Janvāra vidū Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs tika atklāta izstāde „Uz lielās dzīves trases. 20. gadsimta sešdesmito gadu grafiskā valoda".
Interesentus ar eksponētajiem priekšmetiem, fotomateriāliem iepazīstināja tās veidotāji – gleznotāja Sandra Krastiņa, Latvijas Arhitektūras muzeja direktore Ilze Martinsone un Rīgas Porcelāna muzeja galvenā krājuma glabātāja Iliana Veinberga.
Pēc pasākuma muzeja e-pastā saņēmām atsauksmi par izstādi no apmeklētāja Gundara. Ar viņa pārdomām iepazīstināsim pārējos:
„1. Fotogrāfijas. Tās ir ļoti svarīgas konkrētā vēsturiskā perioda liecības. Mēs nevaram „iekonservēt", saglabāt nemainīgu konkrētu laikmetu. Un to nevajag darīt. Rīgas dzelzceļa stacijas laukumam, kafejnīcai „Dieva auss", kinoteātrim „Pionieris" un līdzīgām vietām, protams, ir jāmainās līdzi laikam. Bet ir labi, ka mums ir pieejamas fotogrāfijas, zīmējumi, plakāti un citas liecības par konkrēto laikmetu. Ir labi, ka šī informācija tiek saglabāta, sistematizēta un ir man pieejama.
2. Radoši cilvēki, mākslinieki, arī zinātnieki strādā, izpaužas un rada vienmēr. Jebkuros apstākļos, jebkurā politiskajā situācijā un ar jebkuriem pieejamajiem materiāliem un instrumentiem. Iespējams, viņi nespēj dzīvot savādāk.
3. Plakāts. Fantastiska lieta. Glezna vienmēr ir bijusi, ir šobrīd un būs arī rīt izteikti elitārs pasākums, kas pieejams ļoti šauram patērētāju lokam. Bet plakāts ir demokrātisks, vienkāršs un publisks. Plakāts ir visur, un tas uzrunā visus. Tieši un konkrēti. Plakātā ir sakoncentrēts milzīgs informatīvais spēks. Kolosāla sava laikmeta liecība.
4. Mana pieredze. „Dieva auss", iespējams, ir pirmā kafejnīca, ko es kā vienkāršs nelielas lauku pamatskolas beidzējs apmeklēju, nokļuvis Rīgas centra vidusskolā. Interjers bija spartiski vienkāršs, dzērienu izvēle – pieticīga, bet kompānija lieliska. Atceros, ka mani pārsteidza tikai un vienīgi kafejnīcas reālais, tautā lietotais nosaukums. Padomju laiks, bet kafejnīca pašā Rīgas centrā tiek saukta par „Dieva ausi"! Iespējams, toreiz, tajā laikā un vidē, sāka formēties atziņa, ar kuru esmu dzīvojis visu apzinīgo mūžu – baudot vīnu, svarīgākā nav vīna cena, bet gan sabiedrība, kādā to bauda. Konkrētajā pasākumā lielisks bija gan vīns, gan sabiedrība. Lielisks pasākums."
Visu izstādes laiku līdz 1. martam muzeja apmeklētājiem ir pieejama darbnīca „Raksts 60. gadu stilā". Pieteikšanās – pa tālruni 64823844.