Pavasaris skolās ir piesātināts laiks ar noslēguma ieskaitēm, eksāmeniem un citiem pārbaudījumiem. Tas ir laiks, kad var novērtēt, cik daudz enerģijas ieguldīts mācībām un citām izglītojošām aktivitātēm rudenī un ziemā.
2. aprīlī Madonas rajona direktoru sanāksmē tika pasniegta Valsts jaunatnes iniciatīvu centra pateicība Madonas Valsts ģimnāzijai par veiksmīgu piedalīšanos konkursā „Zenta Mauriņa un mūsdienas". Konkurss notika 2007. gada oktobrī, kad skolu jaunieši varēja piedalīties radošo darbu konkursā „Zenta Mauriņa un mūsdienas" projekta „Zenta Mauriņa Eiropas kultūru dialogā. 110. dzimšanas dienas atcere Latvijā un ārpus Latvijas" ietvaros. 2007. gada nogalē ar Valsts letonikas un Pasaules brīvo latviešu apvienības izglītības padomes atbalstu tika izdots rakstu krājums „Zenta Mauriņa Eiropas kultūru dialogā". Krājumam ir divas daļas. Zinātniskajā daļā sakopoti zinātnieku ziņojumi Letonikas II kongresa sekcijā „Zentai Mauriņai 110. Latviešu rakstniecība Eiropas kultūru dialogā" (2007. gada 30.-31. oktobris). Krājuma otro daļu veido studentu un skolu jauniešu darbi, sākotnēji rakstīti konkursam „Zenta Mauriņa un mūsdienas" (2007. gada oktobris-novembris). Atlasīti jauniešu darbi, kas raksturīgi vairākos aspektos: pētnieciskās intereses; ētiska rakstura pārdomas un empātijas caurstrāvota rakstnieces tekstu uztvere, jauniešu radošie darbi (esejas), kam impulss gūts, lasot un domājot par Zentu Mauriņu.
2007. gada novembrī uz Madonas Valsts ģimnāziju atnāca ziņa, ka krājuma veidotāji piekrīt publicēt 11. klases skolnieces Ingunas Žerbiņas eseju „Mana Zenta Mauriņa". Šajā kopsakarībā aicināju Ingunu uz sarunu.
– Kas tevi rosināja piedalīties eseju konkursā „Zenta Mauriņa un mūsdienas"?
– Latviešu valodas skolotāja Valda Cakule izstāstīja, ka tiem, kas paši vēlas, ir tāda iespēja piedalīties konkursā. Pamatskolas laikā biju lasījusi Zentas Mauriņas esejas, un man patīk piedalīties visādos ar literatūru saistītos pasākumos un konkursos. Šo uztvēru kā vēl vienu iespēju.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 17.04.2008.
Autore: ELĪNA KUPLE
Foto no Ingunas Žerbiņas personīgā arhīva