Ērgļu vidusskolā šajā mācību gadā mācās 223 skolēni: 1.-6. klašu grupā skolojas 111 audzēkņi, 7.-12. klašu grupā mācās 112 skolēni. Kā rit mācību darbs epidemioloģiskās drošības pasākumu „Covid-19" infekcijas izplatības ierobežošanai laikā, vaicāju skolas vadībai.
– Kā valdība ir noteikusi, tā arī notiek: Ērgļu vidusskolas 7.-12. klašu skolēni strādā attālināti, 1.-6. klases – klātienē, – komentē Ērgļu vidusskolas direktore Inese Šaudiņa. – Mums ir iepriekšējā mācību gada pieredze, bet daudzas lietas nākas risināt pa jaunam.
Šobrīd ir atšķirīga situācija
Pavasarī tuvojās mācību gada noslēgums, un attālināti skolas Latvijā strādāja apmēram divus mēnešus, pašlaik situācija ir neskaidra un nav zināms, cik ilgi 7.-12. klašu skolēniem būs jāmācās attālināti.
– Saviem skolotājiem arvien vairāk lūdzam izmantot tiešsaistes stundas Zoom platformā, viņi mācās un to pamazām dara, – vēsta Inese Šaudiņa. – Pirmā nedēļa pēc brīvlaika pagāja atšķirīgi – dažs skolotājs vecāko klašu posmā vairāk strādāja ar darba lapām, cits ļoti kvalitatīvas mācību stundas nodrošināja Zoom platformā. Šonedēļ un turpmāk uzsvaru liksim uz to, lai pedagogi strādātu tiešsaistē. Skolas mācību pārzine Maiga Picka ir lielisks piemērs šādam darbam – es pati skatījos, kā viņa vada stundu Zoom platformā, izmantojot interaktīvo tāfeli, savu klātbūtni un skolēnu klātbūtni tiešsaistē. Likās – normāla mācību stunda, kurā audzēkņi sēž solos un vēro, kā skolotāja pie tāfeles skaidro jauno vielu. Tai pašā laikā skolēni atradās savās mājās, bet skolotāja – skolas matemātikas kabinetā. Skanēja jautājumi, atbildes – skaidrojums tam, ko audzēkņi aplūkojamajā tēmā nesaprot.
Par ierīcēm un interneta ātrumu
Uz jautājumu, vai ar informācijas nesējiem skolēni ir nodrošināti, vai interneta pārklājums ir stabils, direktore atbild: – Dators, planšete vai viedtālrunis ir katram, bet par interneta ātrumu varam debatēt. Izglītības un zinātnes ministrija solīja, ka tā nodrošinās „vidējās jūdzes" pieslēgumu, kas varētu būt optiskais kabelis, lai interneta darbība skolās tiktu paātrināta.
Sadarbībā ar Satiksmes ministriju ministrija patiešām meklē risinājumus interneta pieslēguma un jaudas palielināšanai atsevišķās izglītības iestādēs. Latvijas Valsts radio un televīzijas centra projektā „Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās" ir rasta iespēja pārdalīt papildus piešķirto Eiropas Savienības fondu finansējumu 2,5 miljonu eiro apmērā, lai vispārējās izglītības iestādēm izbūvētu „vidējās jūdzes" optiskā tīkla infrastruktūru. Šo investīciju mērķis ir stiprināt vispārējās izglītības iestādes ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem. Tā kā no 2020. gada septembra pamatizglītības un vidējās izglītības posmā tika uzsākta pilnveidotā mācību satura īstenošana, izglītības iestāžu nodrošinājums ar nepieciešamajiem resursiem mūsdienīgam mācību procesam ir jo īpaši svarīgs.
– Mēs priecātos, ja ministrija šo procesu aizvestu līdz galam un Ērgļu vidusskolā būtu optiskais pieslēgums, – atzīst Inese Šaudiņa. – Tad mēs varētu daudz brīvāk organizēt mācību stundas tiešsaistē. Pagaidām interneta pieslēguma ātrums ir mainīgs – ir skolotāji, kuri saka, ka internets ir lēns, un tas pārsvarā bijis klātienes darbā ar 5., 6. klases audzēkņiem.
Direktore piebilst, ka vairāku skolēnu vecāki bez tam lūguši nodrošināt ģimenes ar jaudīgākiem datoriem.
Problēma kompetenču pieejas sakarā
– Problēma radusies arī kompetenču pieejas sakarā, – turpina Inese Šaudiņa. – Ērgļu vidusskolā skolēni mācās inženierzinātnes, viņiem jāveic praktiskie darbi, jābūvē torņi, pielietojot projektēšanu, un tas ir klātienes process, – raksturo iestādes vadītāja. – Skolotāji šo darbu, protams, pārnesuši attālinātajā režīmā, bet vecākiem uzreiz ir jautājumi – kur ņemt materiālus, kā to nodrošināt, un skolotājiem ir jāskaidro, jāpamato, jālūdz atbalstīt, kas aizņem laiku un ir liels apgrūtinājums.
Vissarežģītāk ir skolotājiem, kas māca 1.-6. klašu posmā un kam ir stundas arī 7.-12. klašu posmā. Tas nozīmē, ka skolotājs uz atsevišķām stundām ir skolā, lai komunicētu klātienē, bet dažas mācību stundas viņš vecāko klašu audzēkņiem vada no datora attālinātā režīmā. Skolotāja darbu no mājām mēs atbalstām kovida iespējamā apdraudējuma dēļ, bet mājās skolotājam jārēķinās tikai ar saviem personīgajiem resursiem. Katrā ziņā šai laikā pedagogi ir ļoti neapskaužamā situācijā, – komentē direktore.
Klātienes darbs nerit tik gludi
Klātienes darbs skolā norit bez sejas maskām, protams, ir prasība, lai skolēni un skolotāji mācību iestādē ierastos veseli, lai viņiem nav paaugstinātas temperatūras.
– Piektdien mums skolā nebija trīs skolotāju, jo viņiem bija augšējo elpceļu iekaisuma pazīmes. Dzirdot situācijas, ar kādām nācies sastapties citās Latvijas skolās, šo skolotāju rīcība ir atbalstāma, bet līdz ar to mācību procesu tas sarežģī. Audzēkņi ir skolā, un pat tad, ja skolotājs dod savu izstrādāto materiālu attālināti, mums ir jānodrošina šo klašu uzraudzība.
Vecākiem dota iespēja izvēlēties
Jautāta par sabiedrībā izskanējušo domu, ka vecāki varētu izvēlēties, vai bērns 1.-6. klašu posmā skolu apmeklē vai mācās attālināti, direktore stāsta: – Vecāki jau to var darīt, jo pēc pašreizējiem noteikumiem ir apstiprināta mājmācība, kad vecāki 1.-6. klašu posmā uzņemas atbildību par skolēna mācību rezultātiem. (Mājmācībā vecāki sniedz izglītības pakalpojumu, skola atbalsta ar konsultācijām vai metodiskajiem materiāliem. Pēc 3. un 6. klases skolēni kārto valsts noteiktos diagnosticējošos darbus. – Aut.) Savukārt „Covid-19" apdraudējuma ietvaros vecāki var rakstīt iesniegumu, ka vēlas, lai viņu bērns mācās attālināti, bet tādā gadījumā vecāku atbildība par bērna sekmēm kļūst lielāka. Pagaidām mums nav neviena iesnieguma no vecākiem, kuri vēlētos izmantot šādu piedāvājumu.
Nenotiek virkne pasākumu
Skolu dzīvē ierasts, ka līdzās mācību darbam tiek veidoti tematiski pasākumi, ko „Covid-19" apdraudējums pašsaprotami izslēdz.
– Mūsu skolā ir skaista tradīcija svinēt Latvijas valsts proklamēšanas svētkus, kas šogad netiks kopīgi svinēti. Tāpat arī Ziemassvētki, visticamāk, visai skolas saimei kopīgi netiks atzīmēti, – nožēlu pauž iestādes direktore. – Ļoti apgrūtināts pašlaik ir darbs interešu izglītībā, tas ir saraustīts un praktiski neiespējams. „Covid-19" neprognozējamā epidemioloģiskā attīstība XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus pārnesa no 2020. gada uz 2021. gada vasaru. Pašlaik ir ziņa, ka svētki notiks nevis Rīgā, Mežaparka estrādē, bet pa Latvijas reģioniem. Mēģinājumos pašlaik atļauts piedalīties tikai vienas klases skolēniem, bet, ja svētkiem gatavojas 1., 2. klases deju kolektīvs, kā kolektīvs lai deju iemācās? Kad bērni varēs sanākt kopā un kad visi vienā kolektīvā varēs dejot, nav zināms.
03.11.2020.