Jūnija nogalē Madonā risinājās Latvijas Darba devēju konfederācijas rīkotais seminārs „Darba vidē balstītu mācību īstenošana būvniecības un ēdināšanas nozarēs Madonas novadā".
Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar aktuālajiem jautājumiem profesionālās izglītības programmās, prakses un darba vidē balstītu mācību iespējām un priekšrocībām, veicinot ātrāku audzēkņu iesaisti darba tirgū. Seminārā piedalījās Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperti, Madonas novada uzņēmēji – SIA „Pro Build", „Heta-būve", AS „Lazdonas piensaimnieks" pārstāvji, kā arī Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas filiāles mācībspēki un audzēkņi.
– Darba vidē balstītas mācības ir mūsdienīga izglītības apguves forma, kura paredz, ka vismaz 25% no izglītības programmas satura audzēknis apgūst reālā darba vidē uzņēmumā, un līdz šim tā bijusi neaizstājama profesionālās izglītības sastāvdaļa, – laikrakstam komentēja Latvijas Darba devēju konfederācijas projekta vadītāja Jolanta Vjakse.
Kopš 2017. gada Latvijas Darba devēju konfederācija īsteno ESF finansētu projektu „Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos", kurā līdz šim iesaistījušās 37 profesionālās izglītības iestādes un 2609 uzņēmēji, tajā skaitā arī Madonas uzņēmumi un Jēkabpils Agrobiznesa koledža. Kopumā Latvijā projektā iesaistījušies 9638 profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi.
Būtiski, ka līdz ar darba vidē balstītu mācību formu ieviešanu Latvijā, kas tika uzsākta 2017. gadā, apmēram 70% profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas iegūšanas noslēguši darba līgumu, bet apmēram 12% absolventu turpinājuši izglītību savā profesijā augstākās izglītības iestādēs. Jēkabpils Agrobiznesa koledžas absolventu vidū 56% absolventu uzsākuši patstāvīgas darba gaitas, bet 14% turpina mācības savā specialitātē.
Uz jautājumu, kāda ir motivācija, kāpēc uzņēmēji ņem darbā studentus no skolas, SIA „Pro Build" vadītājs Ivo Skraustiņš atbildēja, ka izveidojusies laba sadarbība ar Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas filiāli, šīs skolas audzēkņi viņa vadībā apgūst nepieciešamo, un pēc prakses uzņēmumam ir iespēja tikt pie laba darbinieka. – Šobrīd uzņēmumā „Pro Build" strādā pieci projekta audzēkņi, – apliecināja Ivo Skraustiņš.
Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas filiāles iekšdarbu telpu tehniķa kvalifikācijas 3. kursa audzēknis Aivis Līdaks bija vienisprātis, ka darba vidē balstītas mācības ir labākais un ātrākais veids, kā apgūt reālas aroda iemaņas: – Būvlaukumā uzzināju, kāds īstenībā ir reālais būvnieka darbs, un noskaidroju, vai šī profesija man ir piemērota.
Vaicāts, kāda ir atšķirība starp skolas un uzņēmuma vidi, Aivis Līdaks atbildēja: – Darbā jānostrādā 8 stundas, jābūt pulksten 8. Vienojoties ar uzņēmuma vadītāju, tomēr varēju ierasties pulksten 8.30 un pusdienlaikā nokavēto atstrādāt.
Mītu, ka uzņēmēji negrib ņemt darbā praktikantus, jo tie pēc tam nepaliek uzņēmuma darbā, projektā iesaistītie pārstāvji apgāza.
– Mums ir pozitīvs piemērs. Uzņēmumam „Heta-būve" ir ilgāka pieredze ar praktikantiem. No Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas filiāles jaunietis atnāca praksē, vēlāk viņu pieņēmām darbā, un tagad viņš ir uzņēmuma štatā. Arī šobrīd uzņēmumā atkārtoti strādā puisis, un redzams, ka viņš praksi veic ar atbildību un prieku, – vēstīja Iluta Zepa, būvnieku firmas SIA „Heta-būve" pārstāve.
– Svarīgs ir jauniešu gribasspēks. Dažiem par darbu intereses nav, bet tiem, kuriem tā ir, potenciāls ir liels, – piebilda Ivo Skraustiņš.
Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienības vadītāja Silvija Smeltere atzina, ka jauniešiem jāpiedzīvo un jāsaprot, kā darbs reāli notiek. – Skolā viņi bieži pieļauj, ka viņu vietā kaut ko izdara skolotājs. Uzņēmumā jaunieši par visu pārliecinās uz savas ādas – ja neatnāksi laikā, tevi atbrīvos; ja neveiksi akurāti, tevi otrreiz darbā neņems. Projekta piedāvājums ir lielisks pasākums, jo skolā jaunieši apgūst daudzas lietas, bet ir kas tāds, ko var iegūt tikai darot. Turklāt mums nav daudz piedāvājumu praksei. Pateicoties projekta Vidzemes reģiona koordinatores Elīnas Vējiņas aktīvai rīcībai, reģiona uzņēmēji ir daudz atsaucīgāki. Problēma prakses nodrošināšanai nereti ir dzīvesvieta. Rīgā, Daugavpilī uzņēmumus varētu atrast, bet jaunietim galvaspilsētā nav kur dzīvot, un viesnīcas ir dārgas, – problēmsituāciju iezīmēja Silvija Smeltere. – Esam pateicīgi uzņēmumiem, kuri jauniešus pieņem. Darbā jaunie saprot, vai izvēlētais ir tas, ko viņi grib un gribēs darīt. Nesen bija kvalifikācijas eksāmens, un eksāmena komisijas priekšsēdētājs bija uzņēmējs, pie kura praksē bija mūsu audzēknis. Viņš neslēpa, ka šo jaunieti pēc skolas beigšanas grib redzēt pie sevis kā brigadieri. Tas ir apliecinājums, ka mācām un darām pareizi.
Klātesošie projekta pārstāvji akcentēja karjeras izvēles svarīgumu. Izskanēja doma, ka gandrīz no bērnudārza laika vecākiem būtu jāvēro, kas viņu atvasei padodas, kas patīk, un līdz pamatskolas beigšanai pusaudzim būtu jāapmeklē uzņēmumi, jāiepazīst dažādas nozares, lai jaunais cilvēks saprot, kādas profesijas ir iespējamas un ko no visa klāsta viņš izvēlētos pats. Tad, absolvējot ar konkrētu profesiju saistītu skolu, jaunietis neteiks: „Šo darbu es nedarīšu, šai profesijā nestrādāšu!"
7.07.2020.