Sestdien Madonas kultūras namā valdīja krāsaini tērpi, aristokrātiski augumi, apgarota mūzika un deja. Sporta deju festivāls „Madonas valsis" pulcēja 11 klubu dejotājus, 96 dažāda vecuma pārus, kas dejoja 17 grupās, sākot no bērnudārza vecuma līdz vidusskolai.
Jaunākajam dalībniekam Aleksandram Upītim no Cesvaines, kas pārstāv Madonas sporta deju klubu „Saulīte", ir vien 3,5 gadi. Jaunieši frakās un greznās kleitās savukārt īpašu uzmanību pievērsa Cēsu sporta deju kluba „Reveranss" pārstāvniecībai.
Kopumā festivālā sacentās pāri no Rīgas, Ludzas, Pērnavas, Aizkraukles, Ērgļiem, Ķeguma, Valmieras, Cēsīm un Madonas. Tiesāja astoņi tiesneši rotācijas veidā.
– Tika ļauts tiesāt visiem sporta deju skolotājiem, kas bija ieradušies, –
komentēja pasākuma organizators Artis Birks. – Tāpēc rezultāti ir ļoti objektīvi.
Organizators piebilda, ka izdevās patiesi skaists sarīkojums, par ko jāpateicas dalībniekiem, vecākiem un visiem atbalstītājiem. Nākamgad festivālam „Madonas valsis" būs piecu gadu jubileja, iespējams, pasākums tiks organizēts Madonas sporta centrā.
– Cilvēka patiesā izaugsme notiek dejā, ķermenis nekad nemelo, – atklājot festivālu, uzsvēra pasākuma vadītāja Patrīcija Kolāte.
Sacensību gaitā aprunājos ar dejotāju vecākiem un skolotājiem.
Madonietis Kristiāns Lapiņš sporta dejas dejo no četru gadu vecuma, šobrīd viņam būs astoņi. – Dēlam dejot patīk, un vecākiem viņa hobijs šķiet aizraujošs, – neslēpa māmiņa Dace Lapiņa. – Mūsu ģimenei tas kļuvis jau dzīvesveids – dēla treniņi un došanās uz sporta deju sacensībām.
– Paši sporta dejas neesam dejojuši, bet ir skaidrs, ka grūtākais ir morālais atbalsts, palīdzēt dēlu izvadāt uz nodarbībām un sacensībām. Šodien, kad sacensības notiek pašu mājās, ir brīnišķīgi – izdodas ne tikai uztraukties par savējo, bet arī baudīt priekšnesumus, – atzina māmiņa.
Festivālā „Madonas valsis" Kristiāns Lapiņš un Marta Evelīna Zariņa dejoja divās grupās. Kas viņiem patīk sporta deju apmācībā? – Patīk treniņi, savukārt sacensībās svarīgi ir gūt novērtējumu par padarīto darbu. Ja iegūta zemāka vieta, tas ir stimuls strādāt un censties. Treniņi notiek trīsreiz nedēļā divas stundas pie deju skolotāja Arta Birka, iepriekš tika apmeklētas nodarbības pie skolotāja Andra Miķelsona, – pastāstīja Dace Lapiņa.
Būtiski, ka Kristiāns paspēj ļoti daudz – viņš mācās arī mūzikas skolas vijoles klasē un apmeklē sporta nodarbības biatlonā.
Ērgļu sporta deju kluba „Vizbulīte" vadītāja Sandra Avotiņa „Staram" atklāja, ka uz pasākumu atbraukuši trīs viņas trenētie pāri. – Šogad Ērgļos sporta dejās kopumā trenējas seši pāri. Ir notikusi paaudžu maiņa. Ir skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku gads, daudzi bērni izvēlas tautisko deju pulciņus, kori, kā arī iesaistās pūtēju orķestra mūziķu grupā – viņu prioritāte ir dziesmu svētki. Liels konkurents sporta dejai ir arī basketbols. Jācer, ka pēc vasaras, jauno sezonu uzsākot, kolektīvā iesaistīsies jauni dejotāji, kuri gribēs iemācīties sarīkojumu dejas.
Vaicāta, kas iepriecina šīsdienas festivālā, Sandra Avotiņa atzina:
– Prieks, ka ieradušās tik daudz komandu, liels paldies Artim, ka viņš organizē sacensības, jo Madonā līdz ar to atkal atgriežas senās tradīcijas. Saviem bērniem mēdzu atkārtot, ka svarīgākais ir strādāt pašiem sev, lai veidotos laba stāja, augums, attieksme un sapratne par deju. Sacensību gars nav mūsu prioritāte, galvenais ir radīt prieku citiem un festivālu uztvert kā draudzības sacensības. Ikdienā sporta deju pāri piedalās dažādos pasākumos Ērgļos, koncertē un sniedz baudījumu skatītājiem.
1. maijā Ērgļu saieta namā notiks sporta deju konkurss „Vizbulīte".
– Pie mums ir ģimeniska atmosfēra, sacensības vērot ierodas arī bijušie dejotāji, tie, kam mīlestība uz sporta dejām ir iesakņojusies uz visu mūžu. Nu jau Ērgļos dejo bijušo dejotāju bērni, un tas ir ļoti labi, jo tie, kas paši kādreiz ir dejojuši, vislabāk zina, ka sporta deju apguvei ir nepieciešama vislielākā pašatdeve. Šogad ir nodoms paaicināt bijušos dejotāju pārus, bijušos deju pedagogus. Sporta dejas Ērgļos ir sena tradīcija, pamatlicēji tām bija skolotāja Ilze Reņģe, Anita Sarmone, tad pievienojos es un mēģinu kā sirdslietu šo tradīciju turpināt, – atzina Sandra Avotiņa. – Joprojām uzskatu, ka tas ir elitārs sporta veids, elitāra māksla. Tāpēc vislielākais paldies bērnu vecākiem, jo šī māksla ir jāstimulē gan finansiāli, gan motivējot bērnus darbam. Bez pamatīga darba nevar kļūt par labu dejotāju un sasniegt labus rezultātus.
Madonietis Kristers Dunda sporta dejas mācās kopš rudens. Kopā ar Nikolu Kristiānu Koškinu šīs viņam bija pirmās sacensības. Kāpēc vecāki dēlam izvēlējušies šādu vaļasprieku?
– Mēģinājām Kristeru vest uz futbolu, bet izrādījās, ka viņam jāmeklē cits virziens, – atklāja māmiņa Andra Dunda. – Pateicoties skolotājam, dēlam sporta dejas patīk. Treniņi notiek bērnudārza „Priedīte" zālē, mūs apmierina, ka nav liekas spriedzes – dēls padejo un tiek aizvests atpakaļ uz grupiņu.
Arī Andrai bērnībā bijusi vēlme dejot, bet neesot bijis saprašanas, kur un kā. – Bērni piepilda vecāku sapņus, – par dēlam rasto hobiju teica māmiņa. – Pie skolotāja Arta kopā ar vīru mācījāmies dejot pirms kāzām. Līdz tam vīrs vispār nedejoja, atnāca pie Arta, un viss izdevās. Nodejojām kādus divus gadus, tad sapratu – dejojam vai nu mēs, vai bērni, devām iespēju dēlam.
Madoniete Līva Rudzīte ar partneri Niku Dagni Dieriņu dejo kopš 1. klases, šobrīd meitene mācās 6. klasē.
– Deju pāris trenējas pie skolotāja Viktora Leimaņa, tā nav viņu prioritāte, kā tas bija līdz šim, – atzina Līvas Rudzītes māmiņa. – Treniņi paņem daudz laika un enerģijas, bet Līva mūzikas skolā mācās klavierspēli, daudz jāmācās arī vispārizglītojošajā skolā. Viņas deju partneris Niks Dagnis nodarbojas ar karatē.
Izvēle par labu sporta dejām savulaik bijusi tāpēc, ka Līvai ir laba ritma izjūta, abi ar Niku arī dejojuši kā mazie spridzeklīši. – Šoreiz pat šaubījāmies, vai sacensībās piedalīties, bet, ja festivāls notiek pašu mājās, kāpēc savam priekam neuzdejot? – retoriski vaicāja sporta deju atbalstītāja. – Iepriekšējos gados braucām trenēties uz Aizkraukli pie skolotāja Aināra Kārkliņa. Šodien galvenais, lai sacensības rit raiti, jo dalībnieku ir ļoti daudz. Sporta dejas sniedz pozitīvas emocijas, tās ir labs stimuls bērnu pašapziņai, jo te viņus vērtē individuāli un reizē tas ir komandas darbs, kad jārēķinās ar otru. Galvenais, ka bērniem joprojām patīk dejot un ka Madonā ir deju skolotāji un publika, kas atbalsta savējos.