15. oktobrī Madonas novada bibliotēkas otrā stāva lasītavā tika atklāta Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas ceļojošā izstāde „Johana Kristofa Broces (1742-1823) devums Latvijas novadpētniecībā: Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcija".
Johans Kristofs Broce bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19. gadsimta sākumā pašreizējā Latvijas teritorijā. Viņš bija Rīgas liceja skolotājs (no 1769. gada), vēlāk rektors. Broces devums kultūrā visvairāk attiecas uz laikabiedru, ēku, pieminekļu, priekšmetu zīmēšanu un iemūžināšanu. Viņš izgatavoja tūkstošiem dokumentu un dažādu manuskriptu kopiju, ar apbrīnojamu precizitāti dokumentējot sava laika sabiedrību un sadzīvi.
Broce pētījis un publicējis daudzus rakstus par Baltijas un Rīgas vēsturi. Īpaši nozīmīgs kā avots ir viņa „Dažādu Vidzemes pieminekļu, skatu, monētu, ģerboņu u. c. krājums" desmit sējumos.
Ar LU Akadēmiskās bibliotēkas ceļojošo izstādi bijusi iespēja iepazīties daudzās valstīs – Igaunijā, Polijā, Somijā, Austrijā, Vācijā, Rumānijā, Krievijā, Ukrainā, Lietuvā, Čehijā, Ungārijā, Baltkrievijā, Gruzijā un Izraēlā. LU simtgadē izstāde apceļo Latviju. Pavasarī tā tika parādīta Jēkabpilī, vēlāk Kuldīgā, Bauskā, Cēsīs, Alūksnē, tagad – Madonā.
Uzrunas un apsveikumi
Pasākumu novada bibliotēkā atklāja Latvijas Universitātes Madonas filiāles direktore Lolita Kostjukova, uzsverot prieku par to, ka tieši mūsu pilsētā, kurā atrodas viena no astoņām Latvijas Universitātes reģionālajām filiālēm, ikviens interesents augstskolas 100. jubilejas gadā var iepazīties ar unikālu ceļojošo izstādi un dzirdēt lasījumus, kas var iedvesmot intelektuālās telpas paplašināšanā. Sarīkojumā piedalījās LU Reģionālā centra direktore Gunta Kraģe, LU Akadēmiskās bibliotēkas pārstāvji un vietējā sabiedrība.
– Zinu, cik katrai pilsētai, tās izaugsmei, attīstībai un pilnasinīgai dzīvei nozīmīga augstskolas klātbūtne, – uzsvēra Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs. – Esmu studējis Vidzemes Augstskolā un zinu, ko tā dod Valmierai. Tāpēc esmu lepns, ka pie mums, Madonā, ir Latvijas Universitāte, ka to jūtam ar studentu skaita palielināšanos, jaunu programmu piedāvājumu un dažādām aktivitātēm. Mūsu uzdevums ir ņemt visu piedāvāto pretim!
Zinātniskie lasījumi
Klātesošie noklausījās LU Akadēmiskās bibliotēkas direktores Ventas Koceres stāstījumu par J. K. Broces devumu Latvijas novadpētniecībā un izpilddirektora Valda Mazuļa lasījumu „J. K. Broces Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcijas digitalizācija". Kā uzzinājām, LU Akadēmiskā bibliotēka veic nozīmīgu darbu kolekcijas popularizēšanā.
J. K. Broces Baltijai veltīto zīmējumu un aprakstu kolekcijas unikalitāte ir daudzpusīgās un visaptverošās vēsturiskās liecības, kurās ar lielu precizitāti attēloti apdzīvoto vietu skati, pilsētu un lauku iedzīvotāji, dažādas tehniskās ierīces, ģerboņi, zīmogi un monētas.
– LU Akadēmiskā bibliotēka ("Bibliotheca Rigensis") ir viena no vecākajām bibliotēkām Eiropā, – uzsvēra iestādes direktore Venta Kocere. – Tā radusies pirms 495 gadiem reformācijas kustības laikā. Daudzi zīmētie objekti un dokumenti laika gaitā gājuši bojā vai pazuduši, un ziņas par tiem saglabājušās vienīgi J. K. Broces kolekcijā – 10 lielformāta sējumos "Sammlung verschiedener Lieflandischer Monumente…", kuru 3130 lappušu tušas zīmējumos, akvareļos, aprakstos un dokumentos ar lielu rūpību un precizitāti fiksēta Latvijas un Igaunijas vēsture. LU Akadēmiskajā bibliotēkā jau izveidots kolekcijas digitālais arhīvs ar augstas kvalitātes elektroniskajiem attēliem, restaurēti bojātie sējumi un izveidota attēlu tiešsaistes datu bāze. 2017. gadā J. K. Broces kolekcija tika iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā".
Dzirdējām arī LU Latvijas vēstures institūta vadošās pētnieces Anetes Karlsones lasījumu „Broces zīmējumi kā avots apģērba vēstures pētniecībā" un LU Madonas filiāles absolventes Žannas Pērkones ieskatu pētījumā par četrus līdz piecus gadus vecu bērnu radošuma veicināšanu.
Pasākuma noslēgumā tika iestādīts ozols graviņā netālu no vides objekta „Lazdu laipa", kas pazīstams no mūsu novadnieces, rakstnieces Ilzes Indrānes romāna ar tādu pašu nosaukumu.
18.10.2019.