Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Meža taka Madonas apkārtnē
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Tilts starp Vidzemi un Zemgali

RŪTA TRUŠELE, latviešu valodas un literatūras skolotāju starpnovadu metodiskās apvienības vadītāja

Autors • 19.10.2015.

Tilts starp Vidzemi un Zemgali
Burtu lielums

Būvēt „pieredzes apmaiņas tiltu" starp Vidzemi un Zemgali 12. oktobrī devās Madonas, Ērgļu, Lubānas un Varakļānu novada 25 latviešu valodas un literatūras skolotājas.

Saņemot ielūgumu uz metodisko semināru Bauskas Valsts ģimnāzijā (līdz 2011. gada 31. augustam – Bauskas 1. vidusskola), tajā varējām lasīt mūsu novadnieka Ulda Ausekļa rindas: „Tur, kur Mūsai ar Mēmeli par abām viens auskars, tur ir Bauska."
Mūsu diena Bauskā sākās ar ekskursiju Rātslaukumā un Rātsnamā. Bauskas Rātsnams 17. gs. bijis lielākais un greznākais rātsnams visā Kurzemes un Zemgales hercogistē. 2011. gadā pabeigta tā rekonstrukcija un tas atguvis pirmatnējo izskatu. Šobrīd Rātsnamā atrodas Bauskas Tūrisma informācijas centrs, tūrisma produkts „Sver un mēri Bauskā", kā arī dzimtsarakstu nodaļas svinīgā zāle. Rātsnamā – mūsu satikšanās ar izcilo Bauskas skolotāju un metodiskās apvienības vadītāju Viju Cerusu.
Tālāk Vija Cerusa mūs veda pa Plūdoņa ielu uz Saules dārzu. Ļoti interesanti, ka Plūdoņa ielas malās pie laternu stabiem izvietoti baneri ar Bauskas Mākslas skolas direktores Mārītes Šulces zīmējumiem, uz kuriem Plūdoņa dzejas rindas, piemēram: „Tā zeme ir mūsu. To nedos vairs svešiem/ Ne zemgals, ne latgals, ne sēlis, ne kūrs."
Saules dārzā atrodas piemineklis Vilim Plūdonim – dzejniekam, pedagogam, mācību grāmatu autoram. Pieminekļa autors Ģirts Burvis; piemineklis atklāts 2014. gada 2. augustā uz Plūdoņa 140. jubileju. Piemineklis? Nē, drīzāk mākslas darbs! Tā izgatavošanā izmantoti dažādu metālu sakausējumi, kas saules gaismā rada interesantu vizuālo efektu, bet pats piemineklis ir veidots kā grāmatas lapa, no kuras iznāk paša dzejnieka figūra, „uz saulaino tāli" izlido gulbis, lapā lasāmi Plūdoņa dzeju fragmenti. Jāpiebilst, ka Vilis Plūdons ir strādājis arī mūsu pusē – Liezērē (1895-1897), kur viņš sastapis savu nākamo dzīvesbiedri.
Tad devāmies uz metodisko semināru Bauskas Valsts ģimnāzijā. Jau pie ārdurvīm mūs sagaidīja skolas direktors Raimonds Žabovs un direktora vietniece metodiskajā jomā Malda Ignatjeva. Pēc rīta kafijas skolas direktors pastāstīja par skolu, arī par ieguvumiem un zaudējumiem pēc Bauskas 1. vidusskolas reorganizācijas.
Tālāk bija piecas ļoti nopietni sagatavotas un saistošas lekcijas: Bauskas Valsts ģimnāzijas metodiķe Malda Ignatjeva stāstīja par Bauskas VĢ nopelniem sadarbības organizēšanā ar citām valsts ģimnāzijām kultūrizglītības aspektā; Bauskas sākumskolas direktora vietniece Inita Nagņibeda atraktīvi parādīja darbošanos ar jaunajām IT; skolas Informācijas centra vadītāja Anda Āne stāstīja un rādīja par Informācijas centra ieguldījumu skolēnu izglītošanā, bet latviešu valodas skolotāja Inese Karūsa dalījās iespaidos par tikko (09.10.2015.) skolā notikušo starptautisko konferenci „Baltu dzīvesziņas atklāsme folklorā". Noslēgumā – Vijas Cerusas uzstāšanās, ko viņa pati nosauca par „metodiskajiem krikumiem", bet mūsu guvums no šiem „krikumiem" – neatsverams.
Zemgaliešu viesmīlība izpaudās arī gardajās pusdienās skolas kafejnīcā, bet brauciena noslēgumā – ekskursija Rundāles pils muzejā.
Izrādījās – tieši tajā dienā mūsu Lubānas kolēģei Aijai Andersonei bija skaista jubileja, un viņa teica, ka brīnišķīgāku dzimšanas dienas dāvanu kā Rundāles pils apskati iedomāties nevar. Lai Aijai un mums visām pārējām brauciena dalībniecēm daudz radošu prieka mirkļu, jo šādi izbraukuma semināri vienmēr iedvesmo!

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px