Ir grūti iedomāties lielāku savas zemes un tautas patriotu kā Andrejs Eglītis. Visus trimdā pavadītos gadus viņš dzīvoja ar atmiņām par Ļaudonā, Latvijā pavadīto laiku un nesalaužamu ticību tam, ka viņam pašam reiz būs lemts te atgriezties. Atgriezties jau brīvā valstī. Šim sapnim bija lemts piepildīties.
Šogad atzīmējam dzejnieka simtgadi. Kaut arī viņa paša vairs nav mūsu vidū, Andreja Eglīša atstātais mantojums ir paliekoša liecība viņa dzīvei un darba mūžam. Šķiet, Dzejas dienas ir viena no tām reizēm, kad vistiešāk pieklājas runāt par izcilo ļaudonieti. Pagājušajā nedēļā Madonas novada bibliotēkas rīkotajos Dzejas dienu pasākumos Andrejam Eglītim tika ierādīta centrālā loma. Bibliotēkas vecākā bibliotekāre Sarmīte Radiņa norādīja, ka Andrejs Eglītis par spīti savam smagajam liktenim nekad nezaudēja iekšējo brīvības izjūtu un dzimtenes mīlestību. Par to liecina viņa vārdi par dzelžaino pārliecību, ka ne viņš ir vajadzīgs Latvijai, bet Latvija nepieciešama viņam.
Plašāk par Andreja Eglīša pienesumu latviešu dzejā bibliotēkā sanākušajiem pastāstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra galvenais bibliotekārs un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors Viesturs Zanders. Viņš aplūkoja A. Eglīša gan Latvijā, gan trimdā izdotos dzejas krājumus, kā arī pastāstīja par dzejnieka nebūt ne vieglajām attiecībām ar izdevējiem.
– Ir grūti spekulēt par to, vai cilvēks, kurš no mums jau ir aizgājis, bija laimīgs. Neraugoties uz dažādiem likteņa pavērsieniem Andreja Eglīša gadījumā, tomēr šķiet, ka viņa mūžs bija piepildīts. Viņa kā literāta un sabiedriskā darbinieka mūža rezumējums ir iekļauts literatūrzinātnieces Dzidras Vārdaunes apkopoto Rakstu 7 sējumos, ko izdeva Andreja Eglīša vienaudze – izdevniecība „Valters un Rapa". Ja runājam par šiem Rakstiem, ticu, ka tas ir tikai sākums un nākotnē mēs ieraudzīsim pamatīgāku izdevumu, kurā būs ietverti arī citi A. Eglīša teksti. Manuprāt, Andrejs Eglītis gan kā dzejnieks, gan kā publicists ir pelnījis, lai viņa domas pie mums nāktu un mēs tās iepazītu daudz plašākā apjomā, nekā tās ir pieejamas līdz šim izdotajos Rakstu sējumos, – norādīja Viesturs Zanders.
Atskatoties uz dzejnieka trimdā aizvadītajiem gadiem, LU profesors uzsvēra viņa tiešo ieguldījumu neatkarīgas Latvijas idejas turpināšanā un cīņā par to, lai starptautiskā sabiedrība tiktu informēta par to, kas ir noticis ar Baltijas valstīm.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 25.09.2012.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto