11. oktobrī pulksten 13 Madonas novada bibliotēkā viesosies rakstniece Ilga Raščevska.
Kāds atcerēsies Ilgas Raščevskas publikācijas laikraksta „Stars" lappusēs „Pieskāriens", „Neatkarīgās Rīta Avīzes Latvijai" rubrikā „Hedvigas kundzes avīze", „Lubānas Ziņās".
Kāds atminēsies Ilgu kā kolēģi Madonas, Cesvaines, Lubānas pusē. Tagad autore strādā un dzīvo Rīgā. Daudzi būs izlasījuši pagājušajā gadā iznākušo un jau Latvijas Literatūras gada balvai 2017 „Spilgtākā debija" nominēto grāmatu „Norakstītie".
Vai mūs noraksta Liktenis vai mēs paši norakstām sevi, savējos, savu dzīvi? Vai mētājamies kā skaidiņas viļņos, vai mēģinām ķepuroties? Ja kāda palīdzīga roka un sirdsgudra cilvēka tuvums var līdzēt, varbūt, ka arī izdodas. Bet bieži vien nebeidzamais riņķis turpinās, kārtējais atvars ierauj iekšā un pietrūkst spēka. Tik daudz reālu likteņu, ģimeņu, tepat pieredzētu dzīves ceļu un līkloču, ka, lasot Ilgas Raščevskas grāmatu „Norakstītie", varētu turpināt rakstīt otro un trešo daļu.
Nabadzība saēd prieku, jebkādu interesi, vēlmi. Kāds gan tur „veiksmes stāsts", par kuru šajās mājās vispār nav dzirdēts! Ja ikdienā dzirdi savu bērnu atveram un atkal aizveram maizes kastes vāku, kur varbūt tikai kāda drupačiņa patvērusies, ja par biļeti, lai dotos uz tuvāko pilsētu, vari tikai sapņot un labi zini, ka neviens auto arī nepiestās, lai tevi paņemtu līdzi, ja tas vīrietis, uz kuru cerēji, paļāvies, ticēji, jau sen ir padevies, nolaidis rokas un spēj vien sevi draugu pavadībā žēlot pie kārtējās dziras… Jā, tu centies rast sevī spēku – pat aiz varēšanas robežas, ka visu varēsi pati, ka tev izdosies, tu apzinies, ka pati esi izkritusi no šķirtas ģimenes ligzdas un varbūt tikai neesi
iemācījusies mīlēt, sadzīvot, dzīvot, bet…
Būt pašpietiekamam, satikt īstos draugus, gūt pieredzi, ka var būt arī savādāk –
un tu vairs neesi starp norakstītajiem. Tev ir izdevies.
Atnāciet, ieklausieties, sadzirdiet! Laipni aicinām!
10.10.2017.