12. oktobrī uz vecāku sapulci tika aicināti Madonas pilsētas 1. vidusskolas sākumskolas skolēnu vecāki.
Skolas direktora vietniece izglītības jomā 1.-6. klasēs Vita Zasa iepazīstināja ar pamatfaktiem: cik 1.-4. klasēs ir audzēkņu, cik bērnu skolā mācās no citiem pagastiem (24 procenti). Uzzinājām, ka sākumskolā strādā 18 pedagogu, skolā tiek realizētas četras izglītības programmas: divas – pamatskolā, divas – vidusskolā. 12 bērnu skolā apgūst speciālo izglītības programmu, kur paredzētas dažādas atlaides. Pārbaudes darbus šie skolēni raksta ilgāk, tajos var izmantot palīglīdzekļus, atgādnes un tamlīdzīgi.
Atzīmes skolēniem tā īsti sāk likt tikai 4. klasē (pirms tam vērtēšana notiek ar „ieskaitīts- neieskaitīts" ierakstu, uzlīmēm, kādu balli). Beidzot 3. klasi, skolēniem ir valsts pārbaudes darbs – ieskaite latviešu valodā un matemātikā (iepriekš ieskaite bija arī trešajā priekšmetā).
Pirmo reizi olimpiādēs pērn uzsāka piedalīties 1. klašu audzēkņi. Sākot ar 4. klasi, bērni piedalās novada olimpiādēs.
Tā kā skolas atbalsta komandā ir medmāsa, logopēds un sociālais pedagogs, sapulcē tika dots vārds speciālistiem.
Skolas medmāsa Inese Skaidrā atgādināja, ka vairākiem 1. un 2. klases audzēkņiem nav atnestas medicīnas kartes. Uzzinājām, ka septembrī 1.-4. klašu skolēniem notika pedikulozes pārbaude, atziņa – mati ir tīri, tomēr vecākiem vēlams regulāri pašiem pārskatīt savām atvasēm matus. Reizi gadā ģimenes ārsts bērnus nosver, nomēra, tiek pārbaudīta redze. Skolas medmāsa piekodināja, ka līdz novembrim tas būtu jāizdara, jo atsūtītās atziņas tiek ņemtas vērā skolēnu sporta nodarbībās un ēdināšanā. Būtiska lieta ir skolēnu stāja. Neformālā sarunā ar skolas sporta skolotāju Elitu Gusarovu dzirdēju skolotājas raizes par bērnu līkajām mugurām. Šai ziņā skolā uz vietas dota lieliska iespēja – koriģējošā vingrošana. Ja bērnam to iesaka ģimenes ārsts vai vēlas vecāki, 1.-4. klašu skolēni otrdienās un ceturtdienās var doties uz koriģējošās vingrošanas nodarbību, ko vada Voldemārs Svilāns.
Labs atgādinājums vecākiem bija ziņa, ka pirmajās trijās dienās kā attaisnojums bērna palikšanai mājās slimības dēļ ir vecāku rakstīta zīme, tikai pēc trijām dienām nepieciešama ārsta zīme.
Logopēde Gunta Zeltiņa pastāstīja, ka savu darbu šai skolā veic jau 20 gadu. Viņas pienākums ir palīdzēt bērniem lasīšanas, rakstīšanas prasmē, nepareizas izrunas labošanā. Tiem bērniem, kam tas nepieciešams, notiek valodiņas stundas, un brīvdomāšana, vai uz stundu jānāk vai ne, te nepastāv. – Katru gadu manu kabinetu apmeklē apmēram 60 bērnu, – statistiku par palīdzības sniegšanu minēja Gunta Zeltiņa. Speciāliste uzsvēra, ka svarīgs ir bērna dienas režīms – konkrētais laiks, cikos viņš ceļas un iet pie miera. Ja skolēns nav izgulējies, koncentrēt uzmanību darbam ir pagrūti.
Pirmo gadu skolā kā sociālā pedagoģe strādā Iveta Bērziņa. Speciāliste informēja, ka palīdzēs bērniem iejusties sabiedrībā, sniegs atbalstu, lai skolēniem nebūtu konfliktsituāciju ar klasesbiedriem, sadarbosies ar skolas administrāciju, bērnu vecākiem, skolotājiem. – Man ir 20 gadu pedagoģiskā darba pieredze pamatskolā, esmu mūzikas skolas skolotāja, mācu teorētiskos priekšmetus, reizi nedēļā esmu piekritusi sociālā pedagoga darbam bērnunamā, kas atrodas Liezērē, –
par sevi pastāstīja Iveta Bērziņa.
– Kad augstskolā apguvu sociālā pedagoga programmu, nedomāju, ka šo darbu reāli darīšu. Manā dzīvē tas ir mērķtiecīgs pārsteigums.
Speciāliste uzsvēra, ka viņas pienākumos ir palīdzēt bērniem celt pašvērtējumu, patikt sev; tāpat risināt dažādas problēmas, tai skaitā atkarības un sadzīves problēmas.
Autore: INESE ELSIŅA