Ceturto pavasari Cesvaines pilī uz tekstilmākslas izstādes atklāšanu pulcējās šīs jomas profesionāļi un vietējie interesenti. Šoreiz savu darbu parādi svinēja 39 mākslinieki, kas par godu Latvijas Tekstilmākslas asociācijas 20 gadu jubilejai izstādei atvēlējuši savus brīnišķīgos darbus.
Mākslu lūkot ikviens aicināts līdz pat tūrisma sezonas noslēgumam rudens pusē, bet mākslu dzirdēt varējām 15. maijā, kad izstādes atklāšanā ar savu radošo komandu robežas skaņu pasaulē šķērsoja etnoperkusionists Nils Īle.
Latvijas Tekstilmākslas asociācijas vadītāja tekstilmāksliniece Aija Baumane sanākušajiem uzsvēra, ka pils no laika gala ir tekstilmākslas īstā vieta. „Šodien ir mainījies tekstils un mainījusies pils. Cesvainē to neredzam tradicionālā veidā ar ļoti sakoptām telpām un interjeru (ugunsgrēka radītās sekas. – Aut.), bet tieši šī neparastība ir iederīga mūsu mākslas eksponēšanai. Te brīnišķīgi izskatās gan klasiskie gobelēni, kā Ingas Skujiņas veikums, gan tikpat brīnišķīgi ir netradicionālie darbi, kā Dzintras Vilks telpiskais objekts vai Barbaras Ābeles milzīgais daudzslāņainais mākslas darbs."
Var piekrist, ka katru izstādes eksponātu ieskauj sevišķa atmosfēra un pils īpašā gaisma, kas mainās diennakts ritmos. Izstādes iekārtotājai māksliniecei Inesei Jakobi izdevies atrast visprecīzāko fonu un noskaņu katra darba atklāsmei.
– Tekstilkopiena ir tik stipra, cik katrs no mums savā tekstilvalodā esam radošs un savādāks, – lūgta raksturot izstādi, atzina Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore Barbara Ābele. – Kā labā ģimenē mūsu asociācijā darbojas visas paaudzes.
– Izstādē redzam pieredzes bagātu tekstilmākslinieku sniegumu, studentu darbus, jo Mākslas akadēmijā ir stipra tekstilmākslas nodaļa, un mums jāsaka paldies arī Latvijas mākslas skolām, kas nākotnes mākslai, tai skaitā tekstilmākslai, sagatavo jaunus cilvēkus. Līdz ar to šodien pils telpās demonstrējam visus tekstilveidus un visu paaudžu rokrakstus,- uzsvēra Barbara Ābele.
Māksliniece piebilda, ka tekstils ir viena no demokrātiskākajām mākslas formām, jo arī cilvēka ķermenis tūdaļ pēc piedzimšanas tiek ietērpts drāniņā. „Tekstilam līdz ar to ir piederīgi un to izprot ne tikai profesionāli mākslinieki, bet ikviens cilvēks, kas valkā apģērbu."
Aicinājumu izbaudīt mākslinieku tik dažādos darbus un pilī uzkavēties ilgāku laiku pauda viena no izstādes autorēm un vienlaikus tās iekārtotāja Inese Jakobi: – Šīs telpas atšķiras no citām ar to, ka te nav divu vienādu mirkļu. Rīta saule darbiem rada vienu apgaismojumu, vakara – jau citu. Līdz ar to māksla te atklājas mirkļu dažādībā un iespējami plaši. Ņemiet līdzi sviestmaizes un Cesvaines pilī uzkavējieties ilgāk!
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad tekstilmākslas izstādes atklāšanā atbraukušie profesionāļi Cesvaines pilī runāja par Baltijas tekstilmākslas muzeja iespējamību un piemērotību šai vietai, šoreiz dimensija par pils perspektīvu netika iezīmēta. Varbūt tāpēc, ka to īsti kopš idejas dzimšanas nesaskata un nepozicionē vietējā pašvaldība?
Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats savā uzrunā izteica gandarījumu par ciemiņiem: – Patiess prieks redzēt pilnu zāli cilvēku, prieks, ka no Rīgas atbraukuši tik daudzi un ka Latvijas Tekstilmākslas aso-ciācijas gadadienas izstāde notiek pie mums. No savas puses varam teikt paldies Daigai Matrozei, kas šo tradīciju Cesvaines pilī uztur.
Šogad izstāde ir ļoti krāsaina, ir daudz jaunu meistaru. Ja pastaigāsiet pa pili, redzēsiet, ka arī te šis tas ir mainījies: ir stends, fasādei ir četri jauni logi. Daiga Matroze tik raksta projektus, pašvaldība tik spēj tos atbalstīt, es – parakstīt. Saprotu, ka pils otro stāvu remontēt nemaz nevajadzēs, tam ir savs šarms un tur rīkosim izstādes, kas citur tik labi neizskatītos. Gudrojam, ka pilij jātiek pie jumta. Maija beigās bija iecerēta kultūras ministres vizīte, ko gatavojām kopš janvāra, diemžēl šonedēļ Dace Melbārde šo vizīti atteica. Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē nogurdina daudzus politiķus. Pēc tam jūlijā būs Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, folkloras festivāls „Baltica" un vēl daudz kas cits. Turklāt, satiekot kultūras ministri Latvijas Pašvaldību savienības 26. kongresā, Dace Melbārde pēkšņi man teica – „Bet kas tad jums tur Cesvainē – tur jau nav, ko redzēt". Es ievilku galvu, man nebija, ko teikt. Tai pašā laikā bija politiķi, kuriem Cesvaine interesē, kas te bijuši un teica labus vārdus par pili un skolu. Arī Valsts prezidents Andris Bērziņš pienāca klāt un sacīja, ka grib atbraukt uz Cesvaini. Kad tas notiks, viņš droši vien vairs nebūs prezidents, bet pozitīva attieksme ir galvenais. Nauda kaut kur ir, un to kaut kad dabūsim, tomēr visa pamatā ir cilvēciskās attiecības un pozitīva attieksme.