23. janvārī notika Madonas novada pašvaldības divu komiteju paplašināta sanāksme, lai skatītu jautājumus par diriģenta Haralda Medņa „Dzintaru" attīstību saistībā ar Lielās dziesmu vietas idejas īstenošanu.
Projekts ir ļoti apjomīgs un daudz tajā ieguldīts, turklāt jebkurš interesents vairāku gadu laikā varējis būt klāt tā dažādās aktivitātēs. Gan Latvijas Mākslas akadēmijas studentu priekšlikumu prezentācijā Madonas mūzikas skolā, gan vides objekta „Latvija skan" uzstādīšanā un apskatē Praulienas pagasta „Mācītājmuižas" teritorijā, tāpat ekspozīcijas novērtēšanā, kas izveidota Haralda Medņa „Dzintaros", vai reģiona skolēnu koru sadziedāšanās koncertos, kas vairākus pavasarus aktualizēja faktu – Praulienas pagasta „Mācītājmuižā" 1866. gada 18. jūlijā notika pirmie bērnu dziedāšanas svētki, tā kļūstot par šūpuli Latvijas skolu jaunatnes dziesmu svētku tradīcijai.
Lielās dziesmu vietas ideja ir Latvijas mēroga iecere – neaptverami dziļš, daudzveidīgs pasākumu kopums, par ko sanāksmē lika aizdomāties gan Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas direktors Mārtiņš Bergs, gan novadpētnieks, pensionētais skolotājs un diriģents Jānis Bērziņš.
– Idejas dzīvotspēja būs atkarīga no personas, kas šo darbu turpinās, un uzskatu, ka to nevar pilnvērtīgi paveikt cilvēks, kas nav stāvējis pie ieceres īstenošanas aizvadītajos gados, kā to ar entuziasmu darījusi Inese Mailīte. Ceru, ka tiks atrasts loģisks turpinājums saglabāt iespēju Inesei veikt šo darbu, jo pagaidām viņa no tā tiek atstumta, – uzsvēra Mārtiņš Bergs.
Par Medņa mājas projektu
Izmantojot tehnoloģiju iespējas, sanāksmes dalībnieki virtuāli sazinājās ar arhitektu Austri Mailīti, kas tika uzaicināts izstrādāt Medņa mājas projektu. – Haralds Mednis ir simboliska personība, sevišķi tiem Latvijas patriotiem, kas saistīti ar Dziesmu svētku kustību, – pauda arhitekts. – Mednis ir Renesanses cilvēks, un svarīgs visā ir Gaismas pils celšanas motīvs vai šī darba turpināšana. Esmu radījis būvprojektu Medņa mājas rekonstrukcijai, un kā arhitektam man ir nozīmīgi Medņa māju, kas izskatās pēc gaišas Gaismas pils, atkal celt gaismā.
Lai izveidotu stāstu par Haraldu Medni un vietu, kas iedvesmos cilvēkus, atslēgu arhitektam deva fakts, ka šī māja savulaik minēta Dzimtenes mācībā kā paraugs Latvijas lauku saimniecībai. – Tas bija pirmais, kāpēc šo ēku vēlamies atjaunot pēc iespējas autentiskāk. Otrs – būtu svarīgi nepadarīt ēku tikai par atceres vietu vai muzeju, bet turpināt tajā dzīvo, dzīvīgo gaisotni, kāda te valdīja Medņa laikā, lai visā turpinātos Haralda Medņa gars. Diriģents bija ne vien mūziķis, bet arī matemātiķis, interesējās par astronomiju, cilvēks ar plašu redzesloku. Ekspozīcijai būtu jābūt tādai, lai apmeklētājs justos kā atnācis ciemos pie Haralda Medņa, – vietas vīziju iezīmēja Austris Mailītis. – 1. stāvā vajadzētu atjaunot virtuvi, maizes krāsni, lai viesi sajustos vēl personiskāk.
Līdzās stāstam par Haraldu Medni „Dzintaros" noteikti būtu svarīgi iepazīties ar Dziesmu svētku kustību, un māja kalpotu kā izglītības un informācijas centrs skolēniem, tūristiem un ikvienam interesentam.
Kā tālāku idejas attīstību arhitekts rosināja veidot Dziesmu svētku skolu. Tā varētu atrasties mājai līdzās esošajā šķūnī-kūtī, kas ir samērā labi saglabājusies un būtu lieliska vieta vispusīgam ārpusklašu izglītības darbam skolēniem no tuvas un tālas apkārtnes. Šāda piedāvājuma nekur citur Baltijas valstīs nav, kaut pasaulē ar Dziesmu svētku kustību esam unikāli. Turklāt kompetenču pieeja mācību satura izstrādē paredz izglītības jomā aizvien lielāku vietu ierādīt starpdisciplinārai apmācībai, tā ka šāda pieeja būtu perspektīva arī no valsts politikas viedokļa.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora apliecināja, ka LEADER projekta ietvaros darbi pie Haralda Medņa mājas rekonstrukcijas tiks uzsākti vasarā, līdz decembrim tiem jābūt pabeigtiem.
– Projekta uzraudzībai jums iekšēji jāgatavojas, – Austrim Mailītim vēstīja pašvaldības pārstāvis. Viņš arī vaicāja, vai Austris Mailītis būtu gatavs izstrādāt ēkas interjera projektu, uz ko saņēma pozitīvu atbildi.
Iepazīstina ar savākto krājumu
Turpinājumā Inese Mailīte iepazīstināja ar sistēmu, kā sakārtots līdz šim savāktais krājums. Tas sastāv no trim daļām, viena daļa novietota Sarkaņu Amatu skolā.
Digitālā saraksta izveidē Inese ievērojusi nozaru principu: fiksēti materiāli par Dziesmu svētkiem, pie kam atsevišķi izdalīts savāktais par Vispārējiem dziesmu svētkiem, skolēnu dziesmu svētkiem, materiāli par Haraldu Medni, viņa dzimtu, dziesmoto novadu u. tml.
Būtiski, ka vēl pirms pāris gadiem Latvijas mūzikas zinātne dzīvoja padomju gadu kultivētajā ilūzijā, ka skolēnu dziesmu un deju svētki Latvijā iesākās 20. gadsimta 60. gados. Inese Mailīte arhīva materiālos guva pierādījumu tam, ka skolēnu dziesmu svētki tika organizēti jau 20. gadsimta 20. gados, nerunājot par faktu, ka pirmie bērnu dziedāšanas svētki notika Praulienas „Mācītājmuižā" 1866. gadā. Tā, protams, bija un ir nacionāla līmeņa sensācija, ko dokumentāli vēstulē apliecina muzikologs Arnolds Klotiņš.
Klātesošie tika iepazīstināti arī ar materiāliem no laikrakstiem (savāktas 1043 vienības) un videomateriālu arhīva, ko Inese Mailīte uzkrājusi, gan filmējot Mednim pietuvinātos cilvēkus Umurgā, Vecpiebalgā, Rīgā (daudzu šaisaulē vairs nav), gan pērkot sižetus no Latvijas Televīzijas krājuma. Emocionāli sanāksmē izskanēja viens no zelta fonda ierakstiem – Haralda Medņa diriģētā „Gaismas pils" Mežaparka estrādē pēc tam, kad 1985. gada 21. jūlijā kā vētra pār Mežaparka priedēm šalca četri vārdi: „Gaismas pili! Haraldu Medni! Gaismas pili! Haraldu Medni!"
Redz kā kultūrizglītības centru
– Es zināju, ka savāktie materiāli būs vērtīgi, bet, ka tie būs tik apjomīgi un spēkpilni, tas šodien ir pārsteigums, – neslēpa izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne. – Piekrītu uzskatam, ka Latvijas kultūrvēsturi var uzrakstīt caur Dziesmu svētkiem, un ir jāpateicas iespējai, ka mums rokās ielikta tik varena ideja un vieta, kur to attīstīt.
Runājot par struktūru, izglītības nodaļas vadītāja rosināja veidot kultūrizglītības centru, kas būtu pašvaldības iestāde, un to varētu dibināt līdz ar Medņa mājas rekonstrukcijas pabeigšanu: – Paralēli tam būtu jāstrādā pie ekspozīcijas, kuras saturu veidotu Inese Mailīte. Tā kā skolās uzsākam pāriešanu uz kompetencēs balstītu izglītības saturu, ārpusskolas izglītības vietas piedāvājums būs aktuāls gan mūsu reģiona, gan visas Latvijas skolām. Uzskatu, ka vēl vairāk te vajag attīstīt izziņu par skolēnu dziesmu svētkiem un tās piepildījumam meklēt investīcijas arī no valsts. Tas izdosies, tikai pašiem kopīgi šai idejai ir jānotic!
Nodaļas vadītāja uzņēmās iniciatīvu izstrādāt jaunā kultūrizglītības centra nolikumu, ar kuru pašvaldības divu komiteju pārstāvjus iepazīstinātu marta sanāksmē.
Piesakās jauni brīvprātīgie
Sanāksmē vārdu lūdza Madonas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāja sieva Daina Pētersone, uzsverot, ka kopā ar vīru viņai ir privilēģija un izaicinājums dzīvot „Mācītājmuižā", kas ir Lielās dziesmu vietas teritorijā: – Iepriekš esmu strādājusi Rīgas domes pilsētattīstības departamentā, un mana izglītība ir saistīta ar teritorijas plānošanu. Redzu, ka šai vietai ir milzīgs potenciāls gan no ainaviskā, gan vēsturiskā viedokļa. Inese Mailīte ir veikusi apjomīgu darbu, un nesu ziņu no Madonas draudzes, ka esam ieinteresēti, lai Lielā dziesmu vieta nebeigtos vai nesāktos tikai „Dzintaros" vai pie vides objekta – stabulēm, bet virzītos tālāk uz „Mācītājmuižu". Mēs esam atvērti sadarbībai, un arī personiski es labprāt gan iesaistītos darba grupā, gan ģenerētu idejas un ar savu profesionālo pienesumu būtu šim darbam noderīga. Mēs kā draudze „Mācītājmuižas" durvis atveram, lai Lielās dziesmu vietas teritoriju varētu paplašināt.
Sanāksmē runāja arī deputāts Gunārs Ikaunieks, atbalstot Dziesmu svētku skolas ideju („Tas būtu unikālais, kā Latvijā nav"), Artūrs Grandāns, Jānis Kļaviņš, Rudīte Kumsāre – atbalstot idejas „dvēseli" Inesi Mailīti; Zigfrīds Gora, Inga Arāja, Valda Kļaviņa, Antra Gotlaufa un citi.
Mutiski visi bija par Lielās dziesmu vietas attīstību, koncentrējoties vispirms jau uz Medņa mājas rekonstrukciju. Atbalstu Inesei Mailītei kā iesāktā darba turpinātājai novada pašvaldības pārstāvji neizteica.
06.02.2018.