30. augustā uz tradicionālo tikšanos pirms jaunā mācību gada sākuma Madonas kultūras namā pulcējās novada skolotāju saime.
Uzrunājot pedagogus, Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne uzsvēra, ka šodienas vārds ir klasika: miglaini rīti, rasotas pļavas un bērni, kas drīz piepildīs izglītības iestādes. „Esam noilgojušies pēc skolu jauniešiem, jo viņi ir tie, kas mums dod enerģiju, spēku, tā ir mūsu nākotne. Izglītība ir process. Dzīvojam dinamiskā laikā – mainās pedagogu darba samaksa, notiek skolu tīkla sakārtošana, izmaiņas skars izglītības saturu, pārejot uz kompetencēs balstītu izglītību. Pārmaiņām esam rūdīti, jau zinām, kā stoiciskā mierā ar visu tikt galā. Mums pietiks uzņēmības, nepazaudēsim cerību un būsim optimisti."
Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters piebilda, ka skolotāju augusta konference ir lieliska tradīcija, kur satikties un gūt ko jaunu. „Vasara gan valstiskā mērogā, gan novadā uz vietas izglītības jomā nesusi jaunus notikumus. Pašvaldībai izglītība ir svarīgākā nozare, un tas nav pausts deklaratīvi, bet skatot pašvaldības budžetu. Redzam, ka vairāk nekā 50 procentu no finansējuma pašvaldības budžetā tiek veltīts izglītības jomai. Ar pedagogu algu reformu, ko izjutīsim pēc pirmajiem jūsu darba mēnešiem šajā mācību gadā, labu ieguldījumu izglītības jomas stiprināšanā devusi arī valsts. Jāsaka gan, ka pašvaldībai šie lēmumi prasīs atziņu, kā finansēt jomas, kas saistībā ar valdības lēmumiem prasa papildu finansējumu. Attiecībā uz bērnudārzu pedagogu algām varu teikt, ka iesim uz valdības lēmumos pieļauto augstāko finansējuma līmeni.
Novada domes priekšsēdētājs atgādināja, ka aizvadītajā vasarā notika spraigas diskusijas par izglītības reformu novadā. Šobrīd tai saņemts Izglītības un zinātnes ministrijas saskaņojums, reforma notiks pilsētas skolās, bet skars visu novadu. No trim izglītības iestādēm Madonā paliks divas, pilsētas 1. un 2. vidusskola tiks apvienotas. Mainīsies atrašanās vieta Madonas Valsts ģimnāzijai, skolu infrastruktūras sakārtošanai tiks piesaistīti 4,2-4,3 miljoni eiro. – Lielu ietekmi šis process atstās uz visām novada skolām, – pauda priekšsēdētājs. – Šobrīd vairāk nekā 40 procentu piepildījuma Madonas skolu 1.-9. klasē ir tieši lauku teritorijās deklarētie bērni. Pēc reformas tas mainīsies.
– Piedāvāsim kompensējošos mehānismus, lai lauku bērniem uz vietas būtu pieejama gan ārpusstundu izglītība, gan dažādas sporta aktivitātes,- uzsvēra priekšsēdētājs. – Novada pašvaldībai ir svarīgi, lai pieejamība izglītības pakalpojumam būtu vienmērīga un līdzsvarota. Mainoties situācijai un samazinoties bērnu skaitam, kļūst ekonomiski neloģiski uzturēt skolas ar mazu skolojamo skaitu, tāpēc jāstrādā, lai bērni, kuri var mācīties tuvāk mājām, to arī izvēlas.
Andrejs Ceļapīters minēja, ka vasarā novada pašvaldības teritorijā noticis vēl kāds būtisks pārkārtojums – Barkavas Profesionālā vidusskola apvienojusies ar Jēkabpils Agrobiznesa koledžu. „Novadā ienācis jauns izglītības piedāvājums – pirmā līmeņa augstākā izglītība. Novembrī apvienošanās process būs pabeigts, un tas ir liels pluss mūsu jauniešiem, kas izvēlēsies konkrētās programmas un varēs tās apgūt tuvāk dzīvesvietai.
Tiek turpināts arī uzsāktais ceļš, nodrošinot augstākās izglītības pieejamību Madonā. Gan programmētāji, gan citu jomu speciālisti ar Madonas Augstākās izglītības centra starpniecību var studēt uz vietas. Uzmanību pievērsīsim pieaugušo izglītības jomai, jo pārkvalifikācija, kvalifikācijas celšana ir būtiska. Turklāt šo mērķu īstenošanai var piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus.
Saglabāsim arī tradīcijas, pie kurām esam pieraduši: atbalstu skolēnu ēdināšanā visās novada skolās (no negatīvas bilances savstarpējos norēķinos tāpēc esam atgriezušies pozitīvā: mūsu novada bērni mazākā skaitā mācās citās novada skolās, nekā citu novadu bērni mācās mūsu skolās). Protams, to nosaka arī izglītības iestāžu kvalitatīvais piedāvājums, kas mudina cilvēkus no tālākām vietām mērot ceļu pie mums. Tāpat pārvadājumi būs gan vispārizglītojošā mācību procesa nodrošināšanai, gan ārpusskolas izglītības nodrošināšanai mākslas, mūzikas, sporta skolās un bērnu un jauniešu centra interešu pulciņos."
Jaunajā mācību gadā novada domes priekšsēdētājs skolotājiem vēlēja pozitīvu skatu uz dzīvi, pozitīvu domu vilni nesot arī skolēniem.
Ar skaļiem aplausiem klātesošie novērtēja muzikālo sveicienu, ko sniedza liezēriete Zane Imša. Aizdomāties lika Mūžizglītības un kultūras institūta „Vitae" vadītāja Rolanda Ozola dinamiskā lekcija „Skolotājs un izglītības iestādes organizācijas kultūra". Izmantojot savu personīgo 20 gadu pieredzi, strādājot skolā un izglītības sistēmā, kopā ar auditoriju lektors meklēja atbildes uz jautājumu, kāpēc šodien ir vērts strādāt skolā. Katrai skolai ir kādas raksturīgas iezīmes, kuru dēļ jūtamies šajā vietā kā savējie un piederīgi. Ir situācijas, kurās saprotam, ka vienā skolā atrasties ir patīkami, bet citā nekad konkrētais cilvēks nevēlēsies strādāt. Kas ir tie faktori, kuri veido šo skatījumu? Kāda loma šajā procesā ir skolotājam? Ko var un ko nevar izdarīt skolotājs, lai pats, viņa skolēni un kolēģi justos priecīgi par paveikto? Ar kādām barjerām skolotājs saskaras šajā procesā, un kā tās ir iespējams pārvarēt? Tie bija jautājumi, uz kuriem lekcijas laikā kopīgi tika meklētas atbildes.
Auditoriju uzrunāja arī LIZDA Madonas starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Dace Caune, tika sveikti darba gaitas uzsākušie skolotāji un pedagogi – augstskolu beidzēji.
ŠORUDEN SVEIKTI: Madonas Valsts ģimnāzijā – Ligita Irbe, direktora vietniece audzināšanas jomā. Madonas bērnu un jauniešu centrā – Gunita Kļaviņa, Daugavpils Universitātē ieguvusi profesionālo maģistra grādu izglītības zinātnē un karjeras konsultanta un jaunatnes lietu speciālista kvalifikāciju. Otru specialitāti ieguvusi Liezēres pamatskolas skolotāja Regīna Paegle, Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā gūts maģistra grāds reliģijā un filozofijas, ētikas un kristīgās mācības skolotāja. J. Simsona Madonas mākslas skolā strādāt sākusi skolotāja Aiva Titova, Madonas pilsētas 1. vidusskolā – Sintija Ūzuliņa un Inita Rūka, Lazdonas pamatskolā – Agnese Apīne – ķīmijas skolotāja – un Kristīne Mutore – sociālo zinību skolotāja. Degumnieku pamatskolā strādāt sākusi Hedviga Laura Novika.