Ne tik sen pēc Madonas plenērā kopīgi pavadītā laika, iepazīstot Artūra Vītiņa rokrakstu, profesionālo sagatavotību un dziļo domāšanu, māksliniece Aija Zariņa rosināja un pat obligāti kā disciplīnu Artūram vēlēja atgriezties pie gleznošanas.
Kopā ar ģimeni Artūrs mūsu pusē dzīvoja nepilnus desmit gadus, strādāja Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, mākslas skolā, nu darbu un dzīvesvietu ir mainījis. Beidzis divas augstskolas, skolas laikā spēkus pārbaudījis militārajā tuvcīņā; darbojies mākslā, mūzikā, dzejā, arī vizuālos eksperimentos. Šobrīd Artūrs ir vairāk iekšējās pasaules iemītnieks.
21. decembrī pulksten 13 Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs esam aicināti uz viņa personālizstādi „Redzamais. Neredzamais".
Mākslinieka saknes meklējamas Ogrē, pēc biznesa skolas pabeigšanas iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā, kur 2009. gadā pabeidzis glezniecības nodaļu. Pēc tam, sekojot sirds aicinājumam un dziļākai dvēseles izpētei, iestājies garīgajā seminārā. Madonā strādājis par pedagogu Jāņa Simsona mākslas skolā, par restauratoru Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā.
Par savas personālizstādes ideju Artūrs Vītiņš stāsta: – Glezna kā pārdzīvojums, nevis informatīvs materiāls. Katram laikam ir savs estētiskais naratīvs, konteksts. Laba māksla uzrunā cilvēka jūtas, ne tik daudz sajūtas. Sajūtas ir jūtu izpausme – tas, kā cilvēks reaģē uz apkārtējo pasauli, jūtas balstās viņa iekšējā pasaulē. Te liela nozīme ir ideāliem, vērtībām, kas nosaka virzienu.
Mākslas darba uztvere balstās uz tēlaino, nevis analītisko domāšanu. No skatītāja ir atkarīga spēja just, (iz)tēlot (par atbalsta punktu ņemot konkrēto darbu), interpretēt. Jautājums – kā redzamais attiecas uz paša pieredzi? Mākslas darbam ir jābūt saprotamam visiem, jautājums ir – kāda valoda jālieto tā nolasīšanai: vai tā ir reprezentācija, viedokļa paušana, iekšējo pārdzīvojumu, stāvokļa izpausme.
Viena no mākslas īpašībām ir estetizēt dabu, cilvēkus, priekšmetus. Estētika un gaume ir iegūstamas vērtības, tātad attīstāmas vai degradējamas. Gaumes spriedums nav loģisks vai izzinošs spriedums. Skaistuma augstāko pakāpi izsaka trīs vērtības – forma, saturs, derīgums. Skaistums izriet no dabiskuma, patiesuma.
Cilvēka dabā no Dieva ir ielikta vēlme pacelties pāri ikdienai, parastajam, ierastajam – transcendēt. Bet transcendence ir iespējama dažādos veidos un var novest pie dažādiem mērķiem. Mākslas uzdevums ir šo transcendenci ievirzīt pareizajā gultnē – virzienā uz iekšu, kas ved pie atklāsmes par sevi un Dievu. Mākslinieks attēlo subjektīvo realitāti, jautājums – cik lielā mērā tā atbilst objektīvajai un cik tas konkrētajā gadījumā ir svarīgi. Forma ir pakārtota idejai, un ideju izsaka ar formu. Mākslas darbs ir atrauts no realitātes tādā ziņā, ka tas nav tikai attēls, bet tas, kas stāv aiz – idejas nesējs.
18.12.2019.