Madonas vakara un neklātienes vidusskolā audzēkņu skaits šajā mācību gadā ir samazinājies. Šogad skolā, kā prognozē izglītības iestādes direktore Varvara Maksimčika, mācīsies mazāk kā simt skolēnu. Turpinoties iesniegumu pieņemšanai, audzēkņu skaits gan vēl var mainīties.
– Audzēkņu skaita samazināšanās mūs nepārsteidz. Iedzīvotāju paliek mazāk, un arī liela daļa jauniešu darba meklējumos joprojām izbrauc no valsts. Arī eksāmenu laiku pavasarī sagaida ne visi vakarskolēni, tā vietā dodoties strādāt uz ārzemēm, vidējo izglītību tā arī neiegūstot. Liela nozīme ģimenē ir materiālajai situācijai. Kā lai mācās vakarskolā, ja vecāki ir bez darba? Varbūt kāds, kamēr pabeidz vidusskolu, arī pasēdētu vecākiem „uz kakla", bet ja māte un tēvs ir bezdarbnieki? Cilvēkam jau ir jādzīvo, katram vajag ēst šodien un tagad, nevis kaut kad, kad tiks pabeigta 12. klase, – atzīst Madonas vakara un neklātienes vidusskolas direktore Varvara Maksimčika.
Viņa uzsver, ka materiālo pusi ne ar kādiem sapņiem par vidējo izglītību (pat ja ir liela vēlēšanās to iegūt) nevar atsvērt.
– No vienas puses, ir diezgan skumji, ka ne visiem ir iespēja turpināt mācības vakarskolā un ir jādodas strādāt uz ārzemēm, bet, no otras puses, – ir arī gandarījums par jauniešiem, kuri paši meklē izeju, nevis iet uz sociālo dienestu, putraimus un pabalstus prasīdami. Ar draugu, paziņu un radu starpniecību viņi atrod iespēju strādāt citās valstīs. Kad atvaļinājuma laikā atbrauc uz Latviju, viņi ienāk arī vakarskolā. Satiekot smaidīgus, labi ģērbtus jauniešus, pārņem prieks – var just, ka viņi kļuvuši pašapzinīgāki un ir izdevies vismaz daļu problēmu dzīvē atrisināt. Katrā ziņā iespaids ir pavisam cits, nekā redzot pārgurušus jauniešus skolas solā pēc smagā darba mežā vai citās firmās, – atzīmē Varvara Maksimčika.
Bet ir arī tādi, kas mācības Madonas vakara un neklātienes vidusskolā turpina, strādājot arī ārzemēs.
– Liels paldies audzēkņiem, kuri divreiz gadā brauc uz dzimteni, izkārto atvaļinājumu, tērē savu naudu, mācās un 12. klasē veiksmīgi nokārto centralizētos eksāmenus, –
saka skolas direktore.
Viņa akcentē, ka vakarskola savu aktualitāti nav zaudējusi. Nākamgad varēs atzīmēt jau 70. jubileju, kopš 1948. gada 12. februārī tika nodibināta Madonas vakara vidusskola, bet joprojām ir diezgan daudz cilvēku, kuri nav ieguvuši vidējo izglītību. Daži izmanto iespēju pabeigt arī pamatskolu.
Piedāvā divas programmas
Madonas vakara un neklātienes vidusskola piedāvā divas izglītības programmas – pamatizglītības otrais posms (7.-9. klase) un vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma. Iepriekšējā mācību gadā Madonas vakara un neklātienes vidusskolā 12. klasi pabeidza 30, bet 9. klasi – divi audzēkņi.
– Kādreiz pamatskolas 9. klasi beidza pat divdesmit vai četrpadsmit, divpadsmit skolēnu, bet tagad, kad dienas skolās strādā psihologi, sociālie pedagogi vai arī paši skolēni kļuvuši apzinīgāki, situācija ir uzlabojusies un vairs nav tāda atbiruma. Beidzamajos gados lielāko interesi jaunieši izrāda par iespēju mācīties 12. klasē, viņu vidū – arī arodvidusskolu audzēkņi, kuri pēc profesijas iegūšanas ir jau sākuši strādāt vai meklē darbu. Tie ir ļoti prātīgi jaunieši, kuri labi apzinās vidējās izglītības nepieciešamību un novērtē šo iespēju iegūt izglītību vakarskolā, it īpaši ņemot vērā, ka atlicis vien „pārkāpt asti" un pabeigt 12. klasi. Starp vakarskolēniem ir arī tādi jaunieši, kas līdz galam neapzinās, cik tomēr svarīgi ir iegūt vidējo izglītību, jo pēc tam, ja ir vēlēšanās, var studēt augstskolās, bet var strādāt arī lielveikalā, kur arī prasa vidējo izglītību, – uzsver Madonas vakara un neklātienes vidusskolas direktore.
Iemesli dažādi
Iemesli, kāpēc dienas skolā nav iegūta vidējā vai pamatizglītība, ir dažādi. Grūtības pabeigt vidusskolu rodas jaunajām māmiņām. Dažām, iegrimstot sadzīviskajās problēmās, vispār šķiet, ka dzīve apstājusies. Kā atzīmē Varvara Maksimčika, ne visas aizdomājas tik tālu, ka bērns reiz izaugs un pašām būs jāatgriežas darba tirgū. Starp vakarskolēniem ir arī četrdesmitgadnieki, kuri attopas un atsāk mācības šajā vecumā, kaut jāaudzina jau trīs bērni. Daži pievakarē uz skolu nāk kopā ar bērniem, un bērns skolā sēž blakus mammai.
Par vidējās izglītības nepieciešamību visgrūtāk gan tomēr pārliecināt puišus, kuriem ir izdevies atrast labi atalgotu darbu un patīk joņot ar iegādātajām mašīnām. Reizēm jaunieši mācību pārtraukšanu dienas skolā skaidro arī ar konfliktsituāciju.
– Tādos gadījumos es parasti saku – vainīgos nemeklēsim! Gribi mācīties mūsu skolā, tad, kā saka, sāksim no baltas lapas un kopā mēģināsim sasniegt izvirzīto mērķi –
iegūt vidējo izglītību, – atklāj Varvara Maksimčika.
Galvenais – saglabāt programmu
Kā izglītības iestādes vadītāja vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu reorganizēt vakarskolas, tās pievienojot citai izglītības iestādei un dodot tiesības arī profesionālajās skolās īstenot vakarskolas programmas? Skolas direktore pret šo ieceri nav noskaņota negatīvi un pieļauj, ka vakarskolas varētu arī reorganizēt, ja, protams, jauniešiem tiktu saglabāta iespēja iegūt vidējo izglītību neklātienē vai skolu apmeklējot vakaros. Tagad taču ir pat tālmācības skolas, kur skolotājs ar skolēnu triju gadu laikā var pat nesatikties klātienē. Turpretī vakarskolā skolotāji savus audzēkņus labi iepazīst.
– Mēs runājam ne tikai par fizikas formulām, bet arī dzīves problēmām. Nepieciešamības gadījumā varam sazināties ar darba devēju, uzzināt viņa domas, kā vērtē uzņēmumā strādājošo izglītības centienus, tāpat pārrunāt brīvdienu piešķiršanas iespējas. Es atzīstu mūsdienu tehnoloģijas, interneta vietnes, atbalstu dažādas pieejas izglītības iegūšanai, taču uzskatu, ka liela nozīme joprojām ir skolotāja un skolēna sadarbībai, konsultācijām klātienē. Veicot vakarskolu reorganizāciju, viss jau būs atkarīgs no cilvēka, kas turpmāk atbildēs par šīs programmas īstenošanu. Dienas skolā tas varētu būt direktora vietnieks, kas atbildētu par vakarskolas un neklātienes programmas īstenošanu. Liela nozīme ir individuālajam darbam. Vakarskolā mācās ne tikai madonieši, bet arī skolēni no pagastiem. Daļai ir ļoti grūti izbraukāt, jo dzīvo vietās, kur reti kursē autobusi, un ne visiem ir savas personīgās automašīnas. Mācību stundas mums notiek pirmdien un otrdien, bet mēs esam pieejami arī citās dienās, kad notiek grāmatu apmaiņa, var saņemt sakopētos materiālus, tāpat skolotāji ir pretimnākoši un vakarskolu audzēkņus iespēju robežās konsultē viņiem vēlamajā laikā. Liela nozīme, protams, ir arī veiksmīgai sadarbībai ar bērnu vecākiem, kad mēs, ja rodas kādas problēmas vai vajadzīga palīdzība, ar viņiem sazināmies un informējam, – vakarskolas ikdienu raksturo Varvara Maksimčika.
12.09.2017.