Saeimā iesniegti vairāk nekā desmit tūkstoši vietnē mana-balss.lv savāktie paraksti, lai aizliegtu viedierīču lietošanu sākumskolā un pamatskolā. Neatkarīgi no parakstu vākšanas kampaņas grozījumus Izglītības likumā par viedtālruņiem skolās sāka gatavot Izglītības un zinātnes ministrija. Grozījumi, kuri nodoti izskatīšanai atbildīgajai komisijai Saeimā, dos pilnvaras pašai izglītības iestādei noteikt, kā skolā tiek izmantotas digitālās tehnoloģijas.
Andreja Eglīša Ļaudonas pamatskola bija pirmā, kas Madonas novadā ieviesa noteikumus par to, ka mācību stundu laikā audzēkņi nedrīkstēs izmantot mobilos telefonus un citas viedierīces. Kā jau esam informējuši iepriekš, vecāku vakaru ietvaros skolas vadība tiekas ar skolēnu vecākiem, pārrunājot daudzus svarīgus jautājumus, kas saistīti ar bērnu izglītošanos un tās vēl veiksmīgāku virzību, tai skaitā arī par mobilo telefonu aizliegumu. Andreja Eglīša Ļaudonas pamatskolas direktors Guntis Lazda pauž, ka vecāki pret skolas vadības lēmumu izturas gana saprotoši un ir to atbalstījuši; pagaidām konfliktsituācijas nav veidojušās.
– Bija vairāki iemesli, kāpēc skolas vadība, skolēnu pašpārvalde, skolotāji un skolas padome šo lēmumu pieņēma. Beidzot par viedierīču izmantošanas aizliegumu stundu laikā tiek domāts valstiskā līmenī. Pirmkārt, skolēni tiek pašdisciplinēti, jo viņiem ir jāsaprot, ka skolā pastāv konkrēti iekšējās kārtības noteikumi, un tie ir domāti, lai uzlabotu gan mācību procesu, gan pašu skolēnu labbūtību. Bērniem un jauniešiem ļoti nepieciešama reāla sadzīves komunikācija pirms stundām, starpbrīžos un arī pēc stundām. Viņiem ir jāatvēl laiks savstarpējām sarunām un informācijas ieguvei citādā veidā – lasot skolas bibliotēkā, komunicējot savā starpā vai runājot ar skolotājiem. No tā iegūst kopējais mācību process, skolēni un arī pedagogi. Līdz ar mobilo telefonu izmantošanas aizliegumu, skolotājam vairs nav jādisciplinē audzēkņi, nav jāvēro, kurš viedierīci izvilks no kabatas vai izņems no somas. Viss pedagoga laiks tiek veltīts tam, lai vadītu un organizētu mācību stundu. Tad, kad telefoni ir vajadzīgi mācību laikā, skolēni ar skolotāja atļauju drīkst tos paņemt. Dodoties mājās, audzēkņi paņem tālruņus, un tālāk jau attiecīgi viņu vecāki organizē to pielietojumu pēc stundām. Par to arī cenšamies ar vecākiem runāt – nevajag aizliegt lietot viedierīces, taču noteikti to nepieciešams reglamentēt un vairāk izmantot informācijas ieguvei un apmaiņai ar to, – stāsta Guntis Lazda.
Protams, ne visi skolēni viegli pieņem to, ka stundās nākas iztikt bez mobilā telefona klātbūtnes, tiek izdomātas arī dažādas atrunas, piemēram, ka telefons aizmirsts mājās vai arī atrodas pie skolēna stundā tāpēc, ka viņš aizmirsis to nodot. Guntis Lazda uzsver – skolēnam ir pienākums ievērot iekšējās kārtības noteikumus, savukārt skolotājam ir tiesības palūgt audzēknim nolikt telefonu tajā vietā, kurā tam stundu laikā jāatrodas gadījumā, ja skolēns paslepus to izmanto.
– Pagaidām esam iztikuši bez konfliktiem, taču nav tā, ka visi skolēni ar prieku ievēro šos jaunos noteikumus. Pirmajā stāvā 1.-4. klasei ir gan galda spēles, gan iespējas izmantot bibliotēkas resursus. Otrajā stāvā atrodas lasīšanas stūrītis, kurā ikviens skolēns var uzturēties starpbrīžos un pēc stundām, apmainīties ar grāmatām, atnest savu lasāmvielu un tamlīdzīgi. Cenšamies arī paši šajā stūrītī novietot informācijas ieguves materiālus, lai brīvo laiku bērni varētu aizpildīt lietderīgi un kvalitatīvi. Trešajā stāvā atrodas sporta vestibils, kur savukārt pieejams novuss, teniss. Netiek aizmirsts par kustībām, kas arī ir ļoti svarīgi.
Biežāk saņemtais jautājums no vecākiem bija: „Kā mūsu bērns ar mums sazināsies, ja viņam nebūs mobilā telefona, bet sakomunicēt būs ļoti nepieciešams?" Noteikumos ir paredzēts, ka viens cilvēks pastāvīgi visu laiku līdz pulksten 15 ir uz vietas, un tā ir lietvede. Pēc tam tas var būt klases audzinātājs. Ar vecākiem notiek saziņa e-klasē, iespējams sakomunicēt ar lietvedi un pēc stundām arī ar klases audzinātāju, ja tas nepieciešams. Stundu laikā skolotāji var nepacelt telefonu, jo notiek mācību process. Ja skolēnam ir vajadzība piezvanīt vecākiem, viņš drīkst aiziet pie lietvedes un palūgt savu telefonu. Steidzamos gadījumos, ja lietvedes nav uz vietas, var nākt arī pie direktora. Sākotnēji bija doma ieviest vienu kopēju telefonu, taču sapratām, ka mūsu nelielajai skolai tas tomēr nav vajadzīgs, jo komunikāciju ir iespējams nodrošināt tāpat. Mēs visi esam cilvēki, un izmaiņas, kas tiek ieviestas līdzšinējā komforta zonā noved pie jautājumiem. Ar vecākiem esam visu centušies atrisināt sarunu ceļā, ja rodas pārpratumi. Varbūt ne vienmēr tas izdodas simtprocentīgi, taču skolas dzīve ar šo jauninājumu nekādā mērā netiek traucēta. Mūsu skola nav vienīgā, kurā būtu jārisina problēmas. Skolēni atzīst, ka arī bez telefonu izmantošanas ikdienas dzīve viņiem ir tikpat laba, kāda tā bija līdz šim, – atklāj Guntis Lazda.
Savukārt Varakļānu vidusskolas direktors Juris Daleckis uzskata, ka sākumskolas posmā telefonu izmantošanas ierobežošana būtu pat ļoti vēlama, bet 9. klases skolēniem varētu tos ļaut pielietot mācību procesā.
– Katrai klasei ir pieejama interaktīvā tāfele, interneta pieslēgums un portatīvie datori, ko var izmantot stundu ietvaros. Līdz ar to telefons nav tik ļoti vajadzīgs. Bet vecākās klasēs audzēkņi pietiekami pareizi spēj izsvērt, kad viedierīces var un kad nevar izmantot. Protams, notiek arī čatošana. Esmu par to, lai sākumskolā telefonu izmantošanu ierobežotu, nevis pilnībā aizliegtu, jo saziņai ar vecākiem tie tomēr ir nepieciešami. Grūti ieviest ierobežojumus, ja nav izstrādāti vienoti noteikumi vai kopējas vadlīnijas. Savulaik skolotāji pieprasīja telefonus pirms stundām salikt atsevišķā kastītē, lai tie netraucētu mācībām. Bērni atnesa vecos telefonus, bet labos atstāja kabatās. Uzskatu, ka agri vai vēlu iestāsies sapratne, ka ar telefonu ir jāstrādā, nevis jāizklaidējas. To, ka telefonu pārlieka izmantošana ir problēma, apzinās gan skolotāji, gan vecāki. Lauku skolās varbūt arī der tāda kārtība, ka skolēni stundu laikā telefonus nodod un pēc stundām paņem, taču pilsētu skolās bērni ir pietiekami gudri un mēģina arī mānīties. Visa atbildība tiek uzlikta skolotājam. Ja viņš var vienoties ar bērniem un sarunāt, tad labi. Taču ir arī tādi pedagogi, kuri mēģina bērniem parādīt, ka viedierīces var izmantot arī mācību darbā. Mēs esam aizgājuši citu ceļu – gandrīz katram bērnam ir nodrošināts portatīvais dators, līdz ar to jautājums par telefoniem zināmā mērā atrisinās, – norāda Juris Daleckis.
08.03.2024.