Madonas novada pašvaldības domes 28. aprīļa sēdē pieņemtais lēmums, kas iezīmē izglītības iestāžu tīkla reorganizāciju Madonas novadā, jau ir radījis viļņošanos skolu vidē, par ko liecina arī Madonas pilsētas 2. vidusskolas kolektīva aicinājums uz piketu 1. jūnijā.
Plānots, ka pārmaiņas skars ne vien Madonas pilsētas 2. vidusskolu un Madonas Valsts ģimnāziju, ar kuru direktoru viedokli lasītājus iepazīstinājām laikraksta 8. maija numurā, bet arī Madonas pilsētas 1. vidusskolu un Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolu.
Starp dzirnakmeņiem
Madonas pilsētas 1. vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Rudīte Zauska, paužot savu viedokli „Staram", atzina, ka šajā brīdī plānoto pārmaiņu iznākumā 1. vidusskolu var uzskatīt gan par ieguvēju, gan zaudētāju.
– Mēs nezinām, kurā brīdī situācija var pagriezties par sliktu vai – gluži pretēji – uz labu. Esam kā starp diviem dzirnakmeņiem. No malas raugoties, šķiet, ka esam ieguvēji, jo, skolām apvienojoties, mācību iestādē palielinās skolēnu skaits, taču, sīkāk paanalizējot klašu telpu daudzumu un arī to skolēnu skaitu, kuri varētu mācīties 1. vidusskolas ēkā, liekas, ka tomēr esam zaudētāji. Jau šobrīd, pēc 2004. gadā veiktās renovācijas, kad skolai piebūvēja trešo stāvu, esam paplašinājuši tehnoloģiju, valodu kabinetus. Esam iekārtojuši otro sporta zāli sākumskolai, paplašinājuši bibliotēku. Telpas ir noslogotas. Ja ēkā mācības uzsāk vēl 300 Madonas pilsētas 2. vidusskolas skolēnu, jārēķinās, ka skolēnu skaits klasēs jāpalielina no aptuveni 25 bērniem līdz 30 skolēniem. Tas noteikti ir mīnuss gan skolēniem, kam jāmācās lielākā saspiestībā, gan pedagogiem, kuru apmācāmo skolēnu skaits klasē faktiski palielinās par vienu lauku pamatskolas klasi. Tādējādi ilgtermiņā pasliktināsies mācību kvalitāte, kas ir pretrunā ar valsts izglītības prioritātēm.
Jāatzīst, ka situācija ar domes jautājumiem un lēmumiem, kas skar mūs, ir interesenta, jo par tiem uzzinām vienīgi tad, ja kāds garām skrienot ko pasaka. Parasti izglītības jomu skarošie jautājumi domes sēdēs tiek iekļauti kā informatīvie, un arī to formulējums nereti ir maldinošs.
Nevaru noliegt, ka virziens, kādā dome vēlas iet, ir nedaudz ar pozitīvu iezīmi, taču – no otras puses – es saprotu arī situāciju, kādā šobrīd atrodas 2. vidusskolas skolotāji, kam tiek pateikts, ka pēc gada viņu skola tiek apvienota ar citu skolu. Skolotājiem tiek sacīts, ka viņi neko nezaudēs, taču mēs labi saprotam, ka kaut kas tomēr tiks zaudēts, jo situācija būs šāda – vai nu trim pedagogiem būs jāstrādā nelielās klasēs, vai diviem pedagogiem – pārpildītās, – norādīja Rudīte Zauska, piebilstot, ka neskaidrību skolēnos, viņu vecākos un skolas personālā raisa arī tas, ka 28. aprīļa domes lēmumā skaidri nav pateikts, kādas pārmaiņas skars skolas, jo lēmumā ir runāts vien par Madonas novada pašvaldības specifiskā atbalsta mērķa „Modernizēt vispārējās izglītības iestādes" ietvaros plānotajām investīcijām.
– Mēs vēlētos lielāku precizitāti un skaidrību, tostarp arī konkrētu iecerēto pasākumu plānu, kurš tiktu apspriests pirms tā apstiprināšanas, nevis pēc tam, lai skolas redzētu, kādi pasākumi un kādā termiņā attieksies uz katru no mācību iestādēm. Par šiem pasākumiem arī plašāk būtu jādiskutē ar sabiedrību. Piedaloties dažādās diskusijās, tā vien šķiet, ka pedagogiem un lēmējvarai ir atšķirīgs viedoklis par izglītības kvalitāti. Tika izvēlēts arī „labs" brīdis, kad skolu reorganizācijas jautājumu aktualizēt, – pirmseksāmenu laiks, kad skolas personālam ir lielākā noslogotība, – uzsvēra Rudīte Zauska, paužot cerību, ka, sadarbojoties skolu pārstāvjiem, vecākiem un deputātiem, tomēr tiks rasts labākais risinājums.
Statusa maiņa radītu negatīvas sekas
Līdztekus plānotajām izmaiņām Madonas pilsētas vidējās izglītības iestādēs novada domes 28. aprīļa lēmums paredz pārmaiņas arī saistībā ar Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolu. Paredzēts, ka mācību iestādes statuss tuvākajos gados mainīsies no vidusskolas uz pamatskolu. Vidusskolas direktors Guntis Lazda sarunā „Staram" atzina, ka skolu tīkla optimizācija novadā ir bijis aktuāls jautājums jau ilgāku laiku, taču to, kāda ir pašvaldības motivācija mainīt statusu viņa vadītajai skolai, direktors īsti nespēja saskatīt.
– Šī motivācija nav saprotama nedz skolēniem, nedz viņu vecākiem, kas iepazinās ar domes lēmumu, nedz arī vidusskolas pedagogiem un administrācijai. Ikvienas reformas pamatā ir jābūt izglītības kvalitātes uzlabošanai. Pēc trim direktora amatā nostrādātiem gadiem varu teikt tikai vienu – īstenojoties šādam scenārijam, tas var tikai palielināt sociālo nevienlīdzību, kas, salīdzinot pilsētu un lauku pagastus, jau tā ir visai izteikta, – savā redzējumā dalījās Guntis Lazda.
Kā viens no argumentiem pārmaiņu nepieciešamībai ir minēta skolēnu skaita samazināšanās, kam Guntis Lazda viņa vadītās mācību iestādes gadījumā nevēlējās piekrist.
– Tai prognozei ar skolēnu skaita samazinājumu uz 2023. gadu, kas atspoguļojās domes lēmumā, vajadzēja īstenoties jau iepriekšējos trijos gados, taču tā nav noticis. 2010. gadā skolā mācījās 140 skolēnu. Šo gadu laikā skaits nav samazinājies, bet – gluži pretēji – pieaudzis līdz 178 skolēniem, kuri vidusskolā mācās šajā mācību gadā, kas nav slikts rādītājs, salīdzinot ar pārējām lauku vidusskolām. Ja tendence rādītu, ka skolēnu skaits samazinās, varētu diskutēt par pārmaiņām. Mazsvarīgs jautājums, izvērtējot mūsu skolu, ir arī fakts, ka vidusskola pērn izgāja akreditāciju uz sešiem gadiem. Runājot par izglītības kvalitāti, mūsu vidusskolēnu centralizēto eksāmenu vērtējums atbilst vidējam vērtējumam starp lauku vidusskolām vai pat ir augstāks. Skolēni aktīvi un ar labiem panākumiem piedalās mācību olimpiādēs un konkursos. Atbalstām arī talantīgāko skolēnu virzīšanu uz Madonas Valsts ģimnāziju. Vēlos vērst uzmanību arī uz kādu svarīgu jautājumu, kas saistīts ar jau minēto sociālo nevienlīdzību. Lauku skolās mācās daudz skolēnu, kuri dažādu apstākļu dēļ nevar aiziet mācīties nedz uz Madonas skolām, nedz tuvākajām profesionālās izglītības iestādēm, līdz ar to, ja mūsu skolai vairs nebūs vidusskolas posma, rodas jautājums – kas ar šiem bērniem notiks tālāk? – vaicāja vidusskolas direktors.
Guntis Lazda piebilst, ka no tiem skolēniem, kuri pēdējos gados absolvējuši vidusskolu, nav neviena, kurš bezdarbībā klīstu pa Ļaudonas ielām, jo teju visi turpina izglītību augstākajās izglītības iestādēs vai arī koledžās (trīs absolventi šobrīd strādā).
Guntis Lazda arī nebija pārliecināts, ka skolas statusa maiņa ļaus gūt līdzekļu ekonomiju.
– A. Eglīša Ļaudonas vidusskolas ēka savulaik tika celta kā vidusskola, un tās plānojums mums neatļauj noslēgt ēkas trešo stāvu, jo tajā atrodas gan fizikas, gan ķīmijas kabinets, līdz ar to nedz uz elektrību, nedz siltumapgādi ietaupīt nevarēs. Runājot par līdzekļiem, aktualizēts ir arī jautājums par 94 000 eiro, kas varētu tikt izlietoti ergonomiskas mācību vides izveidei, kā arī sporta zāles un sporta laukuma sakārtošanai. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, IZM plānošanas dokumentos šie līdzekļi (atšķirībā no vidusskolām un valsts ģimnāzijām) nav iestrādāti, un mana prognoze ir – netiks, līdz ar to arī šī potenciālā „burkāna" mūsu gadījumā pagaidām nav. Tas ir vien Latvijas pašvaldību vadītāju ierosinājums. Manuprāt, pašvaldībai kā skolas dibinātājai jebkurā situācijā ir jārūpējas, lai ikvienā no skolām, neatkarīgi no to statusa, būtu atrisināti jautājumi par dabaszinātņu kabinetiem, sporta laukumiem un sporta zālēm, – uzsvēra Guntis Lazda.
Vaicāts, vai tuvākajos gados izdosies atbilstīgi IZM veidotajiem priekšrakstiem nokomplektēt vidusskolas posma klases, vidusskolas direktors atzina, ka skolas attīstības programmā paredzēts skolēnu skaita palielinājums līdz 200 skolēniem un to ir plānots izpildīt.
– Palielinājumu mēs saskatām nevis saistībā ar dabaszinību programmu, kas varbūt īstenosies nākotnē, bet gan sporta programmu. Tā jau šodien dod pozitīvu rezultātu. Pateicoties sporta, konkrētāk – volejbola, novirzienam, uz vidusskolu jau ir atnākuši 10 skolēni, tostarp no citiem novadiem, kas ir ieguvums pašvaldībai, jo par šiem skolēniem tiek saņemts finansējums. Šis ir virziens, kurā es kā mācību iestādes vadītājs redzu vidusskolas attīstību un turpmāku skolēnu skaita pieaugumu, kas ļautu sasniegt 200 skolēnu. Par prognozēm, kas veidotas uz 2023. gadu, neņemos spriest, jo to, kas notiks pēc astoņiem gadiem, ir ļoti grūti prognozēt, – papildināja skolas direktors.
Guntis Lazda akcentēja, ka rezonanse domes lēmumam Ļaudonā ir jūtama jau šobrīd, un neizslēdza, ka tas var radīt negatīvas sekas.
– Šis lēmums dara bažīgus skolēnus un viņu vecākus, tādēļ neizslēdzu iespēju, ka tas atsauksies uz klašu komplektāciju nākamajam mācību gadam. Pieļauju, ka daži vecāki, kuru bērni būtu izvēlējušies mūsu skolu, ir sākuši šaubīties par vidusskolas iespējām izglītības programmu turpināt ilgtermiņā. Kā iestādes vadītājs esmu pārliecināts, ka vidusskolas statusu saglabāt izdosies. Raugoties uz iecerēto reformu, aicinu pašvaldību raudzīties ne tik daudz uz 94 000 eiro, kuru, kā jau minēju, iespējams, pat nebūs, bet gan vairāk domāt par cilvēkiem un to, kas ar viņiem notiks, ja skolas statuss mainīsies. Kas notiks ar skolēniem? Kas notiks ar skolotājiem, kuriem vairs nepietiks kontaktstundu? Jau tagad ir vērojama skolēnu aizplūšana uz novada centra skolām, tas skar arī mūsu izglītības iestādi, un, vidusskolai kļūstot par pamatskolu, šī tendence tikai pastiprināsies. Savulaik līdztekus labajam domes lēmumam par brīvpusdienām pašvaldībai daudz pārdomātāk bija jāpieņem lēmums par ceļa izdevumu apmaksu skolēniem. Ļoti iespējams, ka tad arī lauku pamatskolās skolēnu skaits procentuāli būtu lielāks, – savu viedokli pauda Guntis Lazda.