4. decembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs īpašā pasākumā Rīgas pilī pateicās Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītā skolēnu radošo darbu konkursa dalībniekiem — 10.—12. klašu skolēniem.
Valsts prezidenta kancelejas konkursā 5.-12. klašu skolēniem, kurā bērni un jaunieši bija aicināti iztēloties sevi Valsts prezidenta amatā un sagatavot 18. novembra svētku uzrunu tautai, šogad tika saņemts rekordliels pieteikumu skaits – 358 skolēnu uzrunas. Par konkursa laureātiem 5.-6. klašu grupā kļuva Eliass Jānis Priedīts no Alojas Ausekļa vidusskolas, par 7.-9. klašu laureātu – Agnete Esmeralda Lauce no Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas, bet 10.-12. klasēs par labāko tika atzīta Iļjas Poļa, RTU Inženierzinātņu vidusskolas audzēkņa, runa. Konkursa laureātiem bija iespēja nolasīt savu uzrunu Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītajā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī 18. novembrī.
Savukārt konkursa dalībniekus no 10.-12. klašu grupas, tai skaitā Madonas Valsts ģimnāzijas audzēkņus, kuri piedalījās konkursā, aizvadītajā pirmdienā kopā ar skolotājām Ingu Ķimenieci un Valdu Cakuli prezidents aicināja uz Rīgas pili. Edgars Rinkēvičs sveica un uzrunāja klātesošos, kā arī turpinājumā prezidents atbildēja uz skolēnu uzdotajiem jautājumiem.
– Tā kā maniem skolēniem šajos konkursos veicas labi (divreiz viesojāmies pie prezidenta Raimonda Vējoņa, un Paula Silava konkursā ieguva 1. vietu, Nacionālajā teātrī uzstājās ar savu runu), nolēmām piedalīties arī šoreiz – stāsta skolotāja Inga Ķimeniece. – 10.c klases skolēni rakstīja to kā kārtējo domrakstu, labākos darbus atlasīju un aizsūtīju uz prezidenta kanceleju. Pamatskolas posmā uzrunāju vēl dažus bērnus, tāpat divus skolēnus no 10.b un 12.a klases. Labāko darbu autori, arī skolotājas Valdas Cakules audzēkņi no 10.a klases, tika uzaicināti uz Rīgas pili. Kopumā 4. decembrī uz Rīgu brauca septiņi mani audzēkņi un divi skolotājas Valdas Cakules audzēkņi. Savukārt pamatskolas posma skolēni pie prezidenta uz Rīgas pili tika aicināti 7. decembrī.
Kopā ar prezidentu 4. decembrī jaunieši aizvadīja apmēram stundu. Viņi bija sagatavojuši prezidentam domātus jautājumus – par laimi, grāmatu lasīšanu, profesijas izvēli. Pēc tam aktrise Zane Daudziņa sniedza meistarklasi par publiskās runas veidošanu, saziņu un stresa pārvarēšanu. Meistarklase ilga apmēram 40 minūtes un jauniešiem dzirdētais patika. Jebkurā mācību procesā stresa pārvarēšanas paņēmieni taču noder, tāpat padomi, kā veidot savu runu! Noslēgumā gida vadībā sekoja ekskursija pa prezidenta pili. Arī tas jauniešiem bija piedzīvojums – apskatīt, ieraudzīt -, katru dienu pa pili taču nestaigājam. Šī pieredze skolēnus noteikti spārnos, un visiem ir labi sevi apliecināt arī plašākā lokā, ārpus skolas robežām.
Skolotāja Inga Ķimeniece piebilst, ka jaunieši piedalās arī citos konkursos (savulaik EP deputāte Inese Vaidere rosināja rakstīt vēsturiskus stāstus par to, ko Latvijas vēstures veidošanā darījuši jauniešu vecāki un vecvecāki; tāpat ģimnāzijas skolēni ir piedalījušies rakstnieces Ilzes Indrānes vārdā nosauktajā konkursā) un noteikti piedalās mācību priekšmetu olimpiādēs: – Latviešu valodas olimpiāde gan tikai priekšā – tā notiks 2024. gada janvārī, februārī, un iznāk, ka šis konkurss skolēniem bija sava veida iesildīšanās, jo latviešu valodas olimpiādē viņiem arī būs jāraksta radošais darbs.
Citāti no madonas valsts ģimnāzijas skolēnu darbiem
Mana kā Valsts prezidenta uzruna
Man ir bijusi tā laime, nenovērtējama dzīves dāvana, satikt visas četras savas vecvecmāmiņas. Jau pavisam agrā bērnībā man bija vēlme izzināt, kāda bija vecvecmāmiņu bērnība, skolas laiks, jaunības gadi. Mani pārsteidza, ka viņu stāsti bija vienkārši – bez krāsainām bērnības rotaļlietām un dāvanām, smalkiem cienastiem un greznībām. Bija laiks, kad atsevišķus svētkus nevarēja pieminēt, kur nu vēl svinēt. Mīlestība pret savu valsti, Latviju, bija aizliegta, tās simbols, karogs, paslēpts mājas bēniņos un himna – sirds dziļumos. Tas man dod iespēju salīdzināt un novērtēt šo laiku, šo brīvību, par kuru nākotnē varēšu stāstīt saviem bērniem un mazbērniem.
Šobrīd pasaulē ir valstis, kuras nevar izbaudīt brīvību un svētku siltumu. Ir tautu un cilvēku šķelšanās, dažādo uzskatu, viedokļu un varas kāres dēļ. Tas liek mums katram uzdot jautājumu sev, cik mēs esam vienoti? Reizēm šķiet, ka esam pazaudējuši Baltijas ceļa roku rokā sadošanās sajūtu. Taču esmu pārliecināta, ka mūsu senču kods "būt vienotiem" ir katrā no mums! To pierāda gan Dziesmu un Deju svētku tradīcijas nešana, gan atbalsts un līdzi jušana Latvijas sportistiem, gan kopēja svecītes liesmiņas iedegšana Lāčplēša dienā visā Latvijā.
Atskatoties uz pagātni, raugoties tagadnē un domājot par nākotni, piekrītu Raiņa teiktajam: "Varu izteikt pārliecību, ka mūsu tauta var pastāvēt un pastāvēs gadu tūkstošus, ja tik viņai būs visaugstākie – cilvēces – mērķi."
TERĒZE STEPIŅA
LR proklamēšanas gadadienai veltītā prezidenta runa
Mēs esam tauta, kas kā fēnikss augšāmcēlies no pelniem, atdzimusi ar jaunu sparu un apņēmību cīnīties par to, kas ir svarīgs sev, un neļaut citiem to sagraut.
Mīlestība pret mūsu zemi, Latviju, nav tikai sentiments; tā ir saikne, kas mūs saista visus kopā. Tas ir saullēkts pār mūsu mežiem, dziesmas, kas atbalsojas sirdīs, un stāsti, kas nodoti paaudžu paaudzēs. Šī mīlestība ir tā, kas mūs ir uzturējusi cauri pārbaudījumiem un likstām. Lai šodienas vēstījums ir skaidrs un skanīgs: Latvijas spēks slēpjas tās cilvēku sirdīs, kopā mēs turpināsim veidot Latviju, kas spoži mirdz pasaules arēnā un ir kā brīvības, vienotības un labklājības bāka tiem, kuri tagad tikai uzsāk savu varoņa ceļu, raugoties pāri nezināmajam. Lai mūžam Latvija aug, lai mūžam tā top! Dievs, svētī Latviju!
JURIS CEĻAPĪTERS