Latvijas iedzīvotāji šobrīd dažādos veidos protestē pret vairāku skolu slēgšanu savā pusē, un protesta veids ir parakstu vākšana sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv”, kā arī atsaukšanās akcijai “Latvijas himna mūsu skolām”.
"Stars" jau rakstīja, ka minētajā akcijā iesaistījās arī mūsu novada skolas, tā atbalstot jautājumu par mazo lauku skolu pastāvēšanu un saglabāšanu.
Atgādināšu, ka Izglītības un zinātnes ministrija savā jaunākajā ziņojumā skolu tīkla sakārtošanai Latvijā ne vien mainījusi minimālo skolēnu skaitu atsevišķās klašu grupās, bet arī piedāvājusi uz skolu tīklu skatīties daudz detalizētāk – ne vairs tikai novadu līmenī, bet arī pagastu līmenī. Turklāt kā viens no kritērijiem, pašvaldībām lemjot par optimālu skolu tīklu, ir izglītības iestādes sasniedzamība – mazākajām klasēm nevis atkarībā no attāluma, bet ceļā pavadītā laika.
Tēma par optimizāciju nav jauna
Aicināta komentēt situāciju mūsu novadā, Madonas novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne saka: – Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātā tēma par izglītības tīkla sakārtošanu jeb optimizāciju nav nekas jauns. Pēdējā desmitgadē pie dažādiem ministriem tas bijis katra ministra viens no aktuālākajiem darba kārtības jautājumiem. Protams, ir atšķirība, cik sekmīgi optimizācija ir vai nav risinājusies. Ja runājam par Madonas novadu, pēdējie desmit gadi arī mums bijuši ar šāda procesa virzību. Nav bijis viegli, jo ikviens ar skolu slēgšanas vai to pārveides procesa saistītais jautājums ir pavadīts ar milzu emocijām. Tomēr kopumā esam spējuši rast optimālāko variantu, un nevis tāpēc, ka kaut kas būtu jāreformē, bet tāpēc, ka tā ir mūsu situācija, kas prasa rīcību.
Novadā reformas jau notikušas
Vadītāja vēsta, ka šobrīd pieņemtie lēmumi ir ļāvuši stabilizēt procesus novadā, salāgojot resursus gan attiecībā uz bērnu skaitu skolās, gan attiecībā uz skolotāju atalgojumu, gan mācību vidi vai infrastruktūru. – Beidzamais, ar ko saskārāmies, un šobrīd tas ir pārveides procesā – Ērgļu un Lubānas vidusskolai ar 2025. gada 1. septembri plānota pāriešana uz pamatskolas statusu, – atgādina Solvita Seržāne. – Nācās izšķirties arī par to, kā būt ar divām piemadonas skolām – Kusas un Lazdonas pamatskolu. Izvērtējot visus "par" un "pret", tika slēgta Lazdonas pamatskola.
Skolu slēgšanu turpmāk neplāno
Nodaļas vadītāja uzsver, ka šajā un jaunajā mācību gadā reorganizācija skolu tīklā nav plānota: – Paskatoties uz novada skolu tīklu attiecībā uz skolēnu skaitu, mums ir divas mazskaitlīgas skolas – tās ir Degumnieku pamatskola un Kusas pamatskola, tomēr ir apsvērumi, kāpēc arī politiski nekādi lēmumi attiecībā uz šīm skolām šobrīd netiks pieņemti. Domājot par rudeni, tas nozīmē, ka no pašvaldības budžeta nāksies piefinansēt minētajām mācību iestādēm lielu daļu no izdevumiem, jo klašu komplekti tajās neatbilst ministrijas izvirzītajiem kritērijiem. Tāpat mūsu novadā ir pāris pamatskolu, kur būs jāveic piefinansēšana pa vienam klašu posmam. Runājot par vidējo posmu, skaitliskos kritērijus šobrīd neiztur Cesvaines vidusskola. Solvita Seržāne norāda, ka šīs skolas pastāvēšana vidusskolas statusā tomēr novadam ir ļoti svarīga: – Cesvaines pilsētā nav tādas kapacitātes, lai vidusskolas posmu skolēnu skaita ziņā tā spētu nodrošināt, to esam pārrunājuši arī ar ministrijas darbiniekiem, tomēr pārveide par pamatskolu vismaz pagaidām netiek plānota. Vairāki priekšdarbi attiecībā uz skolu tīkla sakārtošanu mūsu novadā jau ir veikti, skatīsimies, kā viss attīstīsies tālāk, kādu rīcību prasīs nākotne.
Vienīgā privātā skola
Jautāta par Kristiāna Dāvida pamatskolu, nodaļas vadītāja komentē: – Ar šo skolu esam saistīti metodiskā ziņā, bet tā kā tā ir privāta skola, biedrības dibināta, mēs par to lēmumu pieņemt nevaram. Visticamāk par skolēnu skaitu un kritēriju izpildi vai neizpildi lēmumu būs jāpieņem pašai biedrībai vai skolas dibinātājiem. Madonas novada teritorijā Kristiāna Dāvida pamatskola ir vienīgā privātā izglītības iestāde, un attiecīgi mēs, protams, sniedzam tai palīdzību, kas atrunāta normatīvajos aktos. Ja ir vēlme, šīs skolas pedagogi var piedalīties visās metodiskajās norisēs, tāpat eksāmenu organizēšanā vai skolēnu līdzdalībā mācību priekšmetu olimpiādēs esam atvērti. Tomēr par skolas skaitlisko sastāvu lēmumi jāpieņem pašiem.
Patiesība ir pa vidu
Vaicāta, kā vērtē sabiedrības viļņošanos attiecībā uz skolu slēgšanu un to, ka daudzviet tai ir rezultāti, Solvita Seržāne neslēpj: – Ar pieredzi teikšu, ka patiesība ir kaut kur pa vidu. Ja saka, ka skola, kurā mācās 90 bērni, ir maza, tad vēlos apgalvot, ka tāda skola laukos var pastāvēt. Tāpat mani pārsteidza ziņa, ka slēdz skolu, kurā mācās 70 audzēkņi. Te ir jautājums par to, kas notiks reāli dabā, jo visas šīs lietas ir saistītas ar mobilitāti. Ja skolā ir 70-80 bērnu, tad lauku teritorijā šie bērni uz skolu noteikti tiek vesti. Pie skolas slēgšanas parādās jautājums, uz kurieni šos 70 bērnus vēl vedīs? Nav noslēpums, ka pašvaldībām ļoti grūti sekmējas ar mobilitātes resursu. Pat ja ir finansējums, vienmēr ir jautājums, kā tiks iegādāts, iepirkts autobuss, tāpat pastāv autobusu šoferu problemātika. Lauku teritorijā, kur bērnu skaits vēl ir optimāls un ir mācību spēki – skolotāji -, pašsaprotamāk ir nedaudz piefinansēt mācību procesa veikšanu un kādu laika posmu pavērot notiekošo. No otras puses – kāpēc pašvaldības tik ļoti izšķiras par mācību iestāžu slēgšanu? Ja skolu tīkls ir liels un sadrumstalots, un šobrīd ir skaidrs, ka izglītības ministrijas ziņojumā grupas ir sadalītas attiecībā pret apdzīvoto vietu, ņemot vērā urbanizācijas pakāpes, pašvaldība ir izrēķinājusi, ka finansiāli to nevar pavilkt. Neslēpsim, ka arī mūsu novada pašvaldībai, saliekot 2024. gada budžetu, pedagogu darba samaksas pieaugumu, ir ko domāt, kā salāgot normatīvajā bāzē noteikto pret finansiālo un budžeta situāciju. Visus izšķirošos lēmumus tomēr pieņem deputāti.
Politiķu atbildība
Solvita Seržāne piemin, ka bieži vien, runājot ar kolēģiem pašvaldībās, kāpēc reformas kaut kur ir notikušas vai nav notikušas, speciālisti atzīst – to izlemj politiķi: – Un tad ir tā, ka Latvijā pastāv vidusskolas ar divdesmit bērniem un pamatskoliņas ar trīspadsmit bērniem. Madonas novadā pēdējie gadi daudzmaz bijuši ar skatīšanos vienā virzienā – ar politiķiem lielas domstarpības nav bijušas. Politiskais skatījums ir ļoti būtisks, jo lēmumu par skolas pastāvēšanu vai slēgšanu un ar to saistīto atbildību uzņemas deputāti.
06.02.2024.