Latvijas Universitātes Madonas filiāles pārstāvji un viesi uz jaunā studiju gada atklāšanas pasākumu tika aicināti 2. oktobrī. Sakarā ar pandēmijas ierobežojumiem pasākums tika organizēts nelielā lokā pie studiju klātienes vietas –
Madonas pilsētas vidusskolas.
Studijas augstskolas filiāles 1. kursā šogad uzsāk 24 pirmsskolas skolotāji un 14 sporta treneri. Kopumā filiālē studē 147 studenti. Pārējo kursu studentiem lekcijas jau 2. oktobrī notika attālināti.
– Lekcijas klātienē drīkst apmeklēt, uzrādot vakcinācijas sertifikātu vai negatīvu testu, – uzsver LU Madonas filiāles vadītāja Lolita Kostjukova. – Daži docētāji izvēlas savas lekcijas vadīt attālināti, tāpēc arī jaunā studiju gada iesākumā bijām nelielā skaitā – tikai ar pirmkursniekiem, nevis visa studentu saime. Situācija mainās pa dienām, tāpēc visticamāk, ka mācības notiks attālinātā veidā. 2021./2022. studiju gadā uzņēmām divās studiju programmās: pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā „Pirmsskolas skolotājs" uzņemti 24 studenti, seši – no Madonas novada, un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā „Sporta treneris" ar iespēju iegūt vienu no kvalifikācijām – futbola treneris, basketbola treneris vai tenisa treneris – uzņemti 14 studenti. Sagatavošanā ir jaunums, ko, iespējams, piedāvāsim jau nākamā gada rudenī, – kvalifikācija „Volejbola treneris". Šajā studiju gadā programmā „Sporta treneris" no 14 uzņemtajiem tikai viens ir piederīgs Madonas novadam – dzīvo Liezēres pagastā. Kopumā filiālē studē gandrīz 140 studentu, no kuriem 47 studenti 12. decembrī aizstāvēs noslēguma darbu un saņems diplomu par iegūtu 1. līmeņa augstāko izglītību un kvalifikāciju „Pirmsskolas izglītības skolotājs", – informē filiāles vadītāja, piebilstot, ka minētie studenti vēl ir RPIVA studiju programmas absolventi.
Uzrunājot pirmā kursa studentus, „Stars" sastapās ar apņēmības un entuziasma pilnu attieksmi. Katram ir sava motivācija, kāpēc teju viss brīvais laiks turpmāk tiks veltīts studijām, bet visiem Latvijas Universitātes programmu piedāvājums Madonā ir licies saistošs un nepieciešams sava darba, karjeras, pašizglītības vai vēl cita mērķa īstenošanai.
Santa Ansberga izvēlējusies studiju programmu „Pirmsskolas skolotājs". Santa nāk no Madonas novada Dzelzavas pagasta, studē otro reizi, jo ne tik sen pabeidza studijas komercdarbības organizācijas programmā Latvijas Universitātes Alūksnes filiālē.
– Pirms pāris gadiem pabeidzu komercdarbības organizācijas programmu Alūksnē, bet mūsu reģionā mārketings un tirdzniecība, lai strādātu šajā sektorā, nav tik attīstīti, – stāsta Santa.
– Mainoties darba piedāvājumam, pamainoties dzīves apstākļiem, nonācu pie secinājuma, ka ir jāmācās atkal, – komentē Santa Ansberga.
– Paralēli studijām strādāju pirmsskolas nozarē, un studijas, salīdzinoši ar iepriekšējo praksi, man šķiet pat interesantākas, jo ir aktīvāks grupu darbs. Komercdarbībā akcents vairāk tika likts uz individuālo iemaņu attīstīšanu, ar skolotāja profesijas apguvi uzreiz klāt nāk radošais moments. Turklāt tas, ka jau esmu mācījusies Latvijas Universitātē un pārzinu sistēmu, kā studijas darbojas, ļoti daudz palīdz. Līdz ar to man, iespējams, studiju sākums ir salīdzinoši vieglāks.
Līdz šim lekcijas Santa ir apguvusi klātienē, tikai dažas nodarbības ir notikušas attālināti. – Tas pamatā ir atkarīgs no pasniedzēja, prieks, ka beidzamajās sestdienās nodarbības notika Madonā un klātienē, – vēsta studente.
Uz jautājumu, kas īpaši no dzirdētā sagādā prieku, Santa atbild: – Saistošs ir teju viss. Mums notiek lekcijas psiholoģijā un sociālajā sfērā, un dzirdētais kopainā palīdz labāk izprast mūsdienu bērnus. Manā bērnībā viss bija citādāk, attieksme pret bērnu un bērna attieksme pret pieaugušo šodien ir mainījusies, dzirdētais palīdz labāk to saprast un atrast kopīgu valodu. Ir cits laikmets, citas tehnoloģijas, viss bērna uztveri un attīstību ietekmē. Labi ir tas, ka zināšanas uzreiz lieku lietā. Īpaši psiholoģijas nodarbībās uzzināto jau esmu pielietojusi, lai vieglāk un produktīvāk būtu ar bērnu sastrādāties. Saprastais palīdz gadījumos, ja ir problēmas ar uzmanību vai bērniņš nāk no nelabvēlīgas ģimenes, ir adoptētais bērns, kam uztvere jau pati par sevi ir citādāka. Zināšanas atvieglo manu ikdienas darbu.
Vaicāta par to, vai studijām jāgatavojas, vai ir pirmie mājasdarbi, saņemu apstiprinošu atbildi. – Protams, ir jāmācās, mums jau tuvojas pirmais eksāmens sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā, ir daudz mājasdarbu, līdz ar to katru vakaru lasu nepieciešamo literatūru, meklēju materiālus prezentācijām par to, ko varu pielietot ikdienas darbā, lai studijas nebūtu tikai teorijas apguve, – vēsta Santa.
– Mācīšanās patiešām ir daudzveidīga un interesanta. Arī grupas biedri kā jau skolotāji ir atvērtāki. Salīdzinot ar komercdarbības studentu kursu, auditorija ir drošāka, brīvāka, atvērtāka, vieglāk notiek dalīšanās, vienmēr raisās savstarpējas sarunas un diskusijas. Mūs gan uz to arī pasniedzēji mudina. Tēmas tiek izskatītas plaši un padziļināti, daudz tiek stāstīts no dzīves pieredzes, studenti paši liecina par savu darbu, koncentrētā veidā pārrunājam problēmgadījumus no studentu darba gaitām. Katrā ziņā viss notiek pēc būtības un reāli noder katra darbā.
Studiju programma „Pirmsskolas skolotājs" ilgs divus gadus un piecus mēnešus, tā noslēgsies ar kvalifikācijas darba izstrādi un aizstāvēšaanu. – Par kvalifikācijas darba tēmu vēl neesmu aizdomājusies, vēlos apjaust visu piedāvāto mācību priekšmetu saturu, tad no tā, kas tuvāk sirdij un labāk padodas, arī izvēlēšos tēmu nobeiguma darbam, – komentē Santa.
Jautāta, vai ģimene piecieš studijām veltīto laiku, saņemu atbildi, ka tuvinieki pie tā ir pieraduši. – Viņi ir pieraduši, jo mācīšanās ar maziem pārtraukumiem vienmēr bijusi man svarīga. Pirms tam tālmācības profesionālajā centrā pabeidzu trešās kvalifikācijas arodizglītības programmu „Sociālais pedagogs pirmsskolā", tagad ir šī garīgā prakse. Protams, darba ir daudz, bet, kad studijas noslēdzas, jūtu, ka kaut kā būtiska pietrūkst, garīgā izaugsme man ir ļoti vajadzīga, – pamato pirmkursniece. – Studiju process ir ļoti interesants, pie tam var redzēt savu spēju robežas, to, cik daudz vari.
Pieminot studiju maksu, Santa atklāj, ka pati par studijām maksā un ar to viņa ir rēķinājusies: – Ja vēlamies savu dzīvi pacelt, ar to ir jārēķinās. Galu galā maksājam par kvalitāti.
18. oktobrī uz pirmo eksāmenu studente dosies ar vēsu prātu: – Eksāmenu pieredze man ir, līdz ar to visu uztveru salīdzinoši mierīgi, bez pārlieka uztraukuma.
Daiga Mičāne pēc profesijas ir pavāre, bet arī viņa studē studiju programmas „Pirmsskolas skolotājs" 1. kursā. Daiga nāk no Varakļāniem un nākotnē vēlas organizēt nometnes bērniem savā pilsētā.
– Strādāju savā profesijā, bet doma par studijām radās kovida pirmajā krīzes posmā, kad darba nebija, bija jāsēž mājās. Vēlāk (augustā) no šī aizmetņa doma pārvērtās realitātē, – pasmaida Daiga. – Mani interesē bērnu nometņu vadīšana un organizēšana, ceru kādreiz pie tā nonākt. Man pašai ir divi mazi bērni, un, tā kā Varakļānos nometņu piedāvājuma nav, savus bērnus vasarā esmu vedusi uz Jēkabpili un Rēzekni. Tas vecākus nedaudz apgrūtina, tāpēc domāju, ka varētu ko līdzīgu nākotnē organizēt tepat pie mums. Man patīk saviem bērniem organizēt interesantas dzimšanas dienas, pasākumus, esmu ar šo jomu iepazinusies un augstskolā vēlos zināšanas nostiprināt un padziļināt.
Lekcijas Daiga apmeklē tiešsaistē, priecājas par kvalitāti un atbalstu:
– Man tās ir pirmās daļēji attālinātās mācības, ar programmām un datoriem līdz šim biju uz „jūs". Esmu gandarīta par filiāles vadītājas iedrošinājumu un atbalstu. Lekcijas ir aizraujošas, pat nemanu, kad tiešsaistē tās jau ir beigušās. Viss ir normāli, pagaidām izskatās, ka studēšana man sanāks. Pasniedzēji ir pretimnākoši, esmu ļoti apmierināta. Arī savā starpā esam draudzīgas un cita citu atbalstām.
Vaicāta par ģimenes organizēšanu, Daiga neslēpj, ka katru sestdienu bērni dodas pie vecāsmammas un krustmātes, pirmdienas lekcijās mazie ir klātesoši. – Meitai ir pieci gadi, vienā lekcijā bija ļoti jautri – viņa uzvilka Helovīna kostīmu un fonā mūs visus izklaidēja.
Taujāta par mācību maksu, Daiga saka: – Man ir trīsdesmit gadu, neesmu pēc vidusskolas un uz augstskolas budžeta grupām vairs nepretendēju. Līdz ar to rēķinos ar studiju maksu, to neapspriežot. Lekcijās man gandrīz viss ir kā jaunums, jo bērnudārzā nestrādāju. Tagad, kad studijās uzzinu par šo darbu vairāk, novērtēju, kādu darbu veic pirmsskolas skolotāji. Es mājās knapi tieku galā ar diviem bērniem, bērnudārzā skolotājs tiek galā ar 25. Apbrīnojama profesija, ceru, ka man arī kādreiz tā sanāks.
12.10.2021.