Aizvadītajā piektdienā Latvijā notika pedagogu streiks, kurā piedalījās 912 izglītības iestādes, tostarp vispārizglītojošās skolas un pirmsskolas izglītības iestādes, internātskolas, augstskolas un zinātnes iestādes.
Madonas novadā streikam pievienojās 471 pedagogs un darbinieki 25 izglītības iestādēs.
Streiks izpaudās kā darba pārtraukšana uz vienu dienu, atrodoties savā darbavietā, taču nepildot savus tiešos darba pienākumus.
Ierodoties Bērzaunes pagasta pirmsskolas izglītības iestādē „Vārpiņa", „Stars" vispirms sastapa iestādes vadītāju Agritu Plāti. Vadītāja informēja, ka darbavietā ir visi skolotāji un iestādes tehniskie darbinieki, bet uz dārziņu nav atvests neviens audzēknis. Vecākiem bija teikts, ka iestāde šai dienā ir atvērta, bērnus var vest pieskatīšanai, vien skolotājas nevadīs audzēkņiem nodarbības. Vecāki, saprotot un solidarizējoties ar skolotāju centieniem, atraduši veidu, kur šai dienā atstāt savas atvases, un pat tie deviņi bērni, kas nereti dārziņā paliek pa nakti, 27. novembrī bija izņemti.
PII „Vārpiņa" kopumā apmeklē 66 audzēkņi, strādā 13 skolotājas un 12 tehniskie darbinieki. Streikā piedalījās tikai iestādes skolotājas, tehniskie darbinieki strādāja.
Vaicāta, par kādām prasībām streikotāji iestājas, Agrita Plāte atklāja: – Mēs vienmēr esam gribējuši, lai pirmsskolu skolotājiem darba samaksu no sava budžeta maksā valsts. Tagad to dara pašvaldība. Mazākā alga mūsu skolotājiem „uz papīra" ir 420 eiro (summai klāt nāk piemaksa par kvalitātes pakāpi un darba stāžu), augstākā (ar visām piemaksām) ir 482 eiro. Iestājamies par skolotāju darba samaksas paaugstinājumu, jo jaunajā gadā par 10 eiro palielināsies minimālā alga (minimālā alga tiks palielināta līdz 370 eiro. – Aut.), nevar būt tā, ka skolotājām (viņām visām ir augstākā izglītība) darba samaksa tiek pietuvināta minimālajai algai.
Uz jautājumu, vai par dienu, kas pavadīta streikojot, novada pašvaldība skolotājiem neatrēķinās no algas, Agrita Plāte atbildēja pārliecinoši: – Mums jau ir atnācis lēmums no novada domes, ka pašvaldība visiem novadā streikojošajiem skolotājiem par šo dienu darba samaksu neieturēs.
Taujāta, kā vērtē tās skolas un skolotājus, kuri nestreiko (tādas Madonas novadā ir piecas: Mārcienas pamatskola, Dzelzavas pamatskola, J. Simsona Madonas mākslas skola, J. Norviļa Madonas mūzikas skola, Madonas bērnu un jaunatnes sporta skola), Agrita Plāte atzina: – Iespējams, kaut kur vēl pastāv neziņa vai skolotāji neredz tam jēgu. Uzskatu, ka streiks ir nozīmīgs, jo mums, pirmsskolniekiem, jāstrādā arī skolēnu brīvlaikos un vasarās. Piedalīšanās streikā bija brīvprātīga, šis bija brīdinājuma streiks, bērnudārza durvis nebija ciet, mēs tikai aicinājām vecākus rast alternatīvas bērnu pieskatīšanas iespējām.
Atklājot savu personīgo nostāju, Agrita Plāte uzsvēra, ka, protams, iestājas par saviem padotajiem, viņu darba samaksas uzlabojumu. „Atceros skolotāju streiku 1999. gadā, pēc tā īpaši nekas tā arī nemainījās. Toreiz strādāju pamatskolā, streika dienā audzēkņus nemācījām, bet pieskatījām. Lai panāktu rezultātu, manuprāt, vairāk jāstrādā ar „augšām". Turklāt streiks būtu spēcīgāks, ja mēs visi būtu devušies uz Rīgu pie Saeimas nama un tur runājuši ar augstākstāvošām amatpersonām. Paliekot uz vietas, mēs savā ziņā sodījām vecākus un bērnus. Protams, vecāki atrada vietu, kur bērnus atstāt, lai viņi būtu pieskatīti, bet šoreiz manipulējām ar viņiem, kam nevaru piekrist.
Vēloties uzzināt, kāpēc Mārcienas pamatskolas skolotāji streikā nepiedalījās, 27. novembrī apmeklējām arī šo izglītības iestādi. Skolas direktore Aldona Gudrīte vadīja nodarbību 9. klasē un pastāstīja: – Mūsu skola ir lauku skola, kas ir pārmaiņu gaidās – nākamajā mācību gadā strādāsim kā sākumskola. Šobrīd Mārcienas pamatskolā mācās 35 skolēni, nākamgad viņu būs par desmit mazāk. Kopā ar pirmsskolas grupiņu, kurā ir 18 audzēkņu, būsim 44. Esam ļoti maza skola, mūs var aizvērt jebkurā brīdī. Labi apzinos, ka pagastu, kurā skola tiek likvidēta, no kartes pamazām var izdzēst. Skolotāji ir ieinteresēti, lai Mārcienā skola pastāv, lai pagastā saglabājas dzīvība. Jā, mēs atbalstām skolotājus, kuri cīnās par algu pielikumu, jo atbildība starp apkopēju, kas saņem 360 eiro, un mani, kam skolotāja darba likme ir 420 eiro, protams, ir milzīga. Tas nav adekvāti, bet šajā situācijā mēs nevaram pieļaut, ka mūsu intereses stāv augstāk par pārējiem. Lauku vide ir īpaša vide, un Mārcienā vide ir vēl specifiskāka.
Skolas arodorganizācijas vadītāja, lietvede Zanda Buzina piebilda, ka lielākajai daļai no skolas audzēkņu vecākiem darba vispār nav, tāpat iztikas līdzekļu, un viņi vienkārši nesaprastu skolotājus, kas atļaujas protestēt un streikot. „No katrām desmit Mārcienas pagasta ģimenēm deviņās vienam no vecākiem nav darba. Mārcienas kontekstā mēs to darīt nevaram, lai gan iestājamies par izglītības reformu un pārmaiņām sistēmā."
AGRA VECKALNIŅA foto