepni, ka kaimiņos šāda iespēja ir, – apliecināja pašvaldības pārstāve.
Gulbenes mākslas skolas direktore Sandra Dikmane vēstīja, ka Kristians un Patricija brīnišķīgi prot darboties ar mākslas skolas audzēkņiem. „Viņi ir ne tikai lieliski mākslinieki savā profesijā, bet piekrīt uzrīkot radošās darbnīcas mūsu mākslas skolā un labi saprotas ar bērniem. Jau tas, ka skolā ienāk vīrietis, turklāt profesionālis, kas pārzina mākslas jomu, ir nenovērtējami. Paldies arī Patricijai par viņas enerģiju, kas vienmēr visus uzlādē."
Lizuma vidusskolas vizuālās mākslas skolotāja Vaira Briede piekrita, ka Jānis Brekte Lizumā bija nozīmīgs pedagogs, un tagad šo misiju turpina viņa meita Ilona un mazbērni. – Madonas muzejam Vidzemes pusē ir skaistākās izstāžu zāles, kur mākslinieki nāk pārbaudīt savus darbus. Ja darbi ir slikti, izstāde būs vēl sliktāka, ja tie ir labi, augšējā gaisma tos izgaismos un darīs vēl labākus, – slavēja skolotāja.
Atskatoties vēsturē, dzimtas piederīgie vēstīja, ka akvarelista Jāņa Brektes pirmā izstāde tika sarīkota 1943. gadā. Ar eļļas krāsām mākslinieks daudz gleznojis 40., 50. gados, pie eļļas glezniecības atgriezies arī vēlāk. Skatītājiem izstādēs viņš parasti gan esot rādījis akvareļus, tāpēc ekspozīcija Madonā ir vērtīga arī ar izliktajiem eļļas gleznojumiem. Tāpat retāk mākslas cienītāji redzējuši Jāņa Brektes radītos portretus. Madonas muzejā aplūkojami gan viņa mātes, gan meitas portretējumi.
– Tēvs daudz arī ceļoja, – akcentēja Ilona Brekte. – Ekspozīcijā divos darbos atveidoti Dienvidi un Tālie Austrumi. Tālie Austrumi viņam saistījās ar drūmu krāsziedu, bet, attēlojot Dienvidus, viņš īpaši bija studējis un iedziļinājies saules gaismā.
Interesanti, ka Jānim Brektem esot patikuši slikti laikapstākļi – slapjdraņķis, lietus – tādos viņš aumaļām esot gleznojis. Patikusi arī migla un vējains laiks, tāpēc dzimtas radošajai daiļradei veltītā izstādes diena ar nemīlīgo drēgnumu un nokrišņiem viņam būtu bijusi īsti pa prātam.
Mazmeita Patricija Brekte ir jaunās paaudzes latviešu māksliniece. Viņas mākslas darbu rezultāts saistīts ar autores interesēm par mūsdienīgo kultūru, urbanizēto vidi, ar lietām, kuras ir apkārt katru dienu. Patricijas gleznu tēmas ir vienkāršas, tas ir skatījums uz tiltiem, mājām, ūdeni, laivām, kuģiem, apkārtni. Kā saka māksliniece pati –
mūsu laikmetā ir nepieciešamība radīt ko elementāru, jo pastāv bads pēc vizuāli saprotamas mākslas.
– Savu Madonas galerijas zāli izvēlējos kārtot gan ar jaunākajiem darbiem, gan vecākiem – no 2008. gada, – raksturoja Patricija Brekte. – Esmu daudz ceļojusi, man patīk Maroka. Ar zilajām laivām, jūrniekiem, kaijām, zivīm tā ir gleznotāju paradīze. Šai izstādei uzgleznoju arī savu Rīgu, kas ir veltījums vecamtēvam. Darbā attēlotā māja ar tornīti ir ēka, kurā viņš reiz dzīvoja. Pēc tam tur dzīvoja mamma un arī es. Gleznu radīju speciāli šai izstādei.
Patricijas dvīņubrāļa – Kristiana Brektes – vārds Latvijas laikmetīgās mākslas ainā iemantojis skandaloza mākslinieka slavu. Viņš izpelnījies huligāna apzīmējumu, jo darbu tēmas vai izpildījums bieži izraisa diskusijas un protestus par ētikas normām. Mākslinieka darbi ir laikmetīgi, sociāli aktīvi, ironiski, groteski, apspēlē sabiedrības tabu tēmas un provocē skatītāju reakciju. Autora atveidotā realitāte nereti ir perversa, grēcīga, hipertrofēta, viņa rokrakstam piemīt absolūta iekšējā brīvība un uzdrīkstēšanās. Madonas izstādē nav daudz Kristiana Brektes mākslas darbu, tomēr priekšstats par autoru ir gūstams.