Mūsdienīgā mācību procesā ir jāpalielina skolēnu aktivitāte un patstāvīgā izziņas darbība, kas veicina reālu dzīvesdarbībai nepieciešamu zināšanu apguvi, attīsta radošo domāšanu un pašpieredzi, kā arī audzina pozitīvu attieksmi, aizrautību, interesi mācību un pētnieciskajā izziņā.
Skolēni mācās labāk un ar lielāku interesi, ja patstāvīgi meklē saikni starp nezināmo un jau zināmo, uzdod jautājumus un patstāvīgi rod atbildes uz tiem. Līdz ar to mācību procesā ienāk jaunas darba organizācijas formas un metodes, viena no tām – skolēnu pētnieciskais darbs.
Skolēnu pētnieciskais darbs skolās kļūst arvien populārāks. Gandrīz visās Latvijas vidējās izglītības iestādēs (vidusskolas klasēs) tiek organizēta skolēnu pētnieciskā darbība. Skolas darbībai šajā virzienā jābūt efektīvai, kvalitatīvai un rosinošai, lai skolēni apgūtās pētnieciskās darbības prasmes varētu izmantot savā tālākizglītībā (augstskolās), arī praktiskajā dzīvē. Skolēnu pētnieciskais darbs ir skolēna patstāvīgs darbs, un tā kvalitāte galvenokārt atkarīga no paša skolēna attieksmes. Skolēnu attieksmi var uzlabot, pakāpeniski skolēnus sagatavojot veicamajam darbam.
Uzsākot pētniecisko darbību jau pamatskolā, skolēnam rodas priekšstats par pētniecisko darbu, tā veidošanu. Tādējādi viņam rodas drošības izjūta, pārliecība, kas savukārt ietekmē pētnieciskā darba kvalitāti, izstrādājot darbu vidusskolas klasēs. Skolēna atbalsts, padomdevējs, arī kritiķis pētnieciskā darba izstrādē ir skolotājs – pētnieciskā darba vadītājs. „Domāt es protu labi, man tikai vajag, lai kāds man palīdz iesākt," saka skolēns. Tādēļ būtiska ir skolotāja – pētniecisko darbu vadītāja – un skolēna veiksmīga sadarbība.
Līdz ar to, lai motivētu Madonas rajona skolu skolotājus iesaistīt skolēnus pētnieciskajā darbībā, kā arī pilnveidotu skolotāju – pētniecisko darbu vadītāju – kompetences, Madonas Valsts ģimnāzijā skolēnu pavasara brīvdienās 7. aprīlī projekta „Skolēnu pētniecisko darbu vadītāju kompetenču pilnveide pamatizglītībā Madonas rajonā" ietvaros ar Madonas rajona padomes finansiālu atbalstu notika Metodiskā diena, kurā piedalījās 20 skolotāju no Madonas rajona skolām. Par skolēnu pētnieciskā darba nozīmi pamatizglītībā, kā arī Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pieredzi skolēnu pētniecisko darbu organizēšanā pamatskolas klasēs stāstīja RPIVA docētāja, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktora vietniece izglītības jomā Skaidrīte Ozoliņa. Savukārt Madonas Valsts ģimnāzijas metodiķe Kristīne Lukaševica akcentēja, kādas kompetences nepieciešamas pētniecisko darbu vadītājam, atklāja, vai pamatskolas skolēns vispār ir gatavs veikt pētniecisko darbu, kā arī, balstoties uz Madonas Valsts ģimnāzijas pieredzi, stāstīja par skolēnu pētnieciskā darba vadītāja darbu ar skolēniem. Projekta ietvaros izstrādāti arī metodiskie materiāli darbam ar skolēniem.
Kā projekta turpinājums 30. aprīlī plānots Madonas rajona 7.-9. klašu skolēnu pētniecisko darbu konkursa noslēgums. Konkursam pieteikti 15 skolēnu darbi – pa diviem darbiem no Ērgļu vidusskolas, Kusas pamatskolas, Varakļānu vidusskolas, viens darbs – Praulienas pamatskolas, Cesvaines vidusskolas un Madonas Valsts ģimnāzijas. Aktīvi pārstāvēta Liezēres pamatskola (3 darbi) un Ļaudonas vidusskola (3 darbi). Šobrīd notiek skolēnu pētījumu izvērtēšana, bet vēl priekšā pašu skolēnu darbs – paveiktā prezentēšana.
Un kā padoms, uzmundrinājums gan skolotājiem, kas rosina skolēnus uzsākt pētniecisko darbu, gan skolēniem, kas ar interesi izstrādā pētījumus, lai ir Senekas vārdi: „Alga par labu darbu ir pats šis darbs."
Autore: KRISTĪNE LUKAŠEVICA,
Madonas Valsts ģimnāzijas
izglītības metodiķe