“Braku” muzejs vai ik gadu priecē ar kādu brīvdabas izrādi, taču vismīļākās vienmēr ir R. Blaumaņa sarakstītās lugas.
17. augustā "Brakos" Cēsu teātris (attēlā) skatītājiem rādīja komēdijas "Trīnes grēki" iestudējumu – atraktīvu, enerģisku un muzikālu.
Rūdolfs Blaumanis lugu sarakstīja 1896. gadā, un 4. decembrī to jau izrādīja Rīgas Latviešu teātrī. Skatītājiem patika jautrā un smieklīgā komēdija, taču kritika bija nesaudzīga un skarba. "Trīnes grēki" tika iestudēti arī Ērgļos, kur R. Blaumanis pats bija režisors, kā arī spilgti un meistarīgi atveidoja Ābrama tēlu. Tā sākās jaukās komēdijas ceļš pie skatītājiem, un jau vairāk nekā 125 gadus lugu ir spēlējuši un spēlē gan profesionāļi, gan amatierteātri.
"Brakos" komēdiju "Trīnes grēki" pirmo reizi izrādīja Rīgas Operetes teātris 1976. gadā, bet 1983. gadā – Valsts Liepājas teātris ar jautrajām un skanīgajām dziesmām, kuru mūzikas autors Ivars Vīgners, bet vārdu – Jānis Peters. Šo muzikālo brīvdabas iestudējumu skatītāji ļoti iemīļoja un gaidīja tās izrādi jebkurā Latvijas vietā. "Brakos" lugu "Trīnes grēki" ir spēlējuši dažādi teātri: Valmieras Drāmas teātris, Madonas Tautas teātris, Jēkabpils Tautas teātris, Ērgļu teātris, Valmieras Viestura vidusskolas Tautas teātris "Sprīdītis" u.c. Tik daudz reižu izrādīta, bet skatītājiem nekad nav garlaicīgi, jo katrs teātris to iekrāso citādi.
Tā arī Cēsu teātris režisores Edītes Siļķēnas vadībā ir veidojis interesantu "Trīnes grēku" iestudējumu, izmantojot komponista Ivara Vīgnera dziesmas ar Jāņa Petera vārdiem. Aktieri daudz dzied, arī dejo, tāpēc lugas tapšanā liela nozīme ir muzikālajam vadītājam Jurim Krūzem, kustību konsultantei Ritai Lūriņai. Par scenogrāfiju atbildīgā – Sandra Dikmane, tērpiem – Rudīte Liepiņa un Dina Irkle. Izrāde ir īpaša ar to, ka tajā spēlē gandrīz visi Cēsu teātra aktieri. "Trīnes grēkus" cēsinieki iestudēja 2023. gadā, šajā sezonā notikušas divas brīvdabas izrādes, bet trešā un noslēdzošā – "Brakos". Un izrādās, spēlēt bija viegli, jo pati vide iedvesmoja un radīja īsti blaumaniskas sajūtas, arī skatītāju bija daudz – no visdažādākajām Latvijas vietām.
Kurš gan nezina lugas notikumus, kas risinās gan Liel-Bērzos, gan Maz-Bērzos? Tā kā māte Jurim liedz precēt Emīliju, neatliek nekas cits, kā izdomāt kādu piģermiģeri, lai pierādītu iecerētās krietnumu un čaklumu. Tad nu sanāk joki ar Brenci un ģiftēšanos. Visam pa vidu ir Trīne ar savām tenkām un mūžīgo kāri uz precēšanos. Joki, pārpratumi, līdz viss beidzas laimīgi. Māte tomēr ir sapratusi, ka Emīlija ir vislabākā meita, kādu Juris ir pelnījis.
Paldies aktieriem par enerģisko spēli, dziedāšanu un dancošanu. Izrādi caurstrāvoja gaišums, cilvēcība un dabiskums. Paldies režisorei Edītei Siļķēnai un visai darba komandai, lai iestudējums noritētu godam. Paldies Dieviņam, ka lietus mākoņi "Brakiem" gāja garām. Prieks par kuplo skatītāju pulku, kuri tik dzīvi sekoja izrādes notikumiem, smējās, aplaudēja un dziedāja līdzi. Paldies R. Blaumanim, ka ir uzrakstījis tik jauku, sirsnīgu un gaišu komēdiju.
03.09.2024.