Kā jau arī „Stars" iepriekš informēja, no 25. līdz 28. jūnijam Rīgā un Latvijas novados norisinājās VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki.
Svētku tradīcija iedibināta 1995. gadā ar mērķi pulcēt Baltijas un Ziemeļu valstu amatierkorus, izkopjot Dziesmu un deju svētku tradīcijai raksturīgo kopdziedāšanu, t. sk. izpildījumā a cappella, kas līdz tam bijusi raksturīga tikai Baltijas valstīs, un sekmēt Eiropas valstu kultūras apmaiņu. Svētku idejas autors ir izcilais diriģents Imants Kokars. Pirmie svētki notika Latvijā, Rīgā, kopā pulcējot gandrīz 6000 dziedātāju no Baltijas un Ziemeļu valstīm.
Šogad svētku tradīcijai apritēja 20 gadu, un simboliski, ka tieši jubilejas gadā svētki atgriezās Latvijā. Šo gadu laikā tie sarīkoti visās svētku tradīcijā iesaistītajās dalībvalstīs. Turpmākajos gados svētki tika organizēti: Visbijā, Zviedrijā (1997), Skienā, Norvēģijā (2000), Klaipēdā, Lietuvā (2002), Tartu, Igaunijā (2008), Reikjavīkā, Īslandē (2010), Helsinkos, Somijā (2012).
Šogad svētkos piedalījās kori no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Īslandes un Fēru salām, kā arī latviešu kori ārvalstīs. Programmu papildināja deju kolektīvi un pūtēju orķestri, sapulcējot ap 8000 dalībnieku. Tā kā laikā no šā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam Latvija bija prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, svētkus bija plānots sarīkot kā prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas noslēguma pasākumu Latvijā.
Latvijas novadus (neskaitot galvaspilsētu) VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos pārstāvēja vairāk nekā 70 koru, un starp tiem – arī Kalsnavas pagasta sieviešu koris „Silvita" (diriģente Antra Āboliņa). Kā atzīst pašas kora dalībnieces, tas viņām bija liels gandarījums un prieks. – Bijām vienīgais koris no Madonas apriņķa, kas bija izvēlējies šajos svētkos piedalīties, – stāsta kora dalībnieces Marija Rūliete un Vita Vēze,
piebilstot, ka ideju par piedalīšanos svētkos koris ar diriģenti izvērtējis rudenī, kad bija izsludināta pieteikšanās šim pasākumam. – Mūsu kora prezidente Inga Tilhena tur roku uz pulsa un allaž ir lietas kursā par koriem paredzētajām visām aktivitātēm. Jau rudenī, pirms sākas sezona, viņa to ir izpētījusi, un tad, atsākoties mēģinājumiem, kopā nospriežam, kur piedalīsimies. Pagājušajā gadā mūsu koris piedalījās Pasaules koru olimpiādē, kas norisinājās Rīgā, bet šogad nolēmām, ka dziedāsim Daugavpils Dziesmu svētkos, kur līdz ar mūsu kori Madonas apriņķi pārstāvēja vien vīru koris „Gaiziņš", un darīsim visu, lai apgūtu repertuāru un būtu arī VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku dalībnieku vidū. Kad sākām apgūt svētku repertuāru, likās, ka tas ir neiespējami. Grūtības sagādāja dažādās dalībvalstu valodas, kurās vajadzēja apgūt dziesmas, taču ar katru mēģinājumu melodijas arvien vairāk iegūlās atmiņā un vārdi atraisījās. Visgrūtāk gāja ar norvēģu valodu, bet arī tur jau mēģinājuma laikā Rīgā norvēģu diriģents (katras valsts diriģents diriģēja dziesmu savas valsts valodā) veiksmīgi rada risinājumu. Bet kopumā svētku repertuārs bija interesants un dziesmas galu galā nešķita nemaz tik sarežģītas un grūtas, jo tās bija ļoti jaukas, melodiskas. Katrā ziņā ir prieks par paveikto, jo izdziedāt šādu repertuāru atsevišķi sieviešu korim nav iespējams. Un kur nu vēl tas pacēlums gājiena laikā, kad tā noslēgumā visi dziedātāji pulcējās pie Brīvības pieminekļa un kopā ar skatītājiem un Mārtiņu Braunu pie klavierēm dziedāja „Saule. Pērkons. Daugava", tāpat noslēguma koncertā. Tāpēc vēl jo lielāks paldies Ingai, kas ļāva noticēt, ka mēs to varam, un mūsu diriģentei Antrai par nesavtīgo darbu, gatavojot kori svētkiem, – par piedalīšanos svētkos ir gandarītas abas dalībnieces. – Šādu brīžu dēļ ir vērts ziedot laiku korim. Pēc svētku koncerta mēs visas bijām tādā pacilātībā, ka visu ceļu līdz pat mājām dziedājām, – atzīst Marija, kas korī dzied kopš tā dibināšanas – nu jau vairāk nekā 20 gadu.