Madonas pilsētas 2. vidusskolas skolas padome, skolotāju kolektīvs, skolas pašpārvalde un liela daļa sabiedrības nepiekrīt Madonas novada pašvaldības iecerētajai Madonas pilsētas vidusskolu reorganizācijai, jo uzskata, ka, apvienojot Madonas pilsētas 1. vidusskolu un Madonas pilsētas 2. vidusskolu, ilgtermiņā pasliktināsies mācību kvalitāte, un tas ir pretrunā ar valsts izglītības prioritātēm.
Pēc laikraksta „Stars" 2015. gada 5. maija publikācijas redzams, ka lēmums, ko Madonas pilsētas domes sēdē pieņēma ar 12 no 17 deputātu balsīm, ietver vairākus pasākumus, kuros paredzēts investēt ERAF finansējumu un pašvaldības līdzfinansējumu, kas būs 15%. Pirmkārt, paredzēts, ka Madonas Valsts ģimnāzija pārcelsies uz Madonas pilsētas 2. vidusskolas telpām. Otrkārt, uz abu vidusskolu bāzes tiek izveidota viena vidusskola, kas apmācības procesu nodrošinās Madonas pilsētas 1. vidusskolas un pašreizējās Madonas Valsts ģimnāzijas telpās.
Skolām apvienojoties vienā mācību iestādē, palielināsies skolēnu skaits, jo jau šobrīd pēc 2004. gadā veiktās Madonas pilsētas 1. vidusskolas renovācijas, kad skolai piebūvēja 3. stāvu, telpas ir noslogotas, jārēķinās, ka skolēnu skaits klasēs jāpalielina, un tas noteikti ir mīnuss gan skolēniem, kam jāmācās lielākā saspiestībā, gan pedagogiem, kuru apmācāmo skaits klasē faktiski palielinās.
Patlaban viens no apstākļiem, kas tiek vērtēts kā negatīvs, ir Madonas Valsts ģimnāzijas skolēnu pārvietošanās mācību procesa laikā no vienas ēkas uz otru, taču šāda projekta realizācijas rezultātā, apvienojot Madonas pilsētas 1. vidusskolu un Madonas pilsētas 2. vidusskolu, šāda pārvietošanās no ēkas uz ēku būs nepieciešama arī šiem skolēniem, jo Madonas pilsētas 1. vidusskolas un Madonas Valsts ģimnāzijas ēkas nav paredzētas tik lielam skolēnu skaitam.
Lai gan vairākkārt domes sēdēs no deputātēm A. Gotlaufas un J. Adamovičas tiek uzsvērts, ka Madonas pilsētas 2. vidusskolas ēkas jāatdod Madonas Valsts ģimnāzijai, kā vēsturiski tai piederošas, mēs gribētu kliedēt šo maldīgo uzskatu, norādot, ka, lai gan šīs telpas, teritorija, ir pirmā ēka Madonā kā skola, un vēsturiski 1926. gadā šī skola tika uzcelta kā pirmā vidējās izglītības iestāde Latvijā, kura tika būvēta par pašvaldības un privāto ziedotāju līdzekļiem, gadu gājumā tā tomēr ir gan mainījusi nosaukumus, gan izkopusi savas tradīcijas.
Madonas pilsētas 2. vidusskolai ir sava skolas himna, ģerbonis, karogs. Pateicoties skolas direktoram Valentīnam Rakstiņam, tika izbūvēta skolas piebūve, sporta zāle, ar tai piegulošām telpām: iekārtota kafejnīca, ģērbtuves un citas telpas. Piebūves platība praktiski ir vienāda ar vecās skolas ēkas platību. Skolas piebūves būvniecība 90. gadu sākumā tika pārtraukta, un tā kļuva par nepabeigtu jaunbūvi, tikai pateicoties skolas kolektīvam, kas nebija gatavs padoties un saviem spēkiem, ar niecīgiem finanšu līdzekļiem triju gadu laikā izdarīja praktiski neiespējamo, pabeidza skolas sporta zāli. Skola 45 gadu laikā ir pilnībā pārbūvēta un lielākajā daļā izremontēta.
Šo 5 gadu laikā Madonas pilsētas 2. vidusskolas skolēnu skaits ir stabils, vidēji 300-320 skolēnu: 2010. gadā – 324 skolēni;2011. gadā – 321 skolēns; 2013. gadā – 316 skolēnu; 2014. gadā – 314 skolēnu; 2015. gadā – 320 skolēnu.
Tāpēc jāņem vērā, ka 1.-12. klašu piepildījums ir optimāls un skolā veiksmīgi tiek īstenotas 3 izglītības programmas:
– pamatizglītības programma (2101111);
– vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011);
– vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena sporta programma (31014011).
Nav ne teorētiska, ne praktiska pamatojuma iznīcināt divas lielākās novada skolas, kas finansiāli ne tikai sevi nodrošina, bet spēj darboties bez papildfinansējuma.
Saskaņā ar Madonas novada pašvaldības datiem, Madonas pilsētas 2. vidusskola visus šos pēdējos gadus ir „donorskola" visām mazajām novada skolām un kā izglītības iestāde arī citās nozīmīgās jomās ir līdzvērtīga pārējām Madonas pilsētas vispārējās izglītības iestādēm.
Visu trīs Madonas pilsētas vidējās izglītības iestāžu pastāvēšana ļauj bērnu vecākiem izvēlēties ne tikai bērnudārzu, bet arī skolu.
Analizējot statistikas datus par dzimušo bērnu skaitu novadā, secināts, ka bērnu skaits novadā ir pietiekams esošo skolu darbības turpmākai nodrošināšanai.
Ņemot vērā, ka tuvākajā perspektīvā viens no iespējamajiem projektiem, kas veiksmīgi tiktu realizēts mūsu novadā, ir sporta internāta izveide atpūtas bāzē „Smeceres sils", kurā sportistiem no visas Latvijas tiks piedāvāta iespēja gan trenēties dažādos sporta veidos, gan arī dzīvot un mācīties Madonā, Madonas pilsētas 2. vidusskola kā profesionāli orientēta sporta programmas virziena īstenotāja varētu nodrošināt vispārējās vidējās izglītības ieguvi šiem sportistiem. Tādējādi mēs piesaistīsim skolēnus vidusskolai, skolēnu skaits vidusskolā krasi palielināsies.
Katram lēmumam jābūt ekonomiski pamatotam. Reforma reformas pēc nav jāveic. Šāda politika var radīt draudus pastāvošās veselīgas konkurences starp pilsētas izglītības iestādēm pārvēršanai apšaubāma korektuma savstarpējā cīņā par iestādes pastāvēšanu, bet būtībā – par izglītības ieguves iespējas izvēli iedzīvotājiem.
Uzskatām, ka reforma šobrīd nav līdz galam izvērtēta un par šiem pasākumiem plašāk būtu jādiskutē ar sabiedrību.
MADONAS PILSĒTAS 2. VIDUSSKOLAS SKOLAS PADOME