29. janvārī ļoti daudzās Latvijas skolās vai pie skolu ēkām, piedaloties zibakcijā “Skolām būt!”, emocionāli izskanēja Latvijas valsts himna.
Idejas iniciatoriem – Rīgas Katoļu ģimnāzijas audzēkņu vecākiem – ar savu balsi pievienojās simtiem atbalstītāju – Latvijas skolēnu un skolotāju. Tas pierāda spēju apvienoties idejas vārdā, būt nomodā par skolēnu izglītību, Latvijas nākotni, pilnvērtīgu sabiedrību laukos un pilsētās.
– Redzam, ka mūsos ir spēks un jauda turpināt iesākto, lai veidotos dialogs un rastos risinājums, – uzsver akcijas aizsācēji. – Mēs tagad zinām, ka varam! Nav svešu bērnu, visi Latvijas bērni ir mūsējie! Skolām būt! Dievs, svētī Latviju!
Akcijā kopumā piedalījās 160 skolas, kuru vidū arī vairākas mūsu novada izglītības iestādes.
– Līdz sirds dziļumiem piekrītu daudzu redzējumam par lauku skolām un to atbalstam, – uzsver novadnieks, Vides un sabiedrības pārvaldības plānošanas eksperts, Latvijas Vides Konsultatīvās Padomes vadītājs Juris Jātnieks. – Mazās lauku skolas nav tikai par izglītību. Skolas ir kopienas centri, sociālās palīdzības un atbalsta punkti, kultūrizglītības un radošās izaugsmes vietas. Lauku skolas mazais formāts dod fantastisku iespēju bērnam augt saskaņā ar Dabu, tās rimtajā, katra bērna personībai pieskaņotajā ritmā. Par skolām un kopienām stāvēt nozīmē stāvēt par Latviju, par Tautas un valsts ilgtspēju. Šo viedokli vēlreiz uzsvēru LR Ministru kabineta un NVO sadarbības Memoranda padomes sēdē janvāra nogalē.
No kolēģiem reģionālajā laikrakstā "Kurzemnieks" prieks uzzināt, ka, piemēram, Kuldīgas novadā pašvaldība šobrīd ir ieklausījusies sabiedrības viedoklī un lēmums par vairāku lauku skolu likvidēšanu tur ir atcelts. Paldies visām skolām par sociālās stājas paušanu un piedalīšanos akcijā! Mūsu novadā tās ir: Barkavas pamatskola, Bērzaunes pamatskola, Liezēres pamatskola, Madonas pilsētas vidusskola, kā arī Varakļānu vidusskola.
– Akcijā piedalījāmies ar saukli "Nav svešu bērnu, visi Latvijas bērni ir mūsu bērni", – vēsta Liezēres pamatskolas direktore Jolanta Stepiņa. – Esam neliela lauku skola, kas šobrīd nevar izpildīt ministrijas noteikumus par skolēnu skaitu izglītības iestādē. Redzot, kā skolas Latvijā tiek slēgtas un cik bērniem tomēr ir svarīga mazo lauku skolu saglabāšana, izteicām savu nostāju akcijas veidā. Ne visi bērni spēj mācīties lielās klasēs un skolās, mums ir svarīga sakārtota izglītības sistēma Latvijā, lai tiktu ņemtas vērā katras individuālās mācību iestādes iespējas un vajadzības. Atsaukties uz globāliem skaitļiem, neiedziļinoties sīkākās detaļās, ir nepareizi. Piekrītu, ka ir galēji varianti, kur gan skolotāji, gan bērnu vecāki saprot, ka skolēnu skaits izglītības iestādes pastāvēšanai ir par mazu, šāda pieredze man bija Vestienas pamatskolā, bet šobrīd ir sajūta, ka viss notiek pārāk strauji. Cilvēki nespēj tam sagatavoties. Vestienas gadījumā no pašvaldības bija dots laiks divu gadu garumā, lai saprastu, kā būs, kad skolu slēgs. Šobrīd ir vairākas skolas Latvijā, kuras aizslēdz momentā, līdz galam nesaņemot skaidrojumu par to, kas notiek un notiks. Kas notiks ar bērniem? Var jau skaitīt tos 20-25 kilometrus no skolas līdz skolai, bet redzam, piemēram, savu lauku skoliņu, uz kuru bērns jau tā pavada kādu laiku. Aizslēgšanas gadījumā viņam būtu jādodas vēl tālāk uz kādu nākamo skolu. Esam izglītības iestāde, kurā bērniem tiek īstenotas arī speciālās programmas, lai viņi iekļautos skolas vidē. Kaut lielajās skolās viņiem tiek piesolīts jaudīgāks pedagogu atbalsts, šāds bērns lielajā skolā pazūd, apjūk, nespēj būt milzīgajā bērnu barā. Katru gadu no lielajām skolām saņemam zvanus vai nu no sociālā darbinieka, vai vecākiem par to, ka kādam skolēnam ir ieteikts mācīties mazākā skolā. Mums ir mazākas klases, lauku teritorija ar klusumu un mieru – tas ir liels ieguvums daudziem. Trešdienas vakarā, skatoties TV raidījumu "Kas notiek Latvijā?", bija sāpīgi un aizvainojoši dzirdēt izteikumus no izglītības ministrijas vadošo cilvēku puses par pētījumiem, kas uzrādot gada atpalicību lauku skolu audzēkņiem zināšanu līmenī. Tā nav patiesība, un skolotājiem, kas ar sirdi un dvēseli strādā mazajās lauku skolās un dara maksimālo, tas skan aizvainojoši. Pat ja no Madonas novada pašvaldības kā skola mēs neesam sajutuši, ka būsim nākamā iestāde, ko slēgs (drīzāk saņemam mierinājumu un atbalstu), tad šādi izteikumi sāpina. Zibakcija bija skolu sadošanās rokās, parādot, ka esam un ka mums nav vienaldzīgs tas, kas notiek valstī. Kvalitatīvu izglītību var iegūt arī mazajās lauku skolās, kur skolotājam rūp katrs bērns, kur individuāli cenšamies saprast, kā palīdzēt, lai bērns justos labi un iegūtu kvalitatīvu izglītību.
02.02.2024.