Aizvadītajā Pūpolsvētdienā nozīmīgu notikumu piedzīvoja Lazdonas baznīca un Madonas luterāņu draudzes locekļi. Svinīgi tika atklāti atjaunotie metāla vārti, kas ved uz vecāko luterāņu dievnamu bijušajā Madonas rajonā, celtu pašā 19. gs. sākumā – 1802.-1805. gadā.
Klātesošos, kuri, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus, bija sanākuši baznīcas priekšā, uzrunāja Madonas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Rolands Pētersons: – Šajā Pūpolsvētdienā esam pulcējušies pie mūsu Madonas dievnama atjaunotajiem vārtiem. Tie ir vārti, kas vada mūs no ikdienišķā uz Svētumu Svētumu. Vietu, kurā Dievs vēlas mūs ne tikai satikt, bet savā lielajā mīlestībā mums arī kalpot. Un tomēr šie vārti ir vārti, pa kuriem ieejam, ne tikai lai saņemtu un tiktu piepildīti, bet arī vārti, pa kuriem izejam, lai dalītos ar to, ko esam saņēmuši, – Dieva mīlestību. Pēc vārtu simt četrdesmit divu gadu kalpošanas atkal varam tos redzēt atjaunotus un stipri stāvam, lai caur tiem mūsu Kungs Kristus mūs vadītu savās ganībās.
Pateicība Dievam par viņa svētībām un par ikkatru cilvēku, kurš ar atvērtu sirdi ņēma līdzdaļu, lai baznīcas vārtu atjaunošana varētu notikt. Draudzes vārdā pateicamies projekta vadītājai un māsai Kristū – Santai Veipai; darba veicējiem „Heta būve", Baznīcēku atjaunošanas fondam; pateicamies par LEADER atbalstu, kā arī par līdzfinansējumu Madonas novada pašvaldībai.
Pūpolsvētdienā mēs pieminam mūsu kunga Jēzus triumfālo iejāšanu Jeruzalemē ne uz varena balta zirga, bet uz ēzelīša, nastu nesēja lopiņa; iejāja Jeruzalemē, nevis lai uzvarētu, bet lai pats taptu uzvarēts. Uzņemdamies mūsu nastas, Viņš nācis, nevis lai pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. Tāds ir mūsu Kungs un Dievs – pilns žēlastības, pazemības un pacietības; pilns mīlestības, mierinājuma un svētības prieka.
Mācītājs arī simboliski citēja 118. Psalmu, kas saka tā: „Atdariet man taisnības vārtus, es ieiešu pa tiem un pateikšos Tam Kungam! Šie ir taisnības vārti, taisnie pa tiem ieies. Es pateicos Tev, ka Tu mani paklausīji un esi mans glābējs. Akmens, ko namdari nometuši pie malas, ir kļuvis par stūra akmeni. Tas ir Tā Kunga darbs, un tas ir brīnums mūsu acīs."
Jautāta par vārtu vēsturi, projekta vadītāja Santa Veipa atklāja, ka atjaunotie metāla vārti mākslinieciski izkalti 1878.-1879. gadā Rīgā, Riharda Poles darbnīcā.
Gadiem ejot, ķieģeļu mūris sācis sadalīties, izdrupt, tā ka masīvo dzelzs vārtu stiprinājumi vairs tajā neturējās, un šīs vārtu vērtnes tika noņemtas un 10 gadu glabājās Mācītājmuižā. Projektu īstenojot, atjaunotie vārti nu ir atgriezušies savā vietā, lai pildītu savu uzdevumu.
31.03.2021.