Kopš 2016. gada 1. novembra Barkavas Profesionālā vidusskola pēc apvienošanās ar Jēkabpils Agrobiznesa koledžu (JAK) darbojas kā koledžas struktūrvienība.
Tiesa, pagaidām abu mācību iestāžu reorganizācija būtiskas izmaiņas nav radījusi – tās mācību programmas, ko varēja apgūt Barkavā, arī turpmāk var apgūt Barkavā, tas pats attiecas uz Jēkabpilī esošajām izglītības programmām. Skolu apvienošana vairāk skārusi administrācijas darbu, jo izveidota vienota centralizēta grāmatvedība un personāldaļa (Barkavā ir struktūrvienības vadītājs, savukārt Jēkabpilī – koledžas direktors).
Apvienojas, lai izdzīvotu
Profesionālās izglītības iestāžu tīkls Latvijā tiek reformēts jau kopš 2010. gada. Kā pirmo mūsu reģiona profesionālās izglītības iestādi, kuru skāra pārmaiņas, var minēt Ērgļu Profesionālo vidusskolu, ko 2015. gadā pievienoja Priekuļu tehnikumam. Profesionālās izglītības iestāžu apvienošana reti kur notikusi brīvprātīgi, viegli un ar plašu atbalstu. Vairāk tā tiek uztverta kā centieni izvairīties no vēl nepatīkamāka likteņa – mācību iestādes likvidācijas. Iemesls likvidācijas draudiem visbiežāk ir viens vienīgs – skolēnu skaita samazinājums, kas vienlaikus mazina skolām piešķirto valsts finansējumu. Arī JAK un Barkavas Profesionālās vidusskolas apvienošanās iemesls bija vēlme palielināt audzēkņu skaitu, vienlaikus saglabājot skolēniem iespēju iegūt izglītību pēc iespējas tuvāk mājām. Izglītības un zinātnes ministrija, reorganizējot JAK un Barkavas Profesionālo vidusskolu, uzsvēra, ka, apvienojot abas iestādes, tiks izveidota spēcīga mācību iestāde, kura varēs racionālāk izmantot abu apvienoto iestāžu infrastruktūru, cilvēkresursus, paplašināt programmu piedāvājumu un piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, lai uzlabotu materiāli tehnisko bāzi un nodrošinātu augstu izglītības kvalitāti. Kā arguments par labu skolu apvienošanai tika minēta arī iespēja pretendēt uz Eiropas Savienības 2014.-2020. gada plānošanas perioda finansējumu, kas katrai atsevišķi salīdzinoši nelielā audzēkņu skaita dēļ būtu apgrūtinoši, kā arī iespēja veidot kompetenču centru.
Tandēmā aizvadīts gandrīz gads
Lai pārrunātu savstarpējo sadarbību, aktuālos projektus, izglītojamo skaita izmaiņas Jēkabpilī un Barkavā, pirms pāris nedēļām Jēkabpilī Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, domes priekšsēdētāja vietniece sociālajos jautājumos Līga Kļaviņa, kā arī JAK vadība tikās ar Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Agri Lungeviču, domes priekšsēdētāja vietnieku Zigfrīdu Goru, pašvaldības izglītības nodaļas vadītāju Solvitu Seržāni, JAK Barkavas struktūrvienības vadītāju Silviju Smelteri un saimniecības pārzini Andri Ģērmani.
– Skola jaunajā apvienoto mācību iestāžu formātā strādā nepilnu gadu, un vēlējāmies tikties ar Jēkabpils puses pārstāvjiem, lai saprastu, kā aizvadītajos aptuveni 10 mēnešos ir sekmējies, kādus ilgtermiņa attīstības virzienus kopēju mērķu sasniegšanai varam nospraust. Kopējie mērķi, manuprāt, ir izglītojamo skaita saglabāšana un, iespējams, paaugstināšana, mācību programmu kvalitātes un pieejamības uzlabošana, kā arī Eiropas struktūrfondu piesaiste, – par tikšanās gaitā pārrunātajiem jautājumiem pastāstīja Agris Lungevičs.
Viena no centrālajām tēmām bija izglītojamo komplektācija vairākās mācību programmās. Jēkabpils Agrobiznesa koledžā audzēkņi apgūst trīs 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas līmeņa) studiju programmas ekonomikas, vadības un informācijas tehnoloģiju virzienos un četras profesionālās vidējās izglītības programmas datorsistēmu, programmēšanas, komerczinību un grāmatvedības specialitātēs. Savukārt JAK Barkavas struktūrvienība īsteno profesionālās izglītības programmas būvdarbu, lauksaimniecības, skaistumkopšanas un viesnīcu pakalpojumu jomā, kā arī papildus tiek īstenotas divas ES fondu finansētas ēdināšanas, administratīvo un sekretāru pakalpojumu izglītības programmas.
– Diemžēl Barkavā jaunajā mācību gadā nav pilnībā izdevies nokomplektēt lauksaimniecības programmu skolēniem pēc 9. klases. Lauksaimnieki ir mūsu prioritāte, un vēlamies, lai šāda programma Barkavas struktūrvienībā būtu arī turpmāk, vēl jo vairāk tādēļ, ka ar skolēniem pēc 12. klases programmu izdodas ļoti veiksmīgi komplektēt. Šajā jautājumā ar Jēkabpils pusi esam panākuši vienošanos. Pārrunājām arī jautājumu par kopējo audzēkņu skaitu JAK, budžeta pārdales principiem, atalgojumu, kā arī investīcijām. Šobrīd energoefektivitātes veicināšanai Barkavas struktūrvienībā ir iezīmēti 20 000 eiro, kas ir struktūrfondu finansējums. Pārrunājām to, kā šos līdzekļus lietderīgāk izlietot, un ka projekta ieviešanu būtu nepieciešams uzticēt struktūrvienības vadītājai, nevis pārraudzīt centralizēti. Vienlaikus vēlējāmies arī tuvāk iepazīt Jēkabpils pārstāvjus un vienoties par kopīgiem mērķiem. Lielākoties tie saskanēja – jāattīsta gan JAK, gan tās struktūrvienība Barkavā, cenšoties palielināt apmācāmo skaitu. Raugoties uz turpmāko sadarbību – tā kļūs ciešāka pēc tam, kad Madonas novada pašvaldības dome būs deleģējusi savu pārstāvi koledžas konventā, kas ir augstākais mācību iestādes pārraudzības orgāns (saskaņā ar domes finanšu un attīstības komitejā pagājušajā nedēļā lemto par pašvaldības pārstāvi tiek virzīts Agris Lungevičs. – Aut.). Savukārt skolas padomē deleģēta darboties Solvita Seržāne, kas arī būs klāt pie koledžai nozīmīgu lēmumu pieņemšanas un varēs „turēt roku uz notikumu pulsa", – situāciju komentēja Agris Lungevičs.
Ir priekšnosacījumi attīstībai
Vaicāts, vai, atskatoties uz aizvadīto sadarbības periodu, to var raksturot kā labu, domes priekšsēdētājs atzina, ka, ja neskaita nepilnīgi nokomplektēto lauksaimniecības programmu, kopumā ar komplektāciju lielu problēmu nav. Tiesa, varētu būt bijusi labāka savstarpējā komunikācija, taču gan tikšanās ar Jēkabpils pilsētas domes un JAK vadību, gan pašvaldības pārstāvju deleģējums darboties konventā un padomē to vērsīs uz labu un ļaus Madonai veiksmīgāk sekot līdzi tam, lai attīstība gan JAK, gan tās Barkavas struktūrvienībā noritētu līdzsvaroti.
Domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka novadam, raugoties uz JAK Barkavas struktūrvienību, prioritāte ir lauksaimniecības speciālistu sagatavošana, kā arī būvniecības programma.
– Šīs nedaudz piezemētās jomas, kuras saistās ar agrāro saimniecību – lauksaimniecība, būvniecība, mehanizācija, manuprāt, ir tās, kuras raksturīgas šim reģionam, un uz tām arī turpmāk jāliek uzsvars, domājot par to, kādus speciālistus gatavojam JAK Barkavas struktūrvienībā. JAK savukārt jau ir tradīcijas grāmatvedības, IT, komerczinību u. c. vairāk pilsētai piederīgu specialitāšu piedāvāšanā. Šis atšķirīgais piedāvājums katrā no vietām būtu jāsaglabā. Ja raugās uz Barkavas struktūrvienību ilgtermiņā, tai novada mācību iestāžu tīklā ir atvēlama ļoti nozīmīga loma. Manā skatījumā, IZM nostādne par proporciju 50:50 starp izglītojamajiem profesionālās izglītības un vispārējās izglītības mācību iestādēs ir pareiza. Pastāvot kvalitatīvam arodizglītības piedāvājumam, to beigušais skolēns ir ieguvis gan labu vidējo izglītību, kas viņam neliedz turpināt ceļu uz augstākās izglītības ieguvi, gan vienlaikus ir ieguvis arī profesiju un var sevi pilnveidot šajā virzienā. Madonas novadā šāda mācību iestāde nenoliedzami ir nepieciešama, un labi, ka valsts to turpina finansēt. To, ka kādreiz pati pašvaldība to varētu ņemt savā pārziņā, es pieļauju tikai tādā gadījumā, ja nekādi nespējam sadarboties ar Jēkabpili un tiek radīti mākslīgi šķēršļi mācību iestādes attīstībai. Arī bažām par skolas tālāku pastāvēšanu šobrīd vairs nav pamata, jo JAK mācās 870 audzēkņu, no tiem aptuveni 360 – Barkavas struktūrvienībā. Patlaban ir visi priekšnosacījumi, lai JAK spētu veiksmīgi attīstīties. Tikai jāstrādā, – uz koledžas nākotni ar cerībām raudzījās Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.
26.09.2017.