Līdzās latviskās identitātes, vispārcilvēcisko un tradicionālās ģimenes vērtību sargāšanai Ērgļu bērnudārzā „Pienenīte” ir radīta iekļaujoša vide, lai katrs bērns, darbinieks un vecāks šeit justos labi, droši un pieņemts.
Jau septītajā Sabiedrības integrācijas fonda organizētajā novērtējumā „Dažādībā ir spēks!" kopumā piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – 81 darba devējs, un viņu vidū bija arī „Pienenīte". Piedalīšanās novērtējumā bija veiksmīga – tika saņemtas divas nominācijas.
– Līdzās tradicionālo un ģimenes vērtību sargāšanai, mēs savā bērnudārzā esam radījuši iekļaujošu vidi, lai katrs bērns, darbinieks un vecāks te justos labi, droši un pieņemts. Izglītības iestāde ikdienā strādā ar dažādām ģimenēm, dažādiem bērniem un arī mūsu kolektīvs sastāv no dažādām ģimenēm. Pienenītes kolektīvs sastāv no visām vecuma grupām – skolēniem, studentiem, jaunajiem vecākiem un daudzbērnu ģimenēm; mums ir darbinieki gan spēka gados, gan seniori, un to es saucu par zelta kolektīvu. Te mijas jaunības enerģija ar gados vecāko kolēģu pieredzi un viedumu, un es nebīstos teikt, ka mūsu vidū ir gan vecie, gan jaunie, jo vārdu vecs es nekādā ziņā neuzskatu par lamuvārdu. Jaunākie kolektīva pārstāvji no vecākajiem gūst pieredzi, viedumu, gudrību, lai turpinātu iesākto. Kāpēc izlēmām piedalīties Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā novērtējumā? Primāri man kā vadītājai ir jārada patīkama vide saviem darbiniekiem, jo tikai tad, ja vide tāda būs un cilvēki tajā jutīsies pieņemti un novērtēti, viņi gribēs strādāt un ieguldīs savu īsto potenciālu. Šomēnes aprit divi gadi, kopš vadu „Pienenīti", un es vēlos, lai ikviens darbinieks te justos labi un mīlētu savu darbu, – uzsver bērnudārza vadītāja Everita Elizabete Zaretoka.
Galvenais iestādes uzdevums ir nodrošināt un veidot iekļaujošu vidi pirmsskolā, un te uzsvars nebūt nav tikai uz tiem bērniem, kam nepieciešama speciālā izglītība, bet gan uz katru no 112 bērnudārza audzēkņiem. Ikvienam ir sava jūtu un spēju pasaule, līdz ar to gan bērniem, gan viņu vecākiem jājūt atvašu piederība un iederēšanās, kā arī vērtība. „Pienenītē" katrs mazais ķipars var izbaudīt bezrūpīgu un laimīgu bērnību, ko dārziņš arī nodrošina.
Pieteikties novērtējumam bērnudārza vadītāju pamudināja vēlme stiprināt iekļaujošo vidi un stiprināt savas iestādes vērtības, kas ietvertas arī „Pienenītes" moto – kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai, mazo un lielo cilvēku sirsnīgām attiecībām un harmoniskai videi.
– Lai pieteiktos novērtējumam, nācās aizpildīt vairāk nekā 70 sadaļas, un to iespējams izdarīt tikai tad, ja šajās sadaļās ietvertās lietas ikdienā tiek praktizētas. Tāpat jābūt izstrādātiem iekšējiem dokumentiem, kas nosaka jomas, kas attiecināmas uz iekļaujošo vidi, ģimenēm draudzīgu iestādi un visu ar to saistīto. Man pašai gribējās saprast, vai tas, ko ikdienā īstenojam un darām atbilst iekļaujošai videi, vai es varu šādu vidi kā vadītāja nodrošināt darbiniekiem, vecākiem un bērniem. Bija sadaļas, ko aizpildīt varēja vieglāk. Kāpēc? Jo pirmsskolas izglītības iestāde ir tāda valsts struktūra, kas tiek regulēta no Bērnu tiesību likuma, Darba likuma puses. Bet bija arī tādas sadaļas, kas balstās uz mūsu iestādes iekšēji izstrādātiem dokumentiem. Mums ir savs Ētikas kodekss, ko ne reizi vien pārskatījām, lai saprastu, vai viss atbilst. Tas atgādina par cilvēcības un pieklājības normām attiecībā pret kolēģiem, vecākiem un bērniem, kā arī par to, kā mums ikdienā jāuzvedas un jāizskatās sabiedrībā. Pieteikums ietvēra arī vides pieejamību, kā arī daudzas citas sadaļas, kas parāda, ka esam iekļaujošu vidi veidojoša iestāde. Tas bija ārkārtīgi apjomīgs un laikietilpīgs darbs, kas rezultējās ar divām iegūtām nominācijām – „Dažādībai atvērts darba devējs" un „Ģimenei draudzīga darba vieta". Saņemot zvanu no Sabiedrības integrācijas fonda un uzzinot, ka esam ieguvuši šīs atzinības, pārņēma gandarījums, jo mūsu ieguldītais smagais darbs tika novērtēts. Apzinājāmies, ka šis ieguldījums nav bijis veltīgs. Šādas nominācijas ļauj apstāties un saprast, ka tas, ko darām, nav maz, un to spilgti parādīja skats no malas, kad tikām vērtēti un novērtēti, – pauž „Pienenītes" vadītāja.
Vaicāta, kā ikdienā izdodas sekmīgi ieviest un uzturēt iekļaujošās vides principus, Everita Elizabete Zaretoka neslēpj – iedīgļi meklējami viņas agrākajā darbavietā – „AirBaltic Corporation", kur 8 no 18 te pavadītajiem gadiem viņa bijusi vadītāja savai komandai. „AirBaltic" šajā pašā novērtējumā ieguvusi Zelta statusu, un atvērtība dažādībai jauno sievieti pavada jau kopš laika, kas pavadīts iepriekšējā darbā. Maza ciematiņa pluss ir tas, ka iestādes vadītājs spēj iedziļināties katra darbinieka problēmā, pievērst uzmanību viņu vajadzībām. Savukārt audzinātāji iestādes mazajiem apmeklētājiem ir gluži kā otrie vecāki, esot ikdienā blakus, uzklausot, palīdzot, atbalstot. Nenovērtējams ir „Pienenītes" metodiķes un speciālās izglītības skolotājas Lāsmas Vītolas pašaizliedzīgais, nesavtīgais darbs. Viņa ir vienmēr klātesošais virzītājspēks, kas dod padomus jebkurā ar pedagoģiju un metodiku saistītā jautājumā. Lielu lomu spēlē arī regulārās sapulces, kuru ietvaros tiek pārrunāti aktuālie darba jautājumi, meklētas idejas un risinājumi.
– Izstrādātās vadlīnijas nav nekā vērtas, ja iestādes vadītājā un darbiniekos nav cilvēcības. Maza ciemata priekšrocība ir tā, ka mēs zinām katru ģimeni un varam iedziļināties ikvienā problēmā, jautājumā. Mums ir laiks cits citam, un tieši laiks ir atslēgas vārds. Lielu paldies varu teikt vecākiem, ar kuriem mums izveidojusies laba sadarbība. Labbūtības ķēdīte sākas no vadītāja, ka ļauj justies labi saviem darbiniekiem, savukārt tālāk pedagogi ļauj justies labi bērniem, kuri te mācās. Ja man jāmin kādi izaicinājumi, ar kuriem nākas saskarties, lai ikdienā, runājot ne tikai par iekļaujošās vides veidošanu, bet arī par jebkādu citu mērķu īstenošanu iestādes vadīšanā, es teiktu, ka man tā ir birokrātija. Visi saprot, ka tas ir lieki un nevajadzīgi, taču tik un tā ir jādara. Protams, man ir savs viedoklis, un es to arī paužu, tomēr lielākais vairums izvēlas par nejēdzībām nerunāt un neko nemainīt. Mēs visi esam iejūgti sistēmā, un birokrātija tiešām ir liela demotivācija, jo tiek patērēts laiks un enerģija, – norāda Everita Elizabete Zaretoka.
25.02.2025.