Tradicionālā skolotāju augusta konference gadu no gada apliecina to nozīmīgo lomu, kāda ir skolai un tajā strādājošiem cilvēkiem.
Kaut skolotāja profesijas prestižs Latvijā joprojām nav augsts, par ko liecina dažādas aptaujas, tomēr vairums sabiedrības pārstāvju un vidusskolēnu apliecina, ka viņi paši skolotāja darbu vērtē augstu. Skolotāja darba specifika, pienākumu daudzums, reālais laika patēriņš, darba vide, darba sarežģītība un izaicinājumi, ar ko skolotājiem jāsaskaras ikdienas darbā, ir apbrīnas vērti.
Skolotāju augusta konferenci 28. augusta rītā Madonas kultūras namā atklāja Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne, uzsverot, ka jaunā mācību gada sākumu nevar nejust pat cilvēki, kuri nav tieši saistīti ar izglītības jomu. Mācību gada tuvums atbalsojas gan valstī, gan novadā, gan visā sabiedrībā.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs pieļāva, ka atvaļinājumu laiks visiem ir ļāvis uzņemt jaunus spēkus un devis apjautu, kā virzīt skolēnus uz jauniem mērķiem, atrast viņos to īpašo talantu, kas raksturīgs ikkatram. „Novada pašvaldība katru gadu izglītības jomā iegulda apmēram pusi no budžeta līdzekļiem. Taču finansējumam nebūtu nekādas nozīmes, ja nebūtu pedagogu – cilvēku, kas izglītības finansējumu pārvērš rezultātā – mūsu bērnu un jauniešu izglītībā. Tikai tad šai naudai ir vērtība, ja tai pretī ir pedagogu ieguldītais darbs. 2018. gadā Madonas novads kļūs par Latvijas Jauniešu galvaspilsētu. Mūsu jaunieši ir spējīgi uz daudzām lietām, un arī pedagogu darbs ir šī iegūtā statusa rādītājs. Paldies jums visiem!"
Runājot par jauno mācību gadu, Solvita Seržāne akcentēja pārmaiņas kā ikdienas dzīves sastāvdaļu. „Un mēs esam gatavi pieņemt, ka dzīve rit straujāk, rit pārmaiņās. Visas izglītības iestādes novadā ir uzsākušas darbu, lielākas izmaiņas piedzīvojusi Madonas pilsētas vidusskola, apvienojot pilsētas 1. un 2. vidusskolu. Barkavas pamatskolas kolektīvam savukārt pievienojušās pirmsskolas izglītības grupas. Laikā, kad pārmaiņas ir ik uz soļa, gribētu, lai mēs neaizmirstu arī lielākas lietas. Tuvojas Latvijas simtgade, tāpēc iedvesmas pilni parūpēsimies, lai mūsu jaunā paaudze piedzīvotu šo svētku mirkli, lai mēs katrs aizdomātos, ko nākotnē vēlamies savai valstij atstāt."
Par uzsvariem izglītības reformas jeb kompetencēs balstīta mācību satura ieviešanas jomā runāja izglītības nodaļas vadītājas vietniece Sarmīte Jansone. Vispirms gan klātesošajiem tika piedāvāts noskatīties videosižetu, ko sagatavojusi Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru.
Kādi tad būs jaunie uzsvari izglītības jomā? Vairāk tiks domāts par skolēnu sasniedzamo rezultātu, pedagogu sadarbību, satura ziņā septiņās mācību priekšmetu jomās skolēniem tiks mācītas caurviju prasmes, attīstot būtiskās vērtības. – Ikvienam un kopā mums jāpatur prātā atslēgas vārdi – pēctecība, sistēmiskums jeb kopveselums, ko varam attīstīt, strādājot komandā, atbalsta vai sadarbības grupās, un procesā iesaistot arī vecākus, – rezumēja vadītājas vietniece.
Tā kā skolas un pirmsskolas izglītības iestādes gan audzēkņu skaita ziņā, gan piedāvāto programmu ziņā mūsu valstī ir ļoti dažādas, izglītības iestādēm tiek dota lielāka autonomija. Katras pašas skolas atbildībā ir risinājums, kā veidot pedagoģisko sadarbību, lai izvirzītie mērķi un idejas novestu pie vēlamā rezultāta. Lai nepazaudētu skatu uz ikkatru skolēnu, tiks vērā ņemta skolēnu individuālo kompetenču attīstīšana, šīs kompetences stiprinot gan karjeras izglītībā, iekļaujošajā izglītībā, gan darbā ar talantīgajiem skolēniem. Savukārt Latvijas simtgades kontekstā būtiska lieta ir nacionālās identitātes veidošana, atbildības un līdzdalības veicināšana skolēnos. Mācību gads līdz ar to būs bagāts ar daudzām iespējām, kur skolēni varēs izpausties, apgūstot latviskās dzīvesziņas tradīcijas un apliecinot savu redzējumu kultūrizglītībā.
Pedagogiem viņu profesionālajā pilnveidē tiks piedāvāti semināri (pirmais no tiem plānots jau septembrī Cēsīs), labās prakses un pieredzes apmaiņas pasākumi, kā prioritāte izvirzīts mērķis, lai katrā izglītības iestādē veidotos izpratne par to, kā šai mācību iestādē iespējams veiksmīgāk organizēt pedagoģisko sadarbību un darbu komandā.
Sarmīte Jansone atgādināja, ka no Madonas novada izglītības iestādēm jaunās izglītības reformas aprobācijas procesā iesaistījušās divas vienības: Praulienas pagasta pirmsskolas izglītības iestāde „Pasaciņa" un Kalsnavas pamatskola. Līdz ar to skolotāju metodisko apvienību sanāksmēs tiks aicināti minēto iestāžu pārstāvji, lai klātienē dalītos ar pieredzi jaunā izglītības satura apgūšanā.
Saskaņā ar Madonas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības plānu 2016.-2023. gadam turpināsies izmaiņas izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā. Būtisks akcents tam ir finansējuma piesaiste un tā izlietošana.
Konferences laikā tika sveikti skolu pārstāvji, kuri jaunajā mācību gadā darba gaitas sākuši jaunā statusā. Ziedus un kolēģu sveicienus saņēma Madonas pilsētas vidusskolas direktore Inese Strode, Vestienas pamatskolas un Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas skolotāja Daina Ozoliņa, Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas skolotājs Jānis Rijnieks un Liezēres pamatskolas skolotāja, Aronas pagasta pirmsskolas izglītības iestādes „Sprīdītis" skolotāja logopēde Lilita Biķerniece.
Pasākuma viesis – ģimenes psihoterapeite Aina Poiša – pedagogiem stāstīja par dzīves mākslu un veselīgu pašapziņu, par to, kā saglabāt sevī jaunības formulu, kā neizdegt darbā ar skolēniem.
Sveicienus visiem nesa Degumnieku pamatskolas pārstāves, iepriecinot auditoriju ar dziesmu. – Satiekot labus draugus un kolēģus, mums acīs staro prieks, kad dzirdam mūziku, mums priecājas dvēsele, – komentēja pasākuma organizatore Solvita Seržāne.
30.08.2017.