21. oktobrī Latvija atcerējās stalto patriotu, kurš regulāri gāja nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet nu Ļaudonas kapsētā pie viņa paša kapa netālu no Induļa Rankas skulptūras "Jauneklis" gūla visu paaudžu nestie ziedi un iedegtās svecītes.
Latvijas nepagurstošā patriota, trimdas sabiedriskā darbinieka, izcilā dzejnieka Andreja Eglīša 110. jubileju visas dienas garumā ar spilgtiem sarīkojumiem aizvadītajā piektdienā atzīmēja dzejnieka novadnieki.
Lai godinātu un saglabātu dzejnieka Andreja Eglīša (1912-2006) piemiņu, 2007. gadā Ļaudonas kapos tika izveidota piemiņas taka „Ceļš pie Andreja Eglīša". Taku veido tēlnieka Induļa Rankas skulptūru grupa, kurā asociatīvi attēloti Andreja Eglīša dzejas motīvi. Savdabīgi, ka 21. oktobrī apmēram 50 metru garā taka, kas ved pa gravu, līdz nonāk pie dižā dzejnieka un viņa mātes Emīlijas Eglītes kapavietas, bija dzīvības pārpilna. Skolēni no Andreja Eglīša Ļaudonas pamatskolas lika svecītes pie skulptūrām, atcerējās dzejnieka dzejas rindas un bija kā brīvi plūstoša upe – dzīvības straume, kas neapstājas, piemiņas plūdums, kas organiski turpinās.
– Pirms 110 gadiem Dievs Latvju zemē Ļaudonā bija lēmis pasaulē nākt Andrejam Eglītim. Dzimtā novada dabas skaistums, ko jūtīgais Andrejs jau bērnībā dziļi iesakņojis sevī, ir bijis spēcīgs iedvesmas avots nākamā dzejnieka personības veidošanā. Dzimtene dzejniekam vienmēr bijusi svēta, un, iespējams, viena no dzejnieka misijām bija ar savu dzīvi apliecināt, ka, arī ilgstoši dzīvojot svešā zemē, nedrīkst padoties, bet būtiski svarīgi ir censties saglabāt savu kultūru un uzņemties atbildību par savu dzimteni, – atceres mirkli Ļaudonas kapsētā iesāka sarīkojuma vadītāja Signe Prušakeviča. Viņa piebilda, ka dzejnieka dzejas stūrakmens ir patriotisms un Tēvzemes mīlestība. Atceres mirklī to aizkustinoši apliecināja skolēni, kas pārstāv Andreja Eglīša vārdā nosaukto skolu un kas atbildīgi – cits drošāk, cits varbūt biklāk – skandēja viņa dzejoļus, tā sasildot apkārtējo sirdis.
– Kā personība Andrejs Eglītis un viņa dzeja bija nozīmīgs faktors pēckara laikā, – savā uzrunā uzsvēra Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora. – Tā uzturēja ticību latviešu tautas brīvībai un nenovēršamajai Latvijas valstiskuma atgūšanai. Izcila, monolīta personība, kas sevī un savā dzejā iemiesoja latviešu tautas traģisko likteni. Andrejs Eglītis dzīvoja laikā, kas atspoguļojās viņa daiļradē gan ar dziļi filozofisku un emocionālu domu, gan jūsmīgu dzimtās zemes apdziedāšanu.
– Visam cauri tomēr vijās mūsu tautas ciešanu sāpe, – turpināja
Z. Gora. – Tā vienlaikus bija sauciens apturēt šīs ciešanas, un dzejnieks tādējādi kļuva par cīņā saucēju un savas tautas pravieti. Tas, ko Andrejs Eglītis mums atstājis mantojumā, ir mūžīgs sauciens. Mēs varam pateikt paldies dzejniekam, ka viņš mums ir atgādinājis – latviešu tauta ir brīva tauta un brīvība ir jāizcīna, tas ir mūsu katra ikdienas uzdevums. Lai mūžīga piemiņa un gods Andrejam Eglītim!
– Prieks redzēt, ka šodien godināt dzejnieku esam ieradušies tik daudzi! – gandarījumu pauda Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītājs Artūrs Portnovs. – Jau visas nedēļas garumā savā pagastā jutām svētku noskaņu – bērnudārzā, jauniešu centrā un skolā notika dažādas aktivitātes, pasākumiem gatavojās pagasta kultūras nams. Šodien savukārt uzņemam ciemiņus no novada centra, Rīgas un pat ārzemēm. Pozitīvā noskaņā turpināsim vadīt šo dzejniekam Andrejam Eglītim veltīto dienu, jo mēs katrs, kas esam īsts ļaudonietis, sevi asociējam ar cienījamo dzejnieku. Dzīvojot Latvijas un pasaules mērogā nelielā vietā, mūsu sirdīs Ļaudonai ierādīta nozīmīga vieta. Cilvēki šeit ir savas zemes patrioti, un dzejnieks neapzināti katrā no mums ir ielicis šo nacionālā un lokālā patriotisma stīgu. Jums, jaunieši, kas skaitījāt Andreja Eglīša dzeju, vislielākā cieņa, ka paturat to sevī un apzināties tās saturu. Arī es vairāk nekā astoņpadsmit gadu biju nosacītā trimdā – dzīvoju Rīgā, bet ļoti vēlējos atgriezties mājās, un man tas izdevās. Šodienas kontekstā katrs saprotam arī brīvības vērtību, to, ka mums ir sava zeme Latvija, kurā dzīvojam, kurā esam noteicēji un tās sargi.
2012. gadā, sagaidot dzejnieka simtgadi, Ļaudonas skola ar lepnumu ieguva Andreja Eglīša vārdu. Nu jau ne vairs vidusskola, bet pamatskola, tomēr joprojām skola, kurā dziļā cieņā tiek turēts dzejnieka vārds. Visu aizvadīto nedēļu skolā ritēja izglītojoši pasākumi, kas veltīti Andrejam Eglītim, katrai klasei bija iespēja piedalīties viktorīnā par dzejnieku, ko organizēja Ļaudonas jauniešu centrs sadarbībā ar pagasta bibliotēku.
– 21. oktobris Latvijā un citviet pasaulē ir īpaša diena, jo tad svētkus svin mūsu novadnieka Andreja Eglīša dzeja. Arī skolā tā ir svētku diena, kad, skatoties atceres filmas par dzejnieku, runājot viņa rakstītos dzejoļus, lasot bērnu radošos domrakstus un dzejoļus, mēs atrodam vērtības, kuras dzejnieks ir centies mums atstāt. Tā ir mīlestība pret dzimto vietu Ļaudonu, Tēvzemes mīlestība un cieņa pret savu valsti Latviju. Ticība brīvai Latvijai bija tas, kas dzejniekam ļāva izdzīvot grūtos trimdas gadus un mūža nogalē atgriezties Latvijā, lai vēlreiz mums teiktu, ka divi vārdi "Brīvība" un "Latvija" ir nedalāmi, – uzsvēra Ļaudonas pamatskolas direktors Guntis Lazda. Viņš piebilda, ka visa kuplā skolas saime ir klāt Andreja Eglīša piemiņas brīdī, tā izrādot cieņu dzejniekam.
Ilgstoša sadarbība Ļaudonas skolai veidojusies ar Latviešu nacionālo fondu, kura pārstāve Māra Strautmane ik gadu oktobrī mēro ceļu no Zviedrijas uz Ļaudonu. Viņa tiekas ar skolēniem un uztur rūpi, lai saglabātu fonda saikni ar dzejnieka dzimto pusi.
– Ar cieņu un pateicību esam atkal šeit mēs, Latviešu nacionālā fonda darbinieki, – apliecināja Māra Strautmane. – Ar dziļu cieņu, jo Andrejs Eglītis bija cilvēks –
personība, kas iestājās par brīvu Latviju. Kopš ierašanās Zviedrijā viņš nemitīgi strādāja, darbojās, dzejoja tikai par to, lai Latvija atkal būtu brīva un neatkarīga. 1947. gadā Andrejs Eglītis nodibināja fondu, kas pastāv vēl šodien. Tas ir fonds, kuram cilvēki uzticas, un mēs varam palīdzēt studentiem ar stipendijām, skolēniem un daudzbērnu ģimenēm. Andrejs ļoti mīlēja jaunatni. Šodien viņš ar saviem spēcīgajiem un taisnajiem vārdiem ļoti labi iederētos tvitera pasaulē, jo viņa teikumi ir īsi, kodolīgi, tie uzrunā ikvienu. Latvija allaž bija Andreja domās. Šodien, kad redzam – vēsture atkārtojas kaimiņu valstī Ukrainā, Andreja sacītais ir aktuālāks kā nekad: "Dievs, Tava zeme deg!" Andrejs teiktu, ka brīvība ir neatņemama, un brīvība uzvarēs!
Dienas turpinājumā notika dzejniekam Andrejam Eglītim veltītās grāmatas atvēršanas svētki Ļaudonas bibliotēkā, bet vakarā Ļaudonas kultūras namā ritēja koncerts un skolēnu jaunrades konkursa laureātu apbalvošana. Plašāk par to stāstīsim laikraksta kādā no nākamajiem numuriem.
26.10.2022.