Jāņa Simsona Madonas mākslas skolā jaunajā mācību gadā skolojas 160 audzēkņi, papildus tam ir desmit sagatavošanas kursa bērni.
Sagatavošanas klasē pieteikšanās turpinās, jo bērni līdz deviņu gadu vecumam aicināti un var pieteikties visa gada garumā.
– Pagājušajā mācību gadā telpas viņiem bija Madonas pilsētas vidusskolas mājā, vecās mākslas skolas bēniņos. Saistībā ar Madonas vispārizglītojošo skolu projektu un remontdarbiem Madonas pilsētas vidusskola izlēma, ka spiedīgi apstākļi ir pašiem, līdz ar to šajā mācību gadā esam tikai savā skolas ēkā, – atklāj skolas direktore Kristīne Šulce. – Mazie bērni veido audzēkņu lielāko apjomu, pēc pirmajām divām nedēļām, kas bija izaicinājums, lai pārliecinātos par darba organizāciju, var teikt, ka viss sakārtojies samērā labi. Vasarā centīgi strādājām, lai samainītu mācību priekšmetu kabinetus, remontējām atpūtas telpu, arī koridoru pārveidojām par mācību telpu. Līdz ar to mazos bērnus varam uzņemt, kā pienākas, esam ierādījuši viņiem konkrētu atrašanās bloku. Visi esam vienkopus. Mazākie kursi nodarbības sāk pulksten 13.45, vecākie – pulksten 14.30. Beidzamajā, 7., kursā ir 13 audzēkņi, 8. kursā – četri jaunieši. Šie četri izrādīja iniciatīvu, ka tāpat kā beidzēju kurss vēlas izstrādāt noslēguma darbu. Šogad esam pamainījuši darbu izstrādes grafiku. Iepriekšējos gados noslēguma darbu audzēkņi veidoja otrajā pusgadā, pirmajā kārtoja eksāmenus. Tagad vispirms būs noslēguma darba izstrāde. Tas tādēļ, ka ievērojām – pēc vasaras visiem ir vairāk enerģijas, vairāk ideju un vēlmes darīt. Pavasarī spīd saulīte, un ir citi izaicinājumi.
Direktore turpina, ka skolā ir tradīcija noslēguma darbam izvēlēties vienojošu tēmu. Šogad tā ir „Zaļais izaicinājums". – 2015. gadā, kad skolai apritēja 40 gadu, mūsu moto bija „Gaismas aicinājums". Bijām uz romantiska atmiņu viļņa, kas piestāvēja laikam, kad skola ieguva Jāņa Simsona vārdu un mums to vajadzēja nest sabiedrībā, – atceras Kristīne Šulce. – Šobrīd iegūta atpazīstamība, tāpēc jānāk ar jauniem izaicinājumiem. Iesaistoties pasaules aktualitātē, vēlējāmies virzīties uz zaļās domāšanas pusi. Ne tikai radīt no jauna, bet arī saglabāt. Ekoloģiskā domāšana ir milzīgs darba lauks, skatīsimies, kas mums no pievēršanās šai tēmai sanāks. Bijām Kārļa Skalbes mājā Vecpiebalgā, uzzinājām, ka Skalbi sauc par zaļās krāsas patronu, viņam ir gan ābolu zaļais, gan egļu zaļais, sūnu un debesu zaļais, viņa savulaik celtā tumšsarkanā māja harmonē ar zaļo ainavu visapkārt. Otrs mūsu izaicinājums ir projekts „Pumpurs". Tā ietvaros 18. septembrī skolā notika tikšanās ar skolas absolventi Madaru Putnu-Zvirbuli. Madara ir beigusi Mākslas akadēmiju, nodarbojas ar dizainu, no bērza tāss gatavo dažādus dizaina produktus.
– Mācību gada izaicinājums ir arī ikgadējais valsts konkurss, kura tēma šogad ir saistībā ar scenogrāfiju. Vēlamies uz skolu uzaicināt kādu audzēkni, kas pie mums ir mācījies un tagad darbojas scenogrāfijas jomā. Oktobrī ir iecere Madonā tikties ar Māru Broku, lai viņa visus iedvesmo scenogrāfijai, – vēsta K. Šulce.
Būtiski, ka mācību programmā skola ir iekļāvusi datorgrafikas un dizaina nodarbības, līdz ar to noslēguma posmā ne tikai jāveido konkrētais darbs, bet jāmāk arī prezentēt to, darbs jāatspoguļo datorgrafikā uz planšetes. – Tiek uzņemts arī video, kur beidzēji stāsta par sevi un savu noslēguma darbu, – piebilst direktore. – Tam visam vajag sagatavošanos un laiku. Šobrīd 7., 8. kursa audzēkņi izvēlas noslēguma darba vadītāju, tēmu un tehniku. Oktobra sākumā būs pirmā skate, kur jaunieši stāstīs par savām iecerēm. To var uzskatīt par ģenerālmēģinājumu vēl tālākam posmam, kas varētu turpināties profesionālā mākslas vidusskolā vai vēl tālākā nākotnē – Mākslas akadēmijā.
Skolas pedagogi ir pārrunājuši, ka, iespējams, prasības beidzējiem ir pārāk augstas, tomēr tai pašā laikā redzams, ka visi, kas pārvarējuši šo latiņu, ir izauguši un no „es nevaru" kā pumpurs izplaukuši skaistā ziedā. – Bērni spēj izdarīt daudz vairāk, nekā paši var iedomāties, – neslēpj direktore. – Un tad gandarījums ir gan vecākiem, gan skolotājiem, gan audzēkņiem. Viegli tas nav, bet, esot visiem kopā, stāvot līdzās, skolotājiem piepalīdzot, mūsu audzēkņi tiek uzmanīgi veidoti un var paveikt ļoti daudz. Katrā ziņā neviens nav salūzis, ir kādreiz bijis, ka kāds neatnāk uz izlaidumu, bet tā vairāk ir personības vai jaunības poza. 12-14 gados skolas absolvents tomēr vēl ir pusaudzis. Kad mākslas skola ir pabeigta un viņš varētu dot pienesumu skolai, mēs atdodam viņu citas mācību iestādes rokās. Mūsu bērni ir ļoti gaidīti, skolas, kurās viņi iestājas, ir ļoti apmierinātas. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā šobrīd mācās trīs Madonas meitenes, pedagogi jau interesējas par nākamo maiņu. Tad sakām, ka mums ir tik labi bērni, ka visi grib spēkus pārbaudīt Rīgā.
Būtiski, ka pagājušajā gadā mākslas skola izgāja akreditāciju un nākamos sešus gadus var pilnvērtīgi darboties. – Saņēmām uzslavu par metodiskās komisijas darbu, akreditācijas ļaudis citur nebija redzējuši, ka metodiku skola saglabā arī elektroniski. Esam soli priekšā citiem, – smaida iestādes vadītāja. – Tāpat mums veicies ar datorgrafikas un animācijas virzienu, ka mums ir profesionāļi, kas to māca. Darbīgais Dainis Misiņš; no bērna kopšanas atvaļinājuma gaidām Aivu Šmugo, lai tad abi pedagogi to attīsta vēl spēcīgāk.
Skolā šogad ir arī jauns pedagogs – Kintija Krastiņa. Kintija ir absolvējusi Latvijas Kultūras koledžu, audzēkņiem māca prezentēšanas prasmes. – Šis priekšmets sagatavo noslēguma darbu veicējus, jo jāmācās izveidot prezentāciju, jāmāk sevi pasniegt, – atgādina Kristīne Šulce. – Mākslinieks pats ir kā vizītkarte darbam, līdz ar to jādomā gan par vizuālo, gan runas veidošanu, būt pārliecinātam par sevi, izstāstīt darba ideju. Šis mācību priekšmets tam ir labs atbalsta spilvens.
– Redzu, ka ūdeņi mainās, – tēlaini rezumē direktore. – Tiem arī ir jāmainās. Ar cerībām skatos uz jauniešiem, kas mācās, vēlas Madonā atgriezties. Kintija tam ir piemērs. Izmācījusies, bijusi ārzemēs, grib atpakaļ dzimtajā vietā. Mums jādomā, vai dzimtās mājas spēj jaunajiem piedāvāt nepieciešamo. Ne vienmēr samaksa ir pats būtiskākais. Viņiem patīk vide, miera un māju izjūta. Jāsaprot arī tas, ka jaunie vairs nemeklē darbu uz mūžu. Viņi meklē vietu, lai veidotu savu karjeru. Tā kā skolā ir pamatkodols, varam pedagogu saimei piesaistīt jaunos, kas ienes jaunas vēsmas.
Direktore nenoliedz, ka šobrīd iznāk konkurēt ar mūzikas skolu, jo valsts skolēniem apmaksā tikai vienu izglītības virzienu – mūziku vai mākslu: – 111 mūsu skolas audzēkņiem valsts apmaksā pilnu mācību programmu, pārējiem to sedz pašvaldība. Vecākiem par bērnu izglītošanu jāmaksā 8 eiro mēnesī vai 2 eiro par katru nodarbību sagatavošanas grupā.
20.09.2019.