Haralda Medņa Dziesmusvētku skolā aizvadītajā sestdienā, klātesot tuviniekiem un draugiem, tika atklāta novadnieces Annas Simtnieces mākslas darbu izstāde.
Māksliniece dzimusi un augusi Madonas pusē, beigusi Jāņa Simsona Madonas Mākslas skolu, absolvējusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot modes dizaina grādu. Šobrīd viņas galvenais izteiksmes veids ir ilustrācija un glezniecība. Darbu skatei autore devusi iekšupvērstu nosaukumu "Būt ar sevi".
– Tas notika ļoti ātri, – par izstādes tapšanu saka Anna Simtniece. – Novadniece Agita Šusta rosināja muzeju, ka vajadzētu organizēt manu darbu izstādi, un, tā kā atbrīvojās vieta Dziesmusvētku skolā, ekspozīcija tika iekārtota šeit. Manas izstādes tapšanas ceļš līdz ar to bija pārsteidzoši ātrs.
Jautājot par ceļu modes pasaulē, kas skatītājiem šoreiz palicis apslēpts, Anna atbildēja: – Jau pāris gadus esmu prom no modes, bet savulaik kā dizainere darbojos bērnu apģērba zīmolā "Hebe", braucu uz cehiem, organizēju kolekcijas. Ar laiku sapratu, ka modes industrija nav lauciņš, kas mani uzrunā. Tā ir komercija un bizness, tā nav tā idille, ko iedomājas katrs jauns modes mākslinieks, kad stājas Mākslas akadēmijā. Modes pasaule ir ļoti prasīga, katru pusgadu ir jaunas kolekcijas, nemitīgi jābūt aktīvam. Man savukārt patīk tieši radošā puse, iedziļināšanās. Tomēr no modes neaizgāju uzreiz. No dizaina pienākumiem atteicos pakāpeniski, pārejot uz ilustratora darbu. Ilgus gadus zīmolam "Hebe" vēl veidoju apģērbu ilustrācijas, auduma raportu ilustrācijas, sadarbība ar uzņēmumu turpinājās kā māksliniecei. Pamazām papildus nāca citi pasūtījumi – papīra dizaina lietu ilustrācijas, un viss kā jau dzīvē pārmijās, pārmainījās.
Jautāta par laiku Madonā, Anna neslēpa, ka mākslas skolā pārāk viegli nav gājis – vajadzējis piestrādāt pie precizitātes, smalkuma un tīrības, kas tagad viņas radošajā darbā ir teju vadošās lietas. Savukārt ģimnāzijas laiks Madonā bijis brīnišķīgs – īpaši klasesbiedru kontekstā: – Viņi palīdzēja nostiprināties kā personībai. Bijām saliedēti, inteliģenti cilvēki. Aizejot uz Rīgas dizaina vidusskolu, jutos kā zivs ūdenī, varēju nodoties tikai mākslai. Biju izaudzējusi precizitāti, atbildības sajūtu un cīņas sparu, man viss padevās. Mākslas akadēmijā savukārt bija brīvība, tad uzsāku darba gaitas, dzima pirmais bērniņš, tās bija jau citas atbildības.
Jautāta par saikni ar Madonu šobrīd, Anna pasmaidīja: – Madonā esmu iespējami bieži, šai pusē taču dzīvo mani vecāki. Bija gads, kad kā pasniedzēja pastrādāju Jāņa Simsona Madonas mākslas skolā. Tad pieteicās bērniņš, un braukāšana bija jāpārtrauc. Tomēr kalni, pakalni, daba – tas ir tas, kas man tik ļoti šeit patīk. Regulāri dodos pārgājienā uz Rācenīti, ezeri, pļavas un Madonas puses skaistais reljefs sirdij ir ļoti, ļoti tuvi.
Radot gleznas un ilustrācijas, Annai ir svarīgi darbos ietvert noskaņu un emocijas, tvert mirkli. Tāpēc autore tos sauc par "Sajūtu stāstiem", kas ļauj atgriezties sajūtu atmiņās. Iedvesmu viņa smeļ no dabas, mūzikas un mazajiem ikdienas, kā arī svētku mirkļiem.
Annas Simtnieces darbu izstāde Dziesmusvētku skolā arī ir svētki. Tā būs skatāma līdz 31. martam.
20.01.2026.