Jūnijā Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas filiālē – bērnu bibliotēkā "Vecliepājas rūķis" varēja skatīt Satversmes tiesas veidoto ceļojošo izstādi "Satversme skolēnu acīm".
Izstādē bija apkopoti skolēnu zīmējumi par pamattiesībām un domrakstu citāti par Latvijas Republikas Satversmes nākamajiem 100 gadiem. Skolēni savos darbos pauduši ideju, ka Satversmei jāiet līdzi laikam, caur bērnu darbiem izskan dzimtenes mīlestība un patriotisms.
Izstādē atklāts konkursantu devums
Latvijas skolēnu darbi tika iesūtīti Satversmes tiesas izsludinātajā konkursā, kas 2018./2019. mācību gadā tika organizēts par godu Satversmes pieņemšanas 97. gadadienai. Satversmes tiesa skolēnu konkursu par Satversmi rīkoja otro gadu un konkurss turpināsies vēl trīs gadus.
Aizvadītajā posmā dalību konkursā pieteica 82 skolas no visiem Latvijas reģioniem, arī mūsu puses mācību iestādes. Kopumā Satversmes
tiesā tika saņemti 307 skolēnu darbi.
6. klašu skolēni iesūtīja zīmējumus par tēmu "Manas pamattiesības Satversmē", savukārt 9. un 12. klašu skolēni rakstīja domrakstus "Latvijas Satversmes nākamie simts gadi".
Darbu izstādē apkopoti 46 zīmējumi un 12 skolēnu radošo domrakstu citāti. Izstādes vajadzībām pievienots arī izstādes katalogs, kurā skatāmi ne tikai zīmējumi, bet arī pilnā garumā lasāmi atlasītie domraksti.
Jāpiebilst, ka tā bija Satversmes tiesas otrā veidotā izstāde, kurā izmantoti konkursā iesūtītie skolēnu darbi. Pērn visa gada garumā vairākās Latvijas pilsētu bibliotēkās varēja apskatīt ceļojošo izstādi "Mana Satversme" ar pirmā konkursa ražu.
Labāko vidū – Madonas skolēni
Kā minēju, skolēnu zīmējumu un domrakstu konkursu Satversmes tiesa organizēja atkārtoti, un tās darbinieki bija gandarīti, ka šogad dalībnieku skaits bija audzis. Jo īpašs prieks, ka dalībai pieteikto skolu atsaucība pieauga par trīsdesmit četrām mācību iestādēm.
Atbilstoši konkursa nolikumam vērtēšanas komisija, kurā tika apvienoti visi Satversmes tiesas tiesneši, iepazinās ar iesūtītajiem darbiem un lēma par uzvarētājiem. Gandarījums, ka domrakstu konkursā "Latvijas Satversmes nākamie simts gadi" 9. klašu grupā godalgotas vietas ieguva mūsu pilsētas skolēni: 1. vietā ierindojās Madonas pilsētas vidusskolas skolniece Sabīne Siņicina, bet 2. vieta tika piešķirta Madonas pilsētas vidusskolas skolēnam Edvardam Rudzītim, abu skolotāja – Sandra Šimkēviča.
Skaists apbalvošanas brīdis
Kā apliecina Madonas pilsētas vidusskolas skolotāja Sandra Šimkēviča, konkursa noslēguma ceremonija un bērnu apbalvošana notika visaugstākajā līmenī. Īsts svētku mirklis tas bija gan audzēkņiem, gan viņu pedagogiem. Notika filmēšana un fotografēšana, 1. vietas ieguvējai 9. klašu grupā Sabīnei Siņicinai bija iespēja uzdot jautājumu televīzijas spēles „Gudrs, vēl gudrāks" dalībniekiem.
Pedagogi neslēpa, ka konkurss viņu audzēkņiem licis interesēties par mūsu valsts pamatiem, par valstī notiekošo un šādā veidā bērnos veidojas patriotisms. Satversmes tiesas pārstāvji savukārt atzina: – Ja Satversmei būtu dvēsele, tā šodien smaidītu.
– Prieks, ka skolēni apzinās –
nākamajos gados galvenais ir mainīties pašam cilvēkam, Latvijas iedzīvotājam, – komentēja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele. – Un svarīgi dzīvot atbilstoši jau esošajā Satversmē ietvertajām vērtībām – tiesiskumam, godīgumam, darba tikumam.
Piebildīšu, ka skolēnu darbu ceļojošās izstāde un buklets, lai skolēnu veikumu varētu atrādīt plašākai sabiedrībai Latvijas reģionos, turpinās savu gaitu. Septembrī skolu audzēkņiem tiks izsludināts Satversmes tiesas organizētais trešais darbu konkurss.
Domraksts "Latvijas Satversmes nākamie 100 gadi"
Rudenīgs, bet silts darbadienas vakars. Gaidāmajam vēstures kontroldarbam gatavojos parkā uz soliņa. Pie sevis atkārtoju faktus par Latvijas dibināšanu, pirmo Saeimu un tolaik paveikto. Tikmēr blakus apsēdās sirmgalve, taču turpināju čukstus pie sevis atkārtot vielu: „Satversme ir…"
„Mūsu valsts pamatlikums," svešiniece smaidot noteica.
„Jā, nupat grasījos to teikt," atsmaidīju pretī. „Vai zināt, kāpēc Satversme ir nepieciešama un kā tā radās?"
„Vai tu spēj iedomāties valsti bez likumiem?" viņa, draudzīgi piemiegdama ar aci, vaicāja. „Pirms aptuveni 100 gadiem latvieši nolēma dibināt valsti. Mūsu tautai paveicies ar spēku un gudrību, kas mums dota, tāpēc daļa sevi pierādīja kaujas laukā, bet gudrākie prāti vāca folkloru, radīja jaunus literāros darbus un izstrādāja Satversmi. Visi vēlējās, lai Latvija ir brīva un patstāvīga valsts."
Turpināju tincināt: „Kāpēc Satversme tik ilgi nav mainījusies?"
„Nevarētu teikt, ka tā pilnībā nav mainījusies," svešiniece paskaidroja, „gadu gaitā ir veikti dažādi grozījumi, bet tās būtība palikusi tāda pati. Tas ir kā vēl viens mūsu tautas mākslas darbs, bez kura mūsu valsts nebūtu tāda kā tagad. To radījuši latvieši, kuri patiesi mīlēja Latviju un rūpējās par tās nākotni. Taču Satversmes un mūsu dzimtenes liktenis ir tavās un tavu vienaudžu rokās."
Vēroju tālos mākoņus debesīs. Tie izskatījās tikpat noslēpumaini un neparedzami kā nākamie 100 gadi. Ir pāragri spriest, vai tie nesīs sauli vai lietu, taču, lai kas arī notiktu, es vienmēr būšu latviete, un mans pienākums ir sargāt savu dzimteni.
„Vēlos, lai Latvijas valsts valoda vienmēr būtu tikai latviešu valoda, lai mastā vienmēr plīvotu sarkanbaltsarkanais karogs, lai arī pēc 100 gadiem mums būtu tiesības uz vārda brīvību, īpašumu un izglītību, gluži kā šodien. Tas viss minēts Satversmē, un es darīšu visu, kas manos spēkos, lai tā būtu vienmēr," pavēstīju.
Satversme ir un būs godīga pret mums un mūsu valsti vienmēr. Vai mēs būsim godīgi pret sevi, citiem un dzimto zemi – tā jau ir pašu izvēle.
Sabīne Siņicina (9. kl.) (Darbs godalgots – 1. vieta valstī – Latvijas Republikas Satversmes tiesas rīkotajā radošo darbu konkursā.)
12.07.2019.