Turpinās 28. Latviešu mūzikas svētku koncerti, bet nometne “Daba pilna mūzikas”, kas ir viena no svētku sastāvdaļām, jau noslēgusies. Jumurdā ikgadēji tajā pulcējās Latvijas labākie profesionāļi, lai meistarklasēs apmācītu jaunos mūziķus, mūzikas skolu audzēkņus.
Nometnē klavieru, flautas, vijoles, čella, kompozīcijas, sitaminstrumentu, orķestra, improvizācijas un zīmējumu teātra meistarklases pasniedza Agnese Egliņa, Vita Rozēna-Gaļicka, Nellija Sarkisjana, Guna Šnē, Žanete Spirka, Elīna Endzele, Mārtiņš Bergs un Varis Klausītājs.
Viens no nometnes mācībspēkiem, orķestra vadītājs bija Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas direktors Mārtiņš Bergs. Viņš – arī vienīgais Madonas novada diriģents, kas šogad diriģēja dziesmusvētkos – simfoniskās mūzikas lielkoncertā "Daudzskanīgais debesjums". Nometnē orķestris bija ļoti pieprasīts – no 83 audzēkņiem tajā spēlēja 68. Piemēram, pianists orķestrī var būt tikai viens, bet visi pārējie, kas pārvalda instrumentus, tajā ir noderīgi.
Orķestra diriģents Mārtiņš Bergs laikrakstam pastāstīja: – Orķestris ir jāvada kā diriģentam nevis skolotājam, tāpat kā to daru ar profesionāļiem, jo mācu nevis kā likt pirkstus vai kā vilkt lociņu, bet darbs ir ar mūziku.
Audzēkņi nometni uztvēra nopietni, lielākā daļa brauca uz šejieni meistarklašu dēļ.
Kad sāku strādāt Madonā, Latviešu mūzikas svētki jau vairākus gadus bija notikuši. Sapratu, ka svētkiem nepieciešams kas plašāks – iepriekš tie bija mazi koncertiņi diezgan intīmā gaisotnē. Šobrīd svētkiem ir trīs dimensijas – koncerti, komponistu meistarklases un bērnu nometne.
Koncerti ir pacelti valsts mēroga pasākumu līmenī, jo mūs atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma "Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi".
Šī programma noris reizi gadā un vidēji katru gadu tiek atbalstīti 10 pasākumi – mēs jau 12 gadus esam atbalstīto projektu sarakstā. Koncertos tiek aicināti uzstāties tikai paši izcilākie mākslinieki ar koncertprogrammām, kas tapušas Latvijas teritorijā jau 16. gs. līdz mūsdienu pirmatskaņojumiem.
Bez latviešu komponistiem nav latviešu mūzikas, tādēļ izveidojām meistarklases komponistiem, vidusskolu un augstskolu studentiem. Meistarklases jau kļuvušas starptautiskas.
Šis formāts izraisījis plašu rezonansi, un komponists, pedagogs Krists Auznieks izteicies, ka pasaulē ir tikai daži šādi meistarkursi. Mums ir vesela laboratorija 10 dienu garumā, kurā nevis tiek sarakstīts skaņdarbs, bet tas top. Septiņi profesionāli mūziķi komponistiem dod padomus, kā sasniegt iecerēto, lai skaņdarbs skanētu, kā plānots. Pa visiem šiem gadiem, laboratorijā bijuši jau 60 jaunie komponisti.
Trešā dimensija ir bērnu nometne, kuru vada visaugstākās raudzes meistarklašu vadītāji. Nometne ir ļoti pieprasīta – šogad tajā piedalījās 83 dalībnieki. Ja citus gadus Madona bija visplašāk pārstāvēta, tad šogad no Emīla Dārziņa mūzikas skolas ieradās 25 audzēkņi. Es meistarklases veidoju mūsu pašu Madonas novada bērniem, jo viņi, ieraugot, konkurenci, attīstās. Šogad piedalījās jaunieši no 22 mūzikas skolām. Protams, arī citur Latvijā ir mūzikas bērnu nometnes un meistarklases, bet, manuprāt, nekur nav tik daudz dažāda veida meistarklašu ar tik augsta ranga pasniedzējiem.
Uzskatu, ja veidotu Latviešu mūzikas svētkus tikai ar nometni vai tikai ar koncertiem, to nebūtu iespējams finansiāli nosegt. Arī Valsts kultūrkapitāla fonds daļēji atbalsta meistarklašu vadītāju atalgojumu, un tas nozīmē, ka viņu redzējumā tā ir ļoti svarīga lieta.
Viesojāmies nometnē un uzklausījām dalībnieku atsauksmes.
Jēkabs Šķēls laikrakstam atklāja: – Man nometnē piedalīties ieteica mamma, un es nolēmu pamēģināt. Bija plāns piedalīties jau pirms diviem gadiem, bet tad nokavēju pieteikšanos. Vislabākais nometnē ir cilvēki, it īpaši pedagogi. Kad spēlēju ģitāru un dziedu, šeit, to darot, jūtos ērti, jo visi spēlējam. Spēlēju arī saksofonu un vēl daudzus citus mūzikas instrumentus.
Dārta Elīza Macijevska pastāstīja: – Esmu šeit jau trešo gadu. Tā ir taisnība – nometnē mums visu laiku ir jāspēlē. Bet ir arī otra puse – visi šeit ir mūziķi, un visi spēlē kopā, kā arī ir citas aktivitātes, piemēram, peldēšana, laivošana un citas sporta aktivitātes. Mani iedrošināja piedalīties mana diriģente, un tā nu esmu šeit. Vislabākā ir kopības sajūta. Es spēlēju vijoli. No rīta spēlējam orķestrī. Pēc pusdienām ir brīvais laiks, kur varam piedalīties dažādās aktivitātēs vai meistarklasēs. Pirms vakariņām ir vakara mēģinājums, un pašā vakarā – talantu šovs vai skolotāju koncerts.
Agate Liepiņa uzsvēra: – Orķestris ir tikai viena no aktivitātēm. Ir arī tādas meistarklases kā kompozīcija, vijoles, klavieru, čella un flautas spēle pie profesionāliem skolotājiem. Lielākā daļa piedalās orķestrī, bet daži mācās tikai šajās meistarklasēs.
Dagnija Dieriņa komentēja: – Es spēlēju saksofonu un nometnē esmu pirmo gadu. Man patīk, ka šeit ir tik forša vieta, skaists skats un ezers, kur var peldēties. Šeit ir arī ļoti garšīgs ēdiens.
Elza Berga uzsvēra: – Nometnē piedalos jau vairākus gadus, spēlēju vijoli. Spēlēju orķestrī, un man tas patīk, kamēr māku nospēlēt visu, ko no manis sagaida.
Savukārt Lūkass Ančs no Jūrmalas, kurš mācās Emīla Dārziņa mūzikas skolā pastāstīja: – Es spēlēju čellu. Nometnē esmu tādēļ, ka skolā man orķestris būs tikai pēc kādiem diviem gadiem, bet gribēju agrāk uzzināt, kā ir tajā spēlēt.
Projektu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions un Madonas novada pašvaldība.
29.07.2025.