Pilnasinīgā akordā – no dzejas skandējumiem un stāstiem līdz azartisku jautājumu bolero, ko vainago grāmatas dāvinājums, Madonas novada bibliotēkā 9. novembrī noslēdzās Andreja Eglīša grāmatas "Ticībai un gaismai" atvēršanas svētki.
Kā zināms, izdevniecību skursteņi kūp nemitīgi, un grāmatas klajā nāk ik dienu, tomēr tādas, kas saistās ar Madonas novadu un vienlaikus aizsniedzas līdz augstāko standartu padebešiem, vienmēr bijis izņēmums un skaists notikums.
Idejas dzimšana
Dzejnieka un Latvijas patriota Andreja Eglīša vārds šai rudenī locīts daudzkārt – goda vīram 21. oktobrī apritēja 110. jubileja. Ļaudonā, kur dzejnieks dzimis, viņam veltītais izdevums "Ticībai un gaismai" atvēršanas svētkus jau piedzīvoja. Šoreiz iespēja ieklausīties grāmatas idejas dzimšanā un izpildījumā bija interesentiem Madonā.
– Grāmatas pirmsākumi meklējami Oskaram Kalpakam veltītajā pasākumā šā gada martā, kad izdevniecības "Jumava" vadītājam Jurim Visockim radās doma atcerēties arī Andreja Eglīša apaļo gadskārtu, – atklāja Madonas novada bibliotēkas pārstāve Daiga Puķīte. Tieši Daiga tika aicināta sadarbībai, lai atrastu Andreja Eglīša dzejoļus, kas pārtapuši mūzikas kompozīcijās.
– Tas bija liels izaicinājums, neko tādu līdz šim nebiju darījusi un nedaudz šaubījos, vai piekrist, – sākotnējās bažas atcerējās bibliotēkas pārstāve.
Pēc "jā" vārda teikšanas Daiga atrotīja piedurknes un kā darbarīku izvēlējās Andreja Eglīša "Kopoto rakstu" 7. sējumu. Tieši tur ietverta sadaļa "Andreja Eglīša komponētā dzeja".
– Ir vairāk nekā 40 komponistu, kuri savos skaņdarbos izmantojuši Andreja Eglīša dzeju, un ir dzejoļi, kurus savai mūzikai izvēlējušies vairāki komponisti, – raksturoja sastādītāja. – Kopumā krājumā "Ticībai un gaismai" atlasīti 80 dzejoļi, kaut tos būtu iespējams papildināt, jo šeit izvēlēta Andreja Eglīša dzeja, kas komponēta tikai līdz 2006. gadam.
Popularizē komponēto dzeju
Grāmatu sēriju ar autoru komponēto dzeju izdevniecība "Jumava" iesāka pirms dažiem gadiem. Tajā jau ietverta Eduarda Veidenbauma, Māra Čaklā, Knuta Skujenieka dzeja, nu izdevums atvēlēts Andreja Eglīša melodiskajai un pravietiskajai dzejai. – Šīs sērijas grāmatām bibliotēkās un grāmatnīcās ir labs pieprasījums, – neslēpa izdevniecības vadītājs Juris Visockis. – Un Andreju Eglīti savulaik nedaudz iepazinu arī personiski. Viņš bija no tiem, kas trimdā, kur nodzīvoja 53 gadus, neiedzīvojās. Andrejs Eglītis vienmēr ilgojās pēc Latvijas un mūža nogalē arī atgriezās dzimtenē. Viņa dzeju komponējuši akadēmiskās mūzikas pārstāvji, tā pamatā bijusi klasiskās mūzikas skaņražu redzeslokā. Andreja Eglīša dzeju komponējusi Lūcija Garūta, Jānis Norvilis, Bruno Skulte, Jānis Mediņš, Maija Einfelde, Ēriks Ešenvalds, Pēteris Vasks, Ilze Arne un citi.
Komponistes atmiņas par Andreju Eglīti
Atmiņās par tikšanos ar Andreju Eglīti un iepazīšanos ar viņa dzeju dalījās komponiste Ilze Arne. 1993. gada Dziesmu svētkos viņas kompozīcija tika pirmo reizi iekļauta svētku repertuārā, un, pulcējoties svētku gājienam, komponiste no trimdas atbraukušo Andreju Eglīti amizanti sajauca ar Gunāru Meierovicu. Vēlāk starp abiem kungiem Ilze Arne izgāja visu Dziesmu svētku gājienu.
– Par dziesmu ar Andreja Eglīša dzejas vārdiem saņēmu arī vienbalsīgu publikas novērtējumu. Vēl tagad man mājās Kauguros ir liels māla pods – publikas balva, – vēstīja Ilze Arne.
Viņa arī pastāstīja, ka dzimtas saknes pašai iestiepjas Ļaudonas pusē. – Mans tēvs dzimis Jēkabpilī, bet viņa mamma nāk no Ļaudonas "Upmaļiem", – ar informāciju dalījās Ilze Arne. – Ļoti iespējams, ka mani radinieki bija tikušies ar Andreju Eglīti.
Novada pašvaldības atbalsts
Andreja Eglīša grāmata "Ticībai un gaismai" klajā nākusi ar Madonas novada pašvaldības atbalstu. Tās pārstāvis Zigfrīds Gora klātesošajiem uzsvēra, ka ik gadu tieši novembrī mēs visvairāk aizdomājamies par savas tautas saknēm, par brīvību un cilvēkiem, kas to devuši. – Dzejnieks Andrejs Eglītis ir tiešs piemērs Latvijas neatkarības idejai, jo viņš ir šīs idejas līdzdalībnieks gan dzīvē, gan savā daiļradē, –
akcentēja domes priekšsēdētāja vietnieks. – Lirikā no romantikas, apjūsmojot Tēvzemes skaistumu, līdz traģikai, pārdzīvojot mūsu valsts neatkarības krišanu, un reizē esot cīņā saucējs par šīs neatkarības atgūšanu, Andrejs Eglītis ir piemērs mums visiem par to, cik dārga un nozīmīga ir Latvija un mūsu tautas brīvība. Prieks, ka šodien ir cilvēki, kas godā Andreja Eglīša daiļradi un viņa atstāto mantojumu.
11.11.2022.