Šonedēļ Cesvaines vidusskolas audzēkņiem tāpat kā pārējiem skolēniem Latvijā ir pavasara brīvlaiks. Tas gan neattiecas uz skolotājiem, jo pedagogi darbojas arī brīvlaikā.
– Strādājam arī brīvlaika nedēļā, – piekrīt Cesvaines vidusskolas direktors Didzis Baunis. – Jāraksta papīri, jāsāk domāt par skolas pašvērtējumu, kur metodika ir samainīta un viss ir citādāk. Pašvērtējuma ziņojums skolai jāraksta katru gadu, plānojam izglītības iestādes attīstību.
Domājot par nedēļu, kad brīvlaiks beigsies, direktors saka: – Būtu lieliski, ja mazie bērni varētu nākt uz skolu un varētu notikt āra nodarbības. Bērni ir jāizrauj no vides, kurā viņi sēž, – no zūmiem un datoriem. Daži jau mācīties vispār ir pārtraukuši, grūti viņus uz to pierunāt. Varbūt viena vai divas reizes nedēļā, kad skolēni izietu un izrautos no mājas uz skolu, palīdzētu viņiem socializēties un iedotu papildu motivāciju mācīties.
Grūtības, kas jārisina
Vaicāts, vai āra nodarbības skolai var radīt kādas papildu grūtības, direktors atklāj: – Mums vislielākās grūtības ir ar bērniem, kas uz skolu brauc ar sabiedrisko transportu. Pašlaik nevaram saprast, kā visu organizēt: skolēni atbrauc uz skolu, bet ko viņi darīs laikā, kamēr gaidīs autobusu? Kopā staigāt bariņos nedrīkst, ir jādomā, kā bērnus izvadāt uz mājām ar skolas autobusiem.
Par āra nodarbībām piemērotāko vietu Didzis Baunis teic: – Faktiski iznāk, ka mācību stundas notiks brīvā dabā. Primārā funkcija ir ne tik daudz šo āra mācību kvalitāte, kā motivācijas piešķiršana, lai bērni vēlētos un būtu ieinteresēti mācīties. Sākumskolā ir pat vieglāk, tur matemātiku var lieliski novadīt āra apstākļos, tāpat dabaszinības vai sportu. Iespējams, tieši šos priekšmetus izvēlēsimies āra nodarbībām, jo tie ir piemērotāki. Piecas stundas nedēļā ir ļoti mazs stundu skaits, bet arī lai to varētu īstenot, Cesvaines novadam jābūt drošo novadu vidū. Pašvaldības teritorijā divu nedēļu saslimstības rādītājs nedrīkst pārsniegt 220 slieksni uz 100 000 iedzīvotāju. Trešdien publicētie dati rāda, ka Cesvaines vidusskola nav drošo skolu skaitā. Pēc skolēnu brīvlaika ar 22. martu klātienes mācības 1.-4. klasēs varēs rīkot 36 pašvaldības, to vidū Madonas reģiona skolas nav iekļautas.
Tiecas pēc konsultācijām
Par laimi, ir atļautas individuālās konsultācijas, un bērni ir priecīgi nākt uz skolu un strādāt ar skolotāju kaut viens pret vienu.
– Manā bērnībā diez vai tā būtu, ka skolēns ar prieku dotos vienatnē strādāt ar skolotāju, – pasmaida Didzis Baunis. – Tagad sākumskolas bērni paši piesakās un paziņo, ka grib ierasties uz konsultācijām. Pusaudži, protams, tā nerīkojas, bet mazāko klašu bērni ir gatavi nākt uz klātienes tikšanos ar skolotāju pat vasarā.
Žetons kā skolas piemiņas zīme
Tā kā februāris, marts parasti bijuši skolu Žetonu vakaru laiks, vaicāju, vai žetons kā izglītības iestādes atpazīstamības simbols vispār vēl tiek mācību iestādē popularizēts.
– Mēs ceram, ka 12. klašu izlaidums notiks un tad izlaiduma laikā skolas žetonu absolventiem varēsim pasniegt, – atbild iestādes vadītājs. – Žetoni ir pasūtīti un nopirkti, smejoties jauniešiem saku, ka bez žetona divpadsmitos no skolas neizlaidīsim. Cesvaines vidusskolas piemiņas zīme ir tradicionālā veidā, skola žetonu audzēkņiem dāvina. Vienu brīdi jaunieši sūtīja žetona gredzenus, ko pirka par savu naudu, bet tad lēmām, ka tradicionālo nozīmīti var piespraust kaut uz skolas jubilejām, un atgriezāmies pie šīs formas. Kopš skolas dibināšanas ir izstrādāts žetona dizains, vēlamies skolu saistīt ar šo zīmi. Jubilejās redzam – kas nav aizmirsuši, tie visi savus žetonus ir piesprauduši.
Saimnieciskie darbi
Paralēli attālinātajam mācību darbam Cesvaines vidusskolā rit remontdarbi. Lielākā daļa remontu pabeigti internātā – sakārtotas dušas telpas, kas izskatās un funkcionē gluži kā jaunas. Notiek skolas stadiona projektēšana. – Iepriekš bija izstrādāts stadiona skiču projekts, tomēr izlēmām, ka nepieciešams arī būvprojekts, – komentē Didzis Baunis. – Pašlaik tas ir saskaņošanas līmenī ar elektrotīklu un sakaru tīklu pārstāvjiem, tad projektu iesniegsim būvvaldei, lai stadions būtu gatavs būvniecībai. Kad tas notiks, nav zināms, jo naudas tam pagaidām nav. Pats galvenais šobrīd ir Madonas ielas sakārtošana. Notiek iepirkuma process, finansējums tam paredzēts, un ceram, ka pie mūsdienām atbilstošas ielas beidzot tiksim. Esam centušies to panākt trīspadsmit gadu garumā kopš skolas uzbūvēšanas. Diemžēl kredīti līdz šim pašvaldībai netika doti, tikai tagad nauda tam būs, un iela ar visām stāvvietām pie skolas tiks uzbūvēta.
Sūce skolas jumta segumā
Vēstot par saimnieciskās dzīves problēmām, direktors atklāj vēl kādu ligu: – Ir bijis tehnoloģiskais brāķis skolas ēkas jumta likšanas laikā, un ēkas jumts virs virtuves bloka un ēdamzāles ir jāmaina. Ir izstrādāts projekts, ceram, ka pašvaldība varēs dabūt kredītu un šiem darbiem saņemsim arī Eiropas Savienības fondu atbalstu. Gan ielas sakārtošana, gan jumta nomaiņa ir vitāli nepieciešama, līdz ar to skolas stadiona būve atkal paliek otrajā plānā. Visas lietas sakārtojas prioritārā secībā, lai gan stadions pie skolas arī būtu ļoti, ļoti vajadzīgs.
Jāiekļaujas jaunizveidotajā novadā
Tā kā tuvojas pašvaldību vēlēšanas, notiks novadu reforma, skolas vadība spiesta domāt arī par pārmaiņām, ko nesīs reforma. – Vēlēšanas tuvojas, un kopā ar pedagogu saimi domājam, kā iekļausimies jaunajā novadā. Notiek sadarbības sanāksmes Zoom platformā, plānojam kopīgo izglītības nākotni. Izglītības jomā ar Madonas, Ērgļu, Lubānas, Varakļānu novadu esam sadarbojušies vienmēr, vienīgā atšķirība būs tā, ka pārvalde būs centralizēta Madonā un attīstības plānošanas dokumenti būs jāapspriež kopīgi, – vēsta Didzis Baunis.
Strādās ar grūtībās nonākušajiem
Atgriežoties pie šābrīža situācijas, direktors atzīst, ka visvairāk sāp to skolēnu situācija, kas bijuši labinieki, bet pandēmijas laikā ir "izsisti" no ierastā ritma un tagad sapelnījuši pa kādai nesekmīgai atzīmei. – Tas ir saistīts ar mājas dzīvi, ģimenes apstākļiem, daži ir piedzimuši mazliet slinkāki, un viņiem nepieciešams režīms, lai mācītos. Ja šāds bērns tiek palaists brīvākā režīmā, viņš vairs nespēj atrast motivāciju, kāpēc mācīties. Skolā domājam par to, kā palīdzēt, aicināsim uz konsultācijām, uz sarunu nākamajā nedēļā tieši tos audzēkņus, kuru sekmes ir noslīdējušas un ir stundu kavējumi. Vajadzīgs stūmiens, lai atkal mācību darbam pievērstos. Ar bērniem, kas ir motivēti, viss ir kārtībā. Darbs notiek, un neesam apstājušies ne mirkli, bet labāk, protams, būtu atgriezties vecajās sliedēs un darboties visiem klātienē.
19.03.2021.