— Tēvzemes brīvība balstās uz nesaredzamā, taču vissvarīgākā pamata — garīguma. Es ticu latviskā gara gēnam, kas vēl nav zudis tautā. Meklēsim šo gēnu Baznīcā, latvju dainās, citos un sevī, — saka Agris Dzenis no Līvāniem.
Viņam var pilnīgi piekrist. Katra tauta, valsts un ģimene var justies tik liela un stipra, cik liela un stipra tā jūtas savā gara brīvībā.
Augusta pirmās nedēļas nogalē Barkavas Sv. Staņislava Romas katoļu draudze, sava enerģiskā priestera Rolanda Abricka pamudināta, svinēja dievnama uzcelšanas 130. gadadienu.
Baznīca Barkavā neapšaubāmi ir pati vecākā, ievērojamākā un nozīmīgākā ēka. Latgales novada ļaudis Latvijā var būt lepni par to, ka padomju gados spēja pretī stāvēt laicīgajai varai un pasargāja dievnamus no iznīcināšanas vai pārbūves.
Ikviens dievnams ir piemineklis cilvēkiem, kas to cēluši, veidojuši, tajā darbojušies un to uztur. Ikviens dievnams ir piemineklis tautai, kas par to gādā un rūpējas, to apmeklē.
130 gados Barkavas draudzē darbojušies, garīgo dzīvi organizējuši un vadījuši 30 priesteri. Minēšu pašus ilggadējākos un ievērojamākos. 21 gadu draudzei kalpojis baznīcas cēlājs Jozefs Vellovičs. Visilgāk — 42 gadus — no 1881. līdz 1923. gadam — šeit darbojies priesteris Ontōns Tomkunas. Lietuvietis pēc tautības, viņš bija dedzīgs latviešu tautas pirmās un otrās Atmodas darbinieks. Kopā ar ērģelnieku Eduardu Krustānu, kas Barkavai ziedojis 60 sava mūža gadus, viņš 19. gs. un 20. gs. mijā Barkavā atradās sabiedriskās, garīgās un kultūras dzīves organizēšanas centrā. Ar viņu aktīvu līdzdalību saistās skolu, pašdarbības teātra, literārās jaunrades, saviesīgās dzīves, koru (baznīcas un laicīgā), bibliotēkas darbības pirmsākumi.
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā un okupācijas gadu sākumā, no 1926. līdz 1943. gadam, ar Barkavas draudzi, skolu un iedzīvotājiem cieši saistīts bija priesteris Miķelis Dukaļskis. Savā jaunībā viņš bija aktīvs Latgales Atmodas un sabiedrisks darbinieks, cīnītājs pret latviskās drukas aizliegumu Latgalē 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Viņš bija pirmo latgaliešu valodā izdoto grāmatu autors.
Latvijas trešās Atmodas laiks Barkavā nav iedomājams bez priestera Alberta Cimanovska aktīvās darbības. Viņš vadīja barkaviešus „Baltijas ceļā” un deva tiem svētību barikāžu dienās Rīgā.
Nozīmīgs un visiem pamanāms draudzes dzīvē ir ērģelnieka pienākums. Ilgstoši un kvalitatīvi Barkavas baznīcas kori ir vadījuši Antons Tropiņš (Zaļmežs), Vladislavs Raģelis un Konstantīns Kančs.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 17.08.2012.
Autore: JANĪNA LIEPIŅA,
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 17.08.2012.
Autore: JANĪNA LIEPIŅA,
GUNTAS KOLNAS foto