Svētdien, 6. septembrī, Likteņdārzā oficiāli tika atklāta piemiņas vieta Latvijas valsts dibinātājiem un neatkarības atjaunotājiem.
Neatkarības deklarācijas pieņemšanai šogad aprit 30. gadadiena, un piemiņas vietu bija plānots atklāt 4. maijā, taču vīrusa pandēmijas un ar to saistīto pulcēšanās ierobežojumu dēļ šajā pavasarī to nācās atlikt.
Kā vēsta pasākuma organizatori, 6. septembris par piemiņas vietas atklāšanas datumu izvēlēts, ievērojot, ka šajā dienā pirms 29 gadiem PSRS bija spiesta atzīt 1940. gadā okupēto Baltijas valstu pilnīgu neatkarību.
Līdz ar jaunās piemiņas vietas izveidi Likteņdārzs kļuvis par vienīgo vietu Latvijā, kur vienuviet godināti gan Latvijas Tautas padomes locekļi, kuri 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latviju par patstāvīgu, neatkarīgu un demokrātisku republiku, gan Augstākās Padomes deputāti, kuri pieņēma Latvijas neatkarības deklarāciju 1990. gada 4. maijā. Apliecinot mūžīgu pateicību šiem cilvēkiem, viņu vārdi ir iegravēti uz plāksnēm piemiņas vietā.
Jaunā piemiņas vieta Likteņdārzā iekārtota Draugu alejas sākumā, tā veidota sadarbībā ar biedrību „4. maija Deklarācijas klubs". Piemiņas vietas projekta autores ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes dekāne un Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras profesore Daiga Zigmunde un LLU Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras vadītāja, asociētā profesore Natalija Ņitavska.
Ceremonijā klātesošos uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Kokneses fonda padomes priekšsēdētāja, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, biedrības „4. maija Deklarācijas klubs" prezidente Velta Čebotarenoka un valdes loceklis Ivars Briedis. Ceremonijā piedalījās arī citi bijušie Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
„Šeit ir iemūžināta pateicība cilvēkiem, kuru balsojums izšķīra Latvijas likteni. Gan 1918. gadā, gan 1990. gadā. Valsts dibinātājiem un tās atjaunotājiem," sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, atklājot jauno piemiņas vietu Likteņdārzā Koknesē.
I. Mūrniece akcentēja, ka tagad, ar lielāku laika atkāpi, vēl labāk saprotam, cik svarīga tolaik bija katra atsevišķā cilvēka izšķiršanās, un kopš šīs dienas mums būs šī vieta, kas veltīta pašiem svarīgākajiem notikumiem mūsu valsts dzīvē.
„Turpmāk mēs šeit nāksim domās pateikties šiem cilvēkiem, kuri lēma par labu brīvībai un neatkarībai. Par labu savai tautai. Šī būs vieta, kas vēlreiz palīdz saprast, cik stipri un gudri esam bijuši dažādos laikos. Šī būs vieta, kur Daugavas krastā sajust savas tautas likteni, pagātni un nākotni," uzsvēra I. Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka valsts simtgades gadā, svinīgi atklājot Likteņdārzu, viņa izteikusi vēlēšanos, lai Likteņdārzs augtu un veidotos kā tautas atmiņu dārzs.
„Šī piemiņas vieta, ko šodien atklājam, manuprāt, ir vislabākais apliecinājums tam, ka Likteņdārzs aug, veidojas un ir atvērts skaistām idejām. Tā ir vieta, kur pieminēt, godināt un smelties iedvesmu," sacīja I. Mūrniece, pateicoties visiem, kuri izauklēja ideju par šo piemiņas vietu Latvijas valsts dibinātājiem.
Pasākumā piedalījās ļaudis no daudziem Latvijas novadiem, tostarp arī no Madonas novada politiski represēto biedrības, viņu vidū arī reģionālais koordinators Aldis Krūmiņš no Cesvaines. „Es no Cesvaines biju viens, jo gadi liek sevi manīt un ne visi vairs var uzņemties doties garākā ceļā, bet Madonas novada represēto biedrība bija diezgan kupli pārstāvēta. Pasākums bija svinīgs un sirdi saviļņojošs, kas lika aizdomāties par svarīgiem notikumiem Latvijas valsts vēsturē – gan 1918. gada 18. novembrī, gan 1990. gada 4. maijā. Tā ir piemiņas vieta mūsu valsts radītājiem un atjaunotājiem. Manuprāt, ideja par šādas piemiņas vietas izveidošanu ir ļoti apsveicama. Starp klātesošajiem redzēju daudzus tā laika Augstākās Padomes deputātus, kuri piedalījās vēsturiskajā balsojumā, tostarp arī liezērieti Pēteri Krūgaļaužu."
08.09.2020.