Kultūras ministrijas nozīmētā darba grupa sagatavojusi pirmos priekšlikumus visai būtiskām pārmaiņām mūzikas skolu mācību programmās.
Ieskicētie risinājumi Vidzemes reģiona esošo izglītības iestāžu vadītājos un pedagogos 9. martā notikušajā publiskajā apspriedē raisīja ne mazums pretrunīgu reakciju un satraukuma. Uz sarunu Cēsīs ar ministrijas pārstāvjiem bija ieradušies gandrīz pussimt cilvēku.
Lai sniegtu pilnīgāku priekšstatu vidzemniekiem, kādēļ nepieciešams profesionālās ievirzes kultūrizglītības programmu "vispārējs remonts", ar stāstījumu par Kultūras ministrijas veidotās darba grupas paveikto uzstājās tās pārstāvis, Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktora vietnieks kultūrizglītības jautājumos Andis Groza. Viņš vērsa uzmanību, ka uz neizbēgamu pārveidi kultūrizglītības jomu virza jau notiekošās pārmaiņas vispārējā izglītībā, tehnoloģiju attīstībā, darba tirgus prasībās, kā arī bērnu vecāku izpratnē par savu lomu izglītībā. Lai mazinātu pedagogu pretestību, A. Groza vairākkārt uzsvēra, ka laika pārbaudi izturējušās vērtības nemainīsies un priekšlikumi nav akmenī cirsti.
Konkrētāk par darba grupas izstrādātajām idejām klausītājiem pastāstīja LNKC mūzikas izglītības eksperts Kārlis Jēkabsons, uzsverot valsts nodrošinātās kultūrizglītības virsuzdevumu – veidot ne tikai jauno profesionālo mūziķu paaudzi, bet arī izglītotus klausītājus. Mūzikas izglītībai jātiecas uz trim mērķiem vienlaikus: izcilību un talantu atbalsts; šīs izglītības pieejamības un pēctecības nodrošināšana; kā arī kultūrvides veidošana reģionos.
Viens no nozīmīgākajiem ierosinājumiem saistīts ar mācību programmas apguves ilgumu. Pašreiz, piemēram, pūšaminstrumentu apguve notiek sešus gadus, bet citu instrumentu spēles mācības paredzētas septiņus un astoņus gadus. Tas radot sarežģījumus mācību plānošanā pašām izglītības iestādēm, kā arī paaugstinot risku, ka skolēns pārtrauks mūzikas izglītību, jo pēc sestā mācību gada vēl nav sasniedzis mūzikas vidusskolai atbilstošo vecumu. Saskaņā ar K. Jēkabsona teikto, darba grupas sākotnējais piedāvājums bijis noteikt pirmos četrus gadus mūzikas skolās kā vispārējās muzikālās izglītotības slieksni, dodot iespēju saņemt šādas izglītības apliecinājumu un neturpinot mūzikas izglītību. Savukārt nākamos četrus gadus visās programmās piedāvāt kā padziļinātu apguvi un turpināt virzīties tālāk profesionālajā izglītībā. Šis redzējums ticis noraidīts. Tādēļ tagad publiskā apspriešanā ir priekšlikums izlīdzināt visu mūzikas izglītības programmu apguvi astoņos gados. Šo ierosmi lielākoties visi klātesošie atbalstīja, tajā saskatot iespēju nepazaudēt audzēkņus un konstruktīvāk organizēt iestādes stundu plānu. Tomēr klaji tika iebilsts pret darba grupas redzējumu, kā katras specialitātes programmā būtu jāsamēro mācību priekšmetu un tiem paredzēto akadēmisko stundu daudzums. Vissāpīgākais punkts izrādījās piedāvātais obligāti izpildāmo stundu skaits kategorijā "Kolektīvā muzicēšana". LNKC pārstāvji mudināja skolas izvērtēt, vai, saglabājot lielākas izpildes normas, netiks ierobežotas mazās skolas, kuras, normas neizpildot, neiegūs akreditāciju attiecīgajai programmai. Pret kolektīvās muzicēšanas apjoma samazinājumu uzstājās vairāku mūzikas skolu pārstāvji.
Lai gan A. Groza uzsvēra, ka šoreiz nav runa par finansējumu, bet tikai par vēlamāko mācību formu, noraizējušies izglītības iestāžu pārstāvji ik pa laikam pie šī temata atgriezās. Bažas raisa doma, vai pietiks līdzekļu visu programmu "pastiepšanai" uz astoņiem gadiem un atsevišķās iestādēs jau pieredzētais, ka valsts mērķdotācija pēdējos gados nedaudz samazinājusies, neņemot vērā pat audzēkņu skaita pieaugumu.
Sanāksme bija astotā no kopumā desmit LNKC rīkotajām pirmā priekšlikumu projekta sabiedriskajām apspriešanām visā valstī. Publiski atvērtās debates, kas citviet bija veltītas arī mākslas jomas profesionālajai izglītībai, noslēgsies nākamnedēļ Rīgā.
Pēc LNKC datiem, šobrīd ar valsts atbalstu gandrīz 28 tūkstoši bērnu un jauniešu apgūst mūzikas, mākslas un dejas pamatus kopumā 159 mūzikas un mākslas skolās visos Latvijas reģionos.
Materiālu publicēšanai sagatavoja INESE ELSIŅA
13.03.2020.