Vidusskolas 10.-12. klašu posmā klasē būtu jāmācās vismaz 25 skolēniem, savukārt sākumskolas klasē būtu jāmācās ne mazāk kā sešiem skolēniem – tā secināts pētījumā „Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā".
Pētījumā norādīts, ka skolēnu un skolotāju skaita attiecība jāpalielina aptuveni 1,5 reizes, vienlaikus rodot priekšnoteikumus gan skolotāju atalgojuma un skolu aprīkojuma līmeņa celšanai, gan pārejai uz jauno izglītības saturu. Pētījuma autori ir pārliecināti, ka ar esošo finansējumu to iespējams paveikt, tikai veicot skolu tīkla optimizāciju.
Konkrēti priekšlikumi optimālajam vidusskolu izvietojuma modelim izstrādāti, ņemot vērā projekta gaitā izveidotās skolu tīkla ģeotelpiskās plānošanas platformas iespējas. Priekšlikumos ņemtas vērā konsultācijas ar izglītības nozares ekspertiem, skolu un pašvaldību pārstāvjiem, kā arī no iedzīvotājiem gūtās atziņas un informācija.
Modeļa izstrāde balstīta uz skolām noteiktiem kritērijiem, kas atbilstoši izvirzītajiem Eiropas līmeņa nosacījumiem Latvijas apstākļos spētu nodrošināt konkurētspējīgas izglītības līmeni.
Ņemot vērā Latvijas nevienmērīgo apdzīvotību, katrā skolu kategorijā noteikts atšķirīgs minimālā skolēnu skaita slieksnis atkarībā no skolas atrašanās vietas.
Pirmajā kategorijā iekļautas lielākās Latvijas pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju: Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava.
Otrajā kategorijā iekļauti pārējie reģionālie attīstības centri, bijušie rajonu centri: Ventspils, Talsi, Tukums, Kuldīga, Saldus, Dobele, Bauska, Limbaži, Cēsis, Valmiera, Valka, Gulbene, Alūksne, Madona, Ogre, Aizkraukle, Jēkabpils, Preiļi, Krāslava, Rēzekne, Ludza, Balvi, kā arī Smiltene un Līvāni. Arī ar Rīgu visciešāk saistītā Pierīgas teritorija.
Trešajā kategorijā iekļauta pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālās vietas reti apdzīvotās teritorijās. Bet ceturtā kategorija ir kā izņēmums reti apdzīvotām teritorijām, to neattiecinot uz mazpilsētām un ciemiem, kur 25 un vairāk kilometru attālumā nav citas vietas, kur iespējams iegūt vidējo vai pamatskolas izglītību. Šādi attālumi noteikti, lai ceļā uz skolu pavadītais laiks, izmantojot sabiedrisko transportu, nepārsniegtu stundu.
Raugoties uz rekomendējamo minimālo skolēnu skaitu 10.-12. klasēs ar pārejas periodu līdz 2020. gada 1. septembrim, rosināts noteikt, ka visā Latvijas teritorijā tiem būtu jābūt 150 skolēniem, bet attālās un reti apdzīvotās teritorijās – 60 skolēniem. Savukārt no 2020. gada 1. septembra līdz 2023. gada 1. septembrim pirmās kategorijas pilsētām 10.-12. klasē būtu jābūt ne mazāk kā 225 skolēniem, pārējā Latvijas teritorijā – 150, bet attālajās un reti apdzīvotajās teritorijās – 75 skolēniem.
Šāds skolēnu skaits noteikts, lai vidusskolas posmā katrā vecuma grupā būtu iespējams nokomplektēt vismaz divas pilnas paralēlklases, kur būtu iespējama dažādas ievirzes mācību programmu realizācija. Tas gan nenozīmē, ka ikvienā klasē jābūt tieši 25 skolēniem, bet gan to, ka vidējam skolēnu skaitam katrā vidusskolas klasē jābūt ne mazākam par 25.
Šajos kritērijos nav apskatītas valsts ģimnāzijas.
Pētnieki apzinās, ka izglītības tīkla reformas gaitā izvirzītos mērķus izdosies sasniegt tad, ja tiks sakārtots viss izglītības iestāžu tīkls, ieskaitot pamatskolas un sākumskolas, tāpēc informatīvos nolūkos pētījuma autori minējuši kvantitatīvos kritērijus arī šīm skolām.
Pamatskolas 7.-9. klašu posmā lielpilsētās būtu jāmācās ne mazāk kā 150 skolēniem pārejas periodā līdz 2020. gada 1. septembrim un 225 – līdz 2023. gada 1. septembrim. Pārējā Latvijas teritorijā – 150, bet attālās un mazapdzīvotās teritorijās – 30 skolēniem. Pētnieki skaidroja, ka salīdzinoši augstie skolēnu skaita kritēriji pamatskolās ārpus reti apdzīvotajām teritorijām izskaidrojami ar problēmām mazākam skolēnu skaitam nodrošināt slodzes un atalgojumu fizikas, ķīmijas, bioloģijas, ģeogrāfijas un citu specializēto priekšmetu skolotājiem, kā arī ar nepamatoti augstajām dabaszinātņu kabinetu nodrošināšanas izmaksām.
Sagatavoja INESE ELSIŅA
03.11.2017.