28. aprīlī Madonas novada pašvaldības domes sēdē, deputātiem lemjot par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izsludinātā specifiskā atbalsta mērķa „Modernizēt vispārējās izglītības iestādes" ietvaros plānotajām investīcijām, tika sperts pamatīgs solis pretim būtiskām pārmaiņām saistībā ar novada vidējās izglītības iestādēm.
Kaut arī jautājums par to, vai pašreizējais skolu tīkls novadā ir optimāls, gan jomas speciālistu vidē, gan vietvarā, gan sabiedrībā cirkulēja visai bieži, šķiet, tieši iespēja reformu veikšanai piesaistīt līdzekļus ir bijusi tā, kas domei liek spert izšķirīgo soli uz pārmaiņām.
– Demogrāfiskā situācija un migrācija, ko izraisa darba un ienākumu meklējumi, novadā nav pozitīva. Mūsu izglītības iestāžu tīkls ir būvēts 70. gados, ņemot vērā tā laika apdzīvotības blīvumu un demogrāfiskos rādītājus, kas atbilda situācijai līdz 80. gadu vidum, kad sekoja aptuveni 6 gadus ilgs periods, kura laikā dzimstība strauji pieauga. Šī virsotne bija jūtama 2003.-2005. gadā, tādēļ Madonas pilsētā tika paplašināta Madonas pilsētas 1. vidusskola, kā arī izveidota Madonas Valsts ģimnāzija (MVĢ). Tālāk sekoja straujš bērnu skaita kritums. Statistika visai precīzi parāda, kā mums jārīkojas, kāds būs izglītības iestāžu formāts nākotnē, tādēļ šobrīd ir jāpieņem atbildīgi lēmumi, lai cik skaudri un nepatīkami tie šķistu. Jautājums par pilsētas izglītības iestādēm ir bijis aktuāls jau kopš 2006. gada. Jau tad bija zināmi šie statistikas rādītāji, taču par tālāko rīcību nespējām vienoties, tādēļ jautājums līdz balsojumam nenonāca. Patlaban ir redzams, ka vidusskolas posmā 10. klašu grupā novadā varam rēķināties ar 110-130 bērniem, kas, ja klasē ir 24 skolēni, nozīmē 5, maksimums 6 klašu komplektus. Šāda situācija saglabāsies vairākus gadus. Uz četrām vidusskolām tas ir pārāk mazs skolēnu skaits, tādēļ ir nepieciešams veikt izmaiņas. To redzam mēs, un to redz arī IZM, kas plāno novirzīt ievērojamus ERAF līdzekļus vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošanai, – skaidroja Andrejs Ceļapīters.
Ministrija saliek uzsvarus
Saskaņā ar IZM informatīvo ziņojumu par ERAF finansējuma izlietošanu mācību vides uzlabošanai, redzams, ka finansējums prioritāri tiks novirzīts 7.-12. klašu posmam. Vidējās indikatīvās izmaksas uz vienu izglītojamo ir plānotas no 2000 eiro vidusskolās un ģimnāzijās līdz 5000 eiro valsts ģimnāzijās. Tiesa, lai vidusskola tiktu pie ERAF finansējuma, tai vidusskolas posmā jābūt vismaz 250 skolēniem.
– Šābrīža situācijā neviena no Madonas skolām nekvalificējas minētajam nosacījumam. Madonas pilsētas 2. vidusskolā 7.-12. klašu posmā mācās 153 bērni, bet Madonas pilsētas 1. vidusskolā – nedaudz mazāk par 250 skolēniem – 246. Jāņem vērā, ka IZM jau ir definējusi, ka minimālais piepildījums vidusskolās, lai to pedagoģiskais personāls kvalificētos finansējumam no valsts, būs: lauku vidusskolās – 14 skolēnu klasē, tādu pilsētu kā Madona vidusskolās – 18 bērnu, bet lielo pilsētu vidusskolās – 22 bērni. Līdztekus tam ir nostādne, ka jābūt vismaz divām paralēlklasēm, no kurām viena ir ar dabaszinātņu jeb tā dēvēto STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) specializāciju. Saliekot kopā šo informāciju ar mūsu demogrāfisko situāciju, tika sagatavots Madonas novada pieteikums IZM, kurā pašvaldība pauda vēlmi pretendēt uz ERAF finansējumu. Par šo pieteikumu tika pieņemts lēmums Madonas novada pašvaldības domes 28. aprīļa sēdē, – informēja domes priekšsēdētājs.
Ar finansējumu – vieglāk
Lēmums, ko sēdē pieņēma ar 12 no 17 deputātu balsīm, ietver vairākus pasākumus, kuros paredzēts investēt ERAF finansējumu un pašvaldības līdzfinansējumu, kas būs 15%. Pirmkārt, paredzēts, ka MVĢ pārcelsies uz pašreizējām Madonas pilsētas 2. vidusskolas telpām. Otrkārt, uz abu pilsētas vidusskolu bāzes tiek izveidota viena vidusskola, kas apmācības procesu nodrošinās Madonas pilsētas 1. vidusskolas un pašreizējās MVĢ telpās. Treškārt, A. Eglīša Ļaudonas vidusskolas statuss tiek mainīts uz pamatskolu. Vidusskolās par ERAF līdzekļiem plānota ergonomiskas mācību vides izveide, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas risinājumu ieviešana. MVĢ un A. Eglīša Ļaudonas vidusskolā paredzēta dabaszinātņu kabinetu aprīkošana, savukārt apvienotajai Madonas pilsētas vidusskolai – sporta zāles un laukuma sakārtošana. Sporta laukumu plānots sakārtot arī A. Eglīša Ļaudonas vidusskolā. Finansējums, ko, balstoties uz iepriekšminēto piesaistāmo summu par vienu skolēnu, pašvaldība varētu iegūt, MVĢ gadījumā ir 1,325 miljoni eiro, apvienotajām pilsētas vidusskolām – 798 000 eiro, bet A. Eglīša Ļaudonas vidusskolai – 94 000 eiro. Kopā ar pašvaldības līdzfinansējumu tie varētu būt aptuveni 2,5 miljoni eiro, kas tiktu ieguldīti izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanā.
Vaicāts, vai šādi pašu skolu vidē neviennozīmīgi uztverti risinājumi tiks atbalstīti arī gadījumā, ja ERAF finansējumu neizdotos piesaistīt, Andrejs Ceļapīters atbildēja, ka finansējums ir labs stimuls veikt tos pasākumus, kurus, redzot demogrāfisko situāciju, ir nepieciešams realizēt. Finansējums, pēc viņa teiktā, ļauj sakārtot izglītības sistēmu atbilstīgi demogrāfiskajam pieprasījumam, izveidot lieliskas mācību iestādes, piepildot tās ar saturu, modernām iekārtām un aprīkojumu.
Domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka, mainoties skolu dislokācijas vietai, izmaiņu skolu mācībspēku skaita ziņā nebūs, jo skolas tiek apvienotas, vienlaikus uzlabojot to mācību vidi, nevis likvidētas. Aktuāls ir jautājums saistībā ar skolu administrāciju, jo pēc apvienošanās divu administrāciju vietā būs viena, kas, nenoliedzami, ir ļoti jutīgs jautājums.
Cerēt uz demogrāfisko sprādzienu nav pamata
Pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne „Staram" atzina, ka, ja pašvaldība vēlas veikt izglītības sistēmā strukturālas izmaiņas, finansējums ir nepieciešams, jo bez tā sistēmu nav iespējams sakārtot tādā pakāpē, lai tā darbotos stabili un vienlaikus dotu pozitīvu signālu sabiedrībai.
– Pēc strukturālām izmaiņām ir jāseko izaugsmei, un šajā gadījumā tā noteikti vajadzētu notikt. Kas attiecas uz skolu personālu, lielākās diskusijas ir par abu pilsētas vidusskolu administrācijas sastāvu, kā arī daļēji – tehnisko personālu. Saistībā ar pedagogu kolektīvu problēmu ir mazāk. Daudzi pedagogi, kas šobrīd strādā skolās, jau ir pensijas vecumā, kā arī ir liels īpatsvars pirmspensijas vecumā esošu skolotāju, līdz ar to aktuāls drīzāk būs jautājums par jaunu pedagogu piesaisti.
Raugoties uz reformas procesu kopumā, vēlos uzsvērt, ka, ja paši nevēlēsimies saprast un vadīt reformas, mūsu vietā to izdarīs laiks. Šāda izkliedētība vidējās izglītības posmā nevar saglabāties ilgstoši. No gada uz gadu mēs kaut kā ar to cīnāmies, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Kaut arī izglītība ir sociāls jautājums, tam jāiet kopā ar saimniecisko redzējumu un efektivitāti. Jā, nemainoties pastāvēt var, taču – vai spēsim nodrošināt to izaugsmi,
ko sagaida sabiedrība, skolotāji, skolēni un viņu vecāki? Jautājumam par pārmaiņu nepieciešamību pilsētas izglītības iestādēs ir vairāk nekā 10 gadu sena vēsture. Astoņpadsmit gadu laikā bērni ir dzimuši, un statistika ar tendenci šim skaitam sarukt bijusi redzama. Ja arī valstī kopumā ir bijuši atsevišķi nelieli pozitīvi signāli saistībā ar dzimstību, tie pārsvarā skar Pierīgas reģionu. Ļoti priecāsimies, ja arī Madonā būs pieaugums, taču paļauties uz to, ka notiks demogrāfiskais sprādziens, kas ļautu uzturēt pastāvošo izglītības iestāžu infrastruktūru, nav pamata, – to, ka situācija bija nobriedusi pārmaiņām, akcentēja Solvita Seržāne.
Izmaiņas cer veikt līdz 2017. gada septembrim
Taujāts par laika grafiku, kādā paredzēts ieviest plānotās izmaiņas, Andrejs Ceļapīters norādīja, ka konkrētas darbības sākas jau ar domes lēmuma pieņemšanu.
– Nupat pieņēmām lēmumu par to, ka vēlamies pretendēt uz ERAF finansējumu. Līdz šā gada septembrim jāsagatavo novada izglītības sistēmas attīstības programma, kurā būs ietverta visa novada izglītības iestāžu tīkla attīstība. Līdz gada beigām ir jāsagatavo projekts ERAF finansējuma piesaistei. Nākamā gada sākumā tas jāiesniedz, un aptuveni pusgadu jāgaida projekta izvērtējums. Gaidot no IZM pozitīvu atbildi, jau tiks veikts iepirkums, jo uz 2017. gada sākumu mums ir jābūt gataviem sākt apgūt finansējumu, ko vajadzēs izdarīt ļoti īsā (3-4 mēnešu) periodā, lai netiktu būtiski traucēts mācību process skolās. Optimistiskā prognoze ir, ka pārvākšanās un kabinetu iekārtošana noslēgsies līdz 2017. gada 1. septembrim. Otrs scenārijs, kas īstenosies gadījumā, ja IZM ievelkas MK noteikumu apstiprināšanas gaita, kā ne vienreiz vien ir gadījies, paredz, ka pārmaiņas notiek līdz 2018. gada 1. septembrim. Ikvienā no šiem scenārijiem ir paredzēts pārkārtojumus veikt ārpus mācību laika. Aicinu gan bērnu vecākus, gan pašus skolēnus un jo īpaši skolotāju kolektīvus uzticēties un paļauties, ka mēs šos pasākumus īstenojam, lai situāciju uzlabotu. Varam diskutēt, varam uzklausīt viedokļus, taču visu iesaistīto cilvēku enerģija ir jāvirza vienā virzienā – kā mēs varam nodrošināt ideālu mācību vidi mūsu bērniem. No tā iegūs visi, – sacīja domes priekšsēdētājs.
Ar skolu administrācijas vadības viedokli saistībā ar plānotajām reformām iepazīstināsim kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.